Kurzemes Vārds

07:34 Svētdiena, 25. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Jūras kontrolieri nosvin Jurģus
Pēteris Jaunzems

Vakar no līdzšinējās dislokācijas vietas, kas atradās Liepājā, Sliežu ielā 7, uz telpām Jaunajā ostmalā 2a pārcēlās Jūras vides pārvaldes Liepājas Jūras kontroles sektora darbinieki.

Kaut gan izmantojamo telpu platība paliekot nemainīga, sektora vadītājs Ainars Priediens uzskata, ka jaunā atrašanās vieta būs publiski pieejamāka, jo atrodas tuvāk pilsētas centram.

Jurģi gan sektoram iegadījušies neparastā laikā, proti, īsi pirms Ziemassvētkiem, toties laika apstākļi bijuši īsti pavasarīgi un pārkravāšanos traucējis apnicīgs, bet silts lietutiņš.

Pārcelšanās gan esot par vairākām nedēļām aizkavējusies. Tas noticis tādēļ, ka ievilkusies sakaru sistēmu un elektriskās instalācijas sakārtošana, kā arī daži citi darbi. Toties tagad viss esot tā, kā tam jābūt. Darbiniekus priecējot gan jaunās mēbeles – ērtie krēsli un galdi –, gan labā kvalitātē paveiktais telpu remonts. Lieliski esot arī tas, ka jūras kontrolieri tagad strādās cieši kaimiņos kolēģiem no Ģirta Liepiņa vadītā Iekšējo ūdeņu kontroles sektora.


Dod priekšroku zirgam
Pēteris Jaunzems

Pagājušajā nedēļā Durbes novada lauksaimnieks Alfreds Jankevics Otanķos iegādājies spraunu darba zirgu. Iepriekšējais īpašnieks piedevām līdzi devis arī sakas. Citādi diezgan klusajā un nomaļajā Palaipē zirga pirkšana bija nozīmīgs notikums. Rudās ķēvītes Grietas pārvešanai uz jaunu mājvietu no Grobiņas uzņēmēja Zigurda Jurecka bija iznomāts īpašs furgoniņš un salīgti divi palīgi.

Dzīvē daudz pieredzējušais lauku vīrs "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka apsaimnieko 10 hektāru zemes. Audzējot gan kartupeļus, gan citus dārzeņus, tāpat graudus miltumam, ar ko piebarot gotiņu un citus mājlopus. Tādēļ saimniecībā viņam nepieciešams uzticams palīgs, ar ko zemīti apstrādāt. "Traktors man neder. Platības par šaurām. Nav tādam spēkratam kur lāgā apgriezties. Turklāt nemaz neprotu ar traktoru apieties. Bet ar zirgiem esmu sadraudzējies kopš bērna kājas. Man šie dzīvnieki mīļāki par visu pasaulē," atzinās augumā nelielais palaipnieks, pastāstot, ka arī līdz šim viņam piederējis zirgs, taču, gadiem ejot, tas kļuvis vecs un tagad vairs nejaudājot ne arklu, ne ecēšas pavilkt. Tāpēc veterānam tikšot nodrošināta mūža maize, bet viņa vietā ilksīs būs jāstājas Grietiņai, kura šajā pasaulē nodzīvojusi 10 gadu. Zirgam tas esot pats spēka vecums. Stallis Alfredam esot plašs, tajā vietas arī jauniegādātajai ķēvītei būšot diezgan.

Alfreds neslēpa, ka par zirgu tā līdzšinējam saimniekam atdevis sešsimt latu, arī par zirga pārvešanu vajadzējis atvērt maku. Taču viņš nesūdzējās par izdevumiem, jo gan jau dzīvnieks ar savu darbu šos izdevumus viņam atpelnīs. Grietai vajadzēšot sastrādāt gan zemi, gan palīdzēt lopbarības ievākšanā un malkas sagādē.

Novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa, pie kuras palaipnieks bija atnācis saskaņot pirkumu, atzinīgi novērtēja viņa rosīšanos, sakot, ka tagad zemes kopējam būs ne tikai uzticams palīgs, bet arī sarunu biedrs, ar ko strādājot apspriesties.

Zirga pārvešanā Alfredam atbalstu sniegt bija pieteikušies Aleksandrs Jegorčenoks un Egils Grīnbergs. Viņi stāstīja, ka ķēvīte esot raksturā rāma, taču furgonā gan nav vēlējusies kāpt. Abi priecājās, ka turpmāk apkārtnē būs par vienu zirgu vairāk, jo pēdējos gados to skaits aizvien vairāk sarūk. Viņi nezinot, cik zirgu ir novadā, bet Palaipē tie palikuši tikai kādi seši, tajā skaitā divi piederot Šneideram. Intas Kalnītes jājamzirgi te netiekot ierēķināti – vīri runājot par darba zirgiem. Netālajā Lietuvā gan izskatoties citādāk – zirgu esot krietni vien vairāk.


Mazmeitu uz skolu nevar aizvest
Ilze Lanka

Grobiņas – Otaņķu – Nīcas ceļš ir tāds, ka to vispār nevar izbraukt, "Kurzemes Vārdam" sūkstījās Otaņķu pagasta iedzīvotājs Jānis Berķis. "Latvijas Valsts ceļi" gan līdz šim par brauktuves stāvokli sūdzības neesot saņēmuši.

"No Grobiņas līdz pat Nīcai ceļš ir tādā stāvoklī, ka to nevar izbraukt. Mazmeitu uz skolu Rudē vairs nevedu. Nevar aizvest," ar sašutumu stāstīja J.Berķis. Viņš ir sarūgtināts, ka neviens neko nedara – vispār neliekas ne zinis. "Visur ūdeņus no grants ceļa nolaiž, bet te ne. Viss vienās bedrēs, kas pilnas ar ūdeni," vīrietis sacīja. Kamēr brauktuve bijusi normālā stāvoklī, "Latvijas Valsts ceļi" par to esot rūpējušies gana labi. Stāvoklis krasi pasliktinājies, kad sācis līt.

"Par citiem ceļiem sūdzības esam saņēmuši, bet par Otaņķu ceļu gan vēl ne," "Kurzemes Vārdam" vakar apgalvoja akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" Liepājas nodaļas vadītāja Baiba Kampmane.

J.Berķis uzskata, ka visu nelaimju cēlonis ir kravas automašīnas, kas uz Otaņķu pagasta centru ved baļķus. ""Latvijas Valsts meži" starp Grobiņu un Nīcu uztaisa baļķu šķirotavu! Mašīnai ar piekabi ir vismaz sešas tonnas. Grobiņas galā uzbēra jaunu segumu, tagad viss ir beigts. Vai tad nevar šķirotavu uztaisīt pie šosejas?" sprieda otaņķnieks. Viņš uzskata, ka vajadzēja uzlikt zīmi, kas ierobežo transportlīdzekļu svaru.

"Protams, mums ceļi ir jāsargā un drīkstam noteikt svara ierobežojumus, taču lēmumam ir jābūt pamatotam," norādīja B.Kampmane. Jo baļķvedējs arī varot pateikt, ka maksā nodokli par ceļu lietošanu, bet šādi noteikumi kavē viņa biznesa attīstību. Turklāt zīmes nedrīkst uzstādīt, kad un kur vien iedomājas. Ir nepieciešams iet likumīgo ceļu, kas prasa ilgu laiku. Kad atļauja saņemta, var izrādīties, ka zīmes uzstādīšanai vairs nav jēgas. "Lietavas jau nebūs mūžīgas. Laika ziņās arī vēstī, ka drīz sāks skaidroties, būs sals," sacīja "Latvijas Valsts ceļu" Liepājas nodaļas vadītāja.

Lielākoties transportlīdzekļu svaru ierobežojošās zīmes uz ceļa tiekot uzstādītas pavasarī. Tad vismaz varot prognozēt, ka sāksies atkusnis, tādēļ brauktuve būs viegli deformējama, un laikus veikt nepieciešamās birokrātiskās procedūras.

Patlaban grants ceļi visā rajonā ir ļoti sliktā stāvoklī, apstiprināja B.Kampmane. "Nelaimīgs ir tas, kuram pa tiem jābrauc," viņa saprot. Tomēr neesot tā, ka "Latvijas Valsts ceļi" brauktuvju labā tagad nedara pilnīgi neko, gaidot, kad beigs līt un piesals. Dienās, kad nokrišņi mazinās, tiekot veikta ceļu greiderēšana.

Kāpēc pelēkie zirņi kļuvuši zelta vērti?
Pēteris Jaunzems

Pagājušās nedēļas nogalē Durbes Kultūras namā notika bioloģisko zemnieku klubiņa kārtējā nodarbība. Pastāstīt, kādas privilēģijas viņiem pienākas un kādi nosacījumi jāievēro audzētājiem, bija aicināts vides kvalitātes inspektors Edmunds Rubenis. Viņš runāja par saimniecību sertifikācijas lietām, jo šajā jomā šā gada gaitā ieviesies ļoti daudz neskaidrību.

Pagaidām valda neziņa

"Kaut gan tiek apgalvots, ka prasības kļūst mazāk stingras, patiesība ir pavisam citāda. Bioloģiskos zemniekus jau tagad žņaudz no visām pusēm, bet patlaban sagatavošanā atrodas Ministru kabineta jaunie noteikumi, kas paredz vēl stingrākus ierobežojumus," – tā nepieciešamību pēc nesen notikušās Kurzemes un Zemgales novadu konferences savā lokā pārrunāt aktuālākos ražošanas jautājumus pamatoja rajona biedrības vadītāja Ināra Jansone. Viņa pastāstīja, ka jau kopš pavasara Lauku atbalsta dienestā vairs netiek pieņemti iesniegumi no zemniekiem, kas vēlas sertificēt savas saimniecības un nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību.

Pat tiem jaunpienācējiem, kas sertifikāciju izturējuši, subsīdijas šogad nav izmaksātas. Kāpēc tā noticis, neviens nezinot paskaidrot. Arī vides kvalitātes inspektors to nevarēja pateikt. Viņš tikai pauda minējumu, ka Eiropas Savienībā tiekot pārskatīta bioloģiskajiem lauksaimniekiem paredzēto maksājumu programma, jo tā bija spēkā līdz 2006.gadam. Plānots ieviest jaunu atbalsta kārtību, bet, kāda tā īsti būs, neviens nezina pasacīt. Skaidrs tikai tas, ka maksājumi un atbalsts pienāksies.

Aktivitāti nomainījusi skepse

Vides inspektors teica, ka dažās reģonālajās pārvaldēs no bioloģiskajiem lauksaimniekiem atteikušies pieņemt iesniegumus agrovides pasākumiem. Viņaprāt, tā rīkoties gan neesot pareizi. "Ja cilvēks vēlas darboties videi draudzīgi un par to nolēmis informēt Lauku atbalsta dienestu, tad noraidīt viņu nevienam nav tiesību," viņš teica. Rubeņa kungs piekrita novērojumam, ka pašreizējā attieksme, kad sertificētie pretendenti nesaņem atbalstu, ir aptuveni četrkārt samazinājusi zemes apsaimniekotāju centienus pievienoties bioloģisko lauksaimnieku pulkam.

Katrā ziņā tā lielā videi draudzīgās saimniekošanas aktivitāte, ko valstī varēja novērot pirms gada vai diviem, tagad ir pačibējusi. Toties jūtams bioloģiskās lauksaimniecības produktu trūkums. Produkcijas deficītu pastiprina arī neraža Rietumeiropā un lietavām bagātā vasaras nogale Lejaskurzemē, kad izaudzēto neizdevās novākt un tas sapuva uz lauka. Rezultāts ir tāds, ka lielie pelēkie zirņi, kādus audzē tikai Latvijā, kļuvuši zelta vērti un tirgū maksā jau deviņus latus kilogramā, bet kilogramu cūku pupu, ko kādreiz varēja iegādāties par 40 santīmiem, tagad iespējams nopirkt par sešiem latiem.

Audzēt atmaksājas vienīgi Rīgai

Jansones kundze pastāstīja, ka tieši nepietiekamā produkcijas sortimenta dēļ rajona biedrībai vajadzējis slēgt zaļo tirdziņu, kas bija atvērts Pētertirgū. Kooperatīvā sabiedrība "Tīrābols", kas nodarbojās ar veselībai drošas produkcijas piesaisti, gan turpina pastāvēt. "Ja arī preču piedāvājums, pieliekot visus spēkus, tiktu nodrošināts, mūs tik un tā neapmierina gausais preču apgrozījums, kura dēļ produkcija ilgi guļ plauktos un bojājas," viņa teica. Tādējādi bioloģiskajie zemnieki tikai pārliecinājušies, ka turīgākie liepājnieki nemēdz apmeklēt Pētertirgu, bet dodas iepirkties lielveikalos. Tikai daži nodibinājuši tiešus kontaktus ar bioloģiskajiem zemniekiem un produkciju brauc iegādāties tieši saimniecībā.

Pilnīgi citādāka situācija vērojama Rīgā. Aizputes pagasta zemnieku saimniecība, ko aprūpē Jansonu ģimene, regulāri apgādājot ar putraimiem, zirņiem, miltiem un citu bioloģisko produkciju "Berga bazāru". Dodoties turp, Jansoni neatsakoties paņemt līdzi arī citās sertificētajās saimniecībās izaudzētos labumus. "Galvaspilsētā pircēji tikai nāk un ņem, viņi nemaz neskatās uz cenu. Tur nauda apgrozās, un cilvēki priecājas par to, ka Latvijā izaudzēto un veselībai nekaitīgo produkciju iespējams iegādāties. Līdz ar to, kaut arī ceļš ir tāls, mūsu braucieni uz Rīgu atmaksājas," sacīja rajona biedrības līdere.

Tomēr viņa nespējot samierināties ar ainu, kas vērojama kopumā – Latvijā audzēto aizvien vairāk nomāc ievestā produkcija, un valsts politika to pieļauj. "Vai tiešām pienāks tāds brīdis, kad vairs nevarēsim nopirkt pašu zemē izaudzētu burkānu vai bieti?" viņa teica.


Pie prezidenta Rīgas pilī viesosies Malakausku ģimene
Ilze Lanka

No Liepājas rajona Ziemassvētku sarīkojumā Rīgas pilī aicināti piedalīties Dunikas pagasta pārstāvji – Malakausku ģimene, "Kurzemes Vārdu" informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta vadītājas palīdze Zane Līcīte.

Šogad krietnākās Latvijas ģimenes uz eglīti Rīgas pilī aicinātas 19.decembrī. Rajonu padomēm iepriekš tika izsūtītas vēstules ar lūgumu izraudzīties, kam nosūtīt ielūgumus. No katra rajona tiek aicināta viena ģimene, principu skaidroja Z.Līcīte.

Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis pastāstīja, ka pašvaldībām izsūtīti uzaicinājumi nominēt ģimenes, kuras būtu pelnījušas piedalīties svinīgajā sarīkojumā pie prezidenta. Atkārtoti vairs nepiedalās pašvaldības, kuru pārstāvji jau reiz ielūgumu saņēmuši. Pēc tam no iesūtītajiem variantiem vienu izvēlas lozējot. Šogad uz ielūgumu kandidēja ģimenes no divām pašvaldībām – Dunikas un Kalvenes pagasta. Tā nu laimīgā loze krita Dunikai.

"Aktīvi cilvēki, abi skolotāji, izaudzinājuši krietnus bērnus," iemeslus, kādēļ ieteikta Malakausku ģimene, nosauca Dunikas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andis Rolis. Sandra Malakauska strādā par Sikšņu pamatskolas direktori, viņas vīrs Vaclovs tajā pašā skolā ir darbmācības un sporta skolotājs. Turklāt S.Malakauska šogad pēc pagastā veiktās aptaujas ieguva apbalvojumu nominācijā "Gada cilvēks". Ģimenē aug trīs bērni. Divi mācās Liepājas 6.vidusskolā: Jolanta iet 10., bet Mareks – 11.klasē. Bet pastarītis Arturs skolojas Sikšņu pamatskolas 4.klasē.

S.Malakauska apstiprināja, ka ielūgumu uz eglīti ģimene ir saņēmusi. "Ir pozitīvas emocijas. Visai ģimenei kopā tas notiek reizi mūžā. Esam arī jau nopietni aprunājušies par tā nozīmi," atklāja triju bērnu mamma.


Aicina adīt cimdus un zeķes

Grobiņas rokdarbnieces tiek aicinātas līdz 14.decembrim iesniegt savus darbus Sociālajā dienestā. Pēc tam tiks apdāvināti lielie un mazie grobiņnieki, kam nepieciešama palīdzība.

Grobiņas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Selga Dreimane informēja, ka, tuvojoties Ziemassvētkiem, pilsētas rokdarbnieces jau vairākus gadus ada un sadarbībā ar Sociālo dienestu atdāvina savus darbus tiem, kam tas ir ļoti nepieciešams. Ik gadu pie vilnas cimdiem un zeķēm tiekot vairāki desmiti lielo un mazo grobiņnieku.

Ja uzadītos darbiņus nav iespējams nogādāt Sociālajā dienestā, cilvēki tiek aicināti par to ziņot, zvanot pa tālruni 3490173.


Maina dotācijas izlietojuma noteikumus

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus noteikumos par līdzekļu sadalījumu pašvaldībām novadu infrastruktūras attīstībai un kārtību, kādā piešķir valsts budžeta dotāciju.

Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka grozījumi paredz – piešķirtā dotācija izlietojama 24 mēnešu laikā pēc tās piešķiršanas. Pašvaldības vadītājam līdz nākamā gada 1.februārim Valsts reģionālās attīstības aģentūrā jāiesniedz pārskats par dotācijas izlietojumu.

Šāds papildinājums ir nepieciešams, lai pašvaldībām būtu noteiktas vienlīdzīgas tiesības izmantot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas programmā "Atbalsts novadiem" paredzēto līdzekļu sadalījumu atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2007.gadam" 39.pantam. Daudzas pašvaldības ir norādījušas, ka piešķirto dotāciju nepaspēs izlietot līdz šā gada beigām.


Baznīcā uzstāsies koris un rokgrupa

Nākamnedēļ Priekules evaņģēliski luteriskajā baznīcā būs Ziemassvētku ieskaņas koncerts, pavēstīja Priekules Mūzikas un mākslas skolas Kora nodaļas vadītāja un diriģente Dace Zīraka.

Ziemassvētku ieskaņas koncerts notiks trešdien, 19.decembrī, pulksten 18. Piedalīsies Priekules Mūzikas un mākslas skolas Kora nodaļas koris, kā arī rokgrupa "Coming Soon". Grupā spēlē pieci puiši – Roberts Dinters (ģitāra), Kārlis Peterlevics (bass), Uldis Kalns (ģitāra), Kristofers Knesis (taustiņi) un Ēriks Hanzovskis (bungas).

Programmā – populāras un mazāk dzirdētas britu, amerikāņu, franču un vācu Ziemassvētku dziesmas. Pirms katras paredzēts pastāstīt klausītājiem par tās izcelsmi. Programmas vadītāja būs vietējās vidusskolas literatūras skolotāja Agita Rukute.

Mūzikas skolas organizēts Ziemassvētku ieskaņas koncerts Priekulē notiks jau devīto gadu. "Katru reizi piedalāmies ar citu kolektīvu. Šogad netradicionāli būs tas, ka uzstāsies rokgrupa," sacīja D.Zīraka.