Kurzemes Vārds

10:21 Sestdiena, 19. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Satikšanās literatūrā

Grāmatas plauktos putekļiem nepārklājas
Daina Meistere

Kur var atrast grāmatu krātuves? Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas paspārnē ir vēl piecas publiskās bibliotēkas – "Varavīksne", "Vecliepājas rūķis", "Libris", Zaļās birzs un Valtera bibliotēka. Grāmatu krātuves ir mācību iestādēs, Pedagoģijas akadēmijā. "Kurzemes Vārds" ielūkojās bibliotēkās, lai pārliecinātos, cik populāri mūsdienu informācijas tehnoloģiju pasaulē ir paņemt rokā iespiesto vārdu, vai grāmatas plauktos nepārklājas putekļiem.

Pirmajā vietā – zināšanas

"Nāk, ņem grāmatas! Un kā vēl! Lasītāju skaits palielinās," apgalvoja Centrālās zinātniskās bibliotēkas Abonementa nodaļas vadītāja Zigrīda Knostenberga. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka bibliotēkas uzdevums ir veikt kultūras, informācijas, izklaides un sociālās funkcijas. Lasītāju pieplūdums un pieprasījums pēc dažāda veida literatūras apliecina, ka tas tiek veikts.

"Mēs esam apkopojuši datus," paskaidroja Z.Knostenberga. "Apskatot, ko īsti lasītāji pie mums meklējuši un atraduši, redzams, ka sešdesmit četrus procentus lasītāju interesē izglītojoša satura literatūra, kas nepieciešama mācībām kā vispārizglītojošās skolās, tā augstskolās. Studentu vidū ir ne tikai jaunieši, mācās arī pieaugušie, kuri ņem grāmatas, kas nepieciešamas zināšanu apguvē. Tā ir visdažādākā veida literatūra, kas aptver vēsturi, psiholoģiju, jurisprudenci, citas zinātnes."

Kā secinājuši bibliotēkas darbinieki, divdesmit trīs procenti no lasītājiem pieprasa tādas grāmatas, kas noder viņu pašizglītībai, zināšanu papildināšanai par kādu attiecīgu jomu. Izglītošanās nolūkā cilvēki ņem un lasa arī daiļliteratūru. No tās klāsta izvēlas klasiku, kuru izlasīt un zināt prasa skolā vai augstskolā.

Interesei un izklaidei

"Apmeklētāju vidū ir dažāda vecuma cilvēki, pie mums nāk arī augstskolas mācībspēki, kuri tad visbiežāk izmanto mūsu izklaides literatūras plauktus un ņem palasīt tādu literatūru, kas dod zināmu atslodzi un noder atpūtai," sacīja Centrālās zinātniskās bibliotēkas Abonementa nodaļas vadītāja. No lasītāju vidus divpadsmit procenti ir mājsaimnieces, pensionāri un bezdarbnieki. Viņi izvēlas vēsturiskus romānus, grāmatas, kurās aprakstīta vēsturisko personību dzīve, pazīstamu cilvēku biogrāfijas, vēsturiski notikumi. Viņu starpā ir lasītāji, kuri nāk un atrod sev jaunu un jaunu lasāmvielu bezmaz vai ik pārdienas.

"Savu lasītāju atraduši arī Latvijas rakstnieki un mūspuses autori," sacīja Z.Knostenberga.

Bibliotēka "Varavīksne" atrodas pie Jaunliepājas tirgus. Ja agrāk tajā bija tikai bērnu grāmatas, tad pēc apvienošanās ar Jaunliepājas bibliotēku tajā pieejams arī plašs pieaugušo literatūras klāsts. Vadītāja Lauma Rosne izpauda savus vērojumus, ka apmeklētāju vidū ir ne tikai tuvākās apkārtnes cilvēki, bet lasītāji brauc arī no Dienvidrietumu rajona.

"Neapšaubāmi, ka liela daļa mūsu lasītāju ir cilvēki, kas mācās – skolēni, studenti, profesionālo mācību iestāžu audzēkņi, kuriem vajag grāmatu, kas noder zināšanu apguvē. Starp pieaugušajiem visvairāk grāmatas lasīšanai uz mājām ņem tieši pensijas vecuma cilvēki," turpināja stāstījumu L.Rosne. "Vīriešiem vairāk pie sirds detektīvromāni un vēsturiski apcerējumi, bet sievietes izvēlas tieši tā saukto sieviešu literatūru – Rozamundes Pilčeres, Daniēlas Stīlas, Sidneja Šeldona romānus, arī Aleksandras Mariņinas detektīvus."

Dzeju lasa mazāk nekā agrāk, taču nevarētu teikt, ka interese par to būtu zudusi pavisam. Joprojām lasītājus interesē Olafa Gūtmaņa daiļrade. Jaunieši toties meklē savu vienaudžu rakstīto, tāpēc arī liela piekrišana ir nesen iznākušajai Arņa Mincenhofa dzejas grāmatai. Sievietes iecienījušas Modra Zihmaņa prozu.

Bet bērnus gan bibliotēkas darbinieces vēlētos redzēt kuplākā skaitā. Sevišķi jau mazos skolēnus no pirmās līdz ceturtajai klasei. Jo bibliotēkā glabājas krāšņas un krāsainas grāmatas. "Daudz kas ir atkarīgs tieši no literatūras skolotājiem. Ja viņi pamudina bērnus lasīt, veido viņos interesi, tad zēni un meitenes neapmierinās tikai ar to, kas mājās atrodams, bet nāk arī uz bibliotēku," sacīja L.Rosne. Viņa zināja, ka mazajiem patīk pasakas, komiksi un Ērika Kūļa grāmatas par rūķēnu dzīvi. Starp pusaudžiem populāras ir Māra Runguļa grāmatas, sevišķi vēl pēc tam, kad autors ciemojās pie saviem lasītājiem. Jo tajās ir atrodams Liepājas motīvs. Bet vispār rakstnieki, kā sacīja bibliotekāres, par maz raksta tieši pusaudžiem. Vēl skolēniem patīk un viņi labprāt lasa tos izdevumus, kuros rakstīts par dabu, par dzīvniekiem, arī tiem, kurus saucam par mājas mīluļiem – kaķiem, suņiem, kāmīšiem un papagaiļiem.

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas bibliotēkai, protams, ir sava misija – nodrošināt studentus un mācībspēkus ar nepieciešamajiem mācību izdevumiem un materiāliem, kuri palīdz uzkrāt zināšanas noteiktā jomā. Bet, kā atzina bibliotēkas direktore Aija Kairēna, šajā grāmatu krātuvē ir arī plašs daiļliteratūras klāsts, kurā labprāt ieskatās kā studenti, tā viņu skolotāji.

"Ir mums tādi regulāri lasītāji, kuri gaida jaunākās grāmatas. Pieprasījums ir pēc literatūras, kur rakstīts par pazīstamām personībām. Tāda ir Gundegas Repšes grāmata par Ojāru Vācieti, Laimas Muktupāvelas – par Benjamiņa kundzi, labprāt lasa par vēsturiskām personībām, par Staļinu, Hruščovu, par Otro pasaules karu, un par to interesējas ne tikai vēstures studenti," sacīja A.Kairēna.

Bibliotekāres novērojušas, ka jaunieši meklē jauno autoru darbus, starp viņiem populāri ir Ingas Ābeles, Andras Neiburgas, Kārļa Vērdiņa darbi. Gados jaunāki lasītāji iecienījuši izdevumus no sērijas "Skolas romāns", visa vecuma cilvēku vidū populāras psiholoģijas grāmatas – kā Alana un Barbaras Pīzu darbi. Labprāt lasa grāmatas, kuras dod atslodzi, arī par ceļojumiem, Austrumu filozofiju un kultūru.

Es izvēlos bibliotēku!

"Ne visu ir iespējams nopirkt, ja man vajag kādu grāmatu, es eju uz bibliotēku," šim apgalvojam piekrita dažādu paaudžu cilvēki.

RTU Liepājas filiāles pasniedzēja Liāra Ozola:
– Es galvenokārt izmantoju mūsu mācību iestādēs – RTU Liepājas filiāles – bibliotēku, jo tur pieejamas grāmatas un žurnāli par ekonomiku, kas man vajadzīgi darbā. Daiļliteratūru, kas mani interesē, nopērku. Toties mani bērni ir bibliotēkas "Vecliepājas rūķis" lasītāji. Meitai ļoti patīk lasīt grāmatas, dēls gan vairāk izvēlas tās grāmatas, kuras uzdots izlasīt skolā.

LPA projektu vadītājs Atis Egliņš–Eglītis:
– Vairāk, protams, bibliotēkas pakalpojumus izmantoju, kad studēju. Tagad darbam nepieciešamo informāciju atrodu internetā. Bet, kad gribu palasīt daiļliteratūru, tad gan priekšroku dodu bibliotēkai. Jo ne visu var nopirkt, un domāju, ka to nemaz nevajag darīt. Priekšroku dodu grāmatām par ievērojamām personībām, monogrāfijām, tagad esmu paņēmis izlasīšanai Hilarijas Rodhemas Klintones grāmatu "Dzīvā vēsture".

Pensionāre Dzintra Tīda:
– Bibliotēkā es meklēju un lasu izzinošu literatūru – enciklopēdijas un citas, jo patīk risināt krustvārdu mīklas un piedalīties konkursos. Reizēm to ņemu arī uz mājām. Ja gribu vairāk uzzināt par izcilu personību, mākslinieku, rakstnieku dzīvi, paņemu izlasīšanai grāmatu, kas sarakstīta par šo cilvēku. Bet vairāk man pie sirds dažādi pasākumi, tikšanās, kurus rīko Centrālā zinātniskā bibliotēka.