Kurzemes Vārds

00:11 Sestdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Gadi pēc sporta

Pedantiskais spēles koriģētājs
Andžils Remess

Pirms pusgadsimta Liepājas vīriešu basketbola augstākajās aprindās notika paaudžu maiņa. Laukumu atstāja kādreizējie līderi Lejnieks, Ore, Lagzda, Drāznieks un sevi pieteica tie, kuri apbružātās basketbola bumbas pirmo reizi bija ņēmuši rokās pēckara gados – Muižnieks, Baks, Demme, Ptičkins, Jurgensons. Arī 1.vidusskolas skolnieks Imants Alpe–Lūks, kas Liepājas izlasē debitēja 17 gadu vecumā.

No šās plejādes spožākos titulus guva Muižnieks un Jurgensons, toties Alpe–Lūks bija viens no spilgtākajiem Liepājas groza bumbas pārstāvjiem tajā laikā, kad liepājnieki stabili nostiprināja savas pozīcijas Latvijas vīriešu basketbolā un pirmo reizi Liepājas groza bumbas vēsturē kļuva par Latvijas čempioniem. Žēl, ka tolaik republikas meistarsacīkstēs vēl nenoteica piecus labākos spēlētājus, jo nav šaubu, ka vismaz dažus gadus to vidū būtu bijis arī Imants Alpe–Lūks.

Tagad tas nav nekas neparasts, ka saspēles vadītāji ir tuvu pie 2 m gari vīri. Taču toreiz basketbols bija īsāks un uzticēt šo, nevis centra spēlētāja posteni 1,92 m slaidajam Alpe–Lūkam šķita izšķērdība. Iespējams, tas notika tāpēc, ka raksturā rāmais Alpe–Lūks nebija kapātājs zem pretinieku groza. Bet varbūt trenera Alfrēda Lejnieka vērīgā acs bija saskatījusi viņa prasmi novērtēt situācijas un zibenīgi pieņemt lēmumus, kādu kombināciju attiecīgajā brīdī vīt un pīt.

Taču viens no iemesliem šādai izvēlei noteikti bija Alpe–Lūka precīzie tālšāvieni, ar kuriem viņš bieži vien guva vairāk punktu nekā torņi no groza apakšas. Alpe–Lūka manieri nevarēja sajaukt ne ar viena cita spēlētāja metienu stilu. Un skatītāju pārpildītā "Daugavas" sporta zāle ievilka elpu ovācijām brīdī, kad basketbola aprindās par Pidžuli dēvētais spēlētājs ar mūždien omulīgo smaidu sejā ieguldīja bumbu plaukstā, mirkli it kā izjuta to un tad gandrīz kā lodes grūdējs izstūma uz grozu.

Tie bija laiki, kad Liepājas labākās komandas spēlētāji strādāja un spēlēja. Tieši šādā secībā – vispirms strādāja un tikai tad devās uz sporta zāli. Vienalga, kaut arī komanda bija ieguvusi Latvijas čempiona nosaukumu vai spēlēja PSRS B klases meistarsacīkstēs. Un arī Alpe–Lūks uz treniņiem gāja pēc darba rūpnīcas "Sarkanais metalurgs" velmētavā, uz spēlēm Rīgā brauca tieši no nakts maiņas un pēc atgriešanās no Rīgas tiešā ceļā no vilciena soļoja uz cehu.

Metalurgs bija Imanta Alpe–Lūka darbavieta 45 gadu garumā. Tur strādājot un spēlējot basketbolu, viņš beidza Universitātes Ekonomikas fakultāti un sāka kāpt pa karjeras kāpnēm rūpnīcā – normētājs velmētavā, rūpnīcas Realizācijas daļas vadītājs, direktora vietnieks ekonomikas jautājumos. Savu darbu viņš darīja tikpat precīzi, pat pedantiski, kā bija metis bumbu grozā. Un nepameta basketbolu ne pēc tam, kad bija pārtraucis regulāri trenēties, ne arī pēc sirds operācijas.

Jo kā lai pamet basketbolu, ja tas ir ģimenes sporta veids. Ja dzīvesbiedre Līvija trenē basketbolu, meita Baiba spēlē TTT junioru komandā, dēls Jānis – Latvijas zēnu izlasē un basketbolā trenējas visi četri mazbērni. Imants pats viņus bija ievadījis sportā un sekoja līdzi izaugsmei, gan pierakstot fiziskās sagatavotības pārbaudes datus, gan vērojot spēles. Līvijai pat nācās aizliegt vīram nākt skatīties viņas trenētās komandas spēles, jo Imants dzīvoja līdzi pārāk emocionāli, un viņa balss, izsakot norādījumus spēlētājām un apšaubot tiesneša lēmumus, skanēja pāri visai sporta zālei

Kad no basketbola attālinājās Edmunds Dobelis, šā sporta veida veterānus kopā pulcēt sāka Alpe–Lūks. Viņš rīkoja treniņus, rūpējās par transportu braucieniem uz citām pilsētām un par izcīnītajām medaļām Latvijas vecmeistaru turnīros priecājās vairāk nekā par saviem kādreizējiem panākumiem. Jo bija atgriezies tik ierastajā sacensību gaisotnē. Rūpnīcas "Liepājas metalurgs" Ražošanas daļas inženieris Alpe–Lūks savā datorā apkopoja sacensību statistiku, veidoja tabulas un sāka mēģināt spēkus žurnālistikā, mūsu laikrakstam rakstot ne tikai par Latvijas veterānu turnīriem. Pats spēlējot pasaules vecmeistaru sacensībās Somijā, Slovēnijā, ASV, Austrālijā, Alpe–Lūks dažkārt bija preses centrā akreditēts "Kurzemes Vārda" korespondents. Un pārdzīvoja, ja telefona sakaru traucējumu dēļ ne vienmēr izdevās laikus informēt redakciju par rezultātiem.

Pirms vairākiem gadiem Alpe–Lūkam radās ideja, ar ko viņš nedeva mieru arī pilsētas vadītājiem – atjaunot basketbola laukumus dzīvojamos rajonos. Alpe–Lūks jau bija panācis, ka iekārto laukumu Ezerkrastā, taču tālāk netika. Pirmais trauksmes zvans veselībai jau bija atskanējis sacensību laikā ASV, un pirms divarpus gadiem viens no izcilākajiem spēlētājiem Liepājas basketbola vēsturē Imants Alpe–Lūks aizgāja no šīs pasaules.

Uzziņai
Imants Alpe–Lūks
Latvijas basketbola meistarsacīkstēs sācis pārstāvēt Liepāju 1955.gadā un beidzis 1967.gadā.
1963.gada Latvijas čempions.
1956.gadā Latvijas izlasei palīdzējis izcīnīt 2.vietu PSRS skolēnu spartakiādē.
Vairākkārt piedalījies pasaules veterānu turnīros un sekmējis Latvijas izlasei iegūt medaļas, arī zelta.

Citāti

Oļģerts Jurgensons, Eiropas čempions: "Viņam patika simpātiskas dullības ārpus laukuma, bet laukumā viņš bija savas komandas galva – gudrs spēles koriģētājs un regulētājs."

Leons Ptičkins, rūpnīcas "Liepājas metalurgs" direktors: "Alpe–Lūks strādāja rūpnīcā dažādos amatos un visos viņš bija principiāls un noteikts, īsts Metalurga patriots, kas pārzināja rūpnīcu no apakšas līdz augšai."