Kurzemes Vārds

23:49 Piektdiena, 24. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Ar vai bez biksēm?

Mārketinga pētījumu studijas "Factum" novembrī veiktās un nupat publiskotās aptaujas rezultāti iezīmē ienākumu (ne)samērojamību ar izdevumiem. Absolūtam vairumam mūsu valsts iedzīvotāju – 76 procentiem – ikdienas izdevumu apjoms parasti sakrīt ar ienākumu summu vai pat pārsniedz tos. Tas nozīmē, ka tikai vienai ceturtdaļai ļaužu ikmēneša ienākumi pārsniedz tēriņus un viņi nedzīvo no algas līdz algai. Pārējie trūkstošos līdzekļus visbiežāk iegūst, izmantojot banku īstermiņa aizņēmumus vai paliekot parādā tuviniekiem, draugiem.

Agrākos gados parādību no algas līdz algai, kad veikalos bija vērojams ļaužu pieplūdums, varēja redzēt uzskatāmāki. Arī mūsdienās šādu tendenci var novērot, tomēr šodien ir iestādes, kur kārtējo algu samaksā pat tā paša mēneša beigās, ir uzņēmumi, kuri ar darba ņēmēju norēķinās tikai nākamā mēneša vidū, turklāt ir darbavietas, kur pastāv samaksas kārtība katras nedēļas beigās.

Laikā, kad turpinās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās tendence, bet cenu pieaugums, inerces dzīts, vēl soļo savu ceļu, droši vien daudziem nākas savilkt ciešāk jostas un rūpīgāk plānot savus ienākumus un izdevumus. Kā nekā gada inflācija mūsu valstī novembrī sasniedza 13,7 procentus. Var viegli aprēķināt, cik lielu summu negausīgā apēdusi. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa Latvijā septembrī bija 400 latu "uz papīra". Puslīdz droši, ka nākamā gada sākumā gada inflācija sasniegs vēl vienu pusapaļu un satraucošu skaitli – 15 procentu. Ja ierēķina šādu statistiku un minēto algu saņem katrs no vecākiem visu šo gadu, tad viņiem un bērniem gada laikā inflācija būs nograuzusi vairāk nekā 100 latu. Un inflācijas faktors tikai palielina varbūtību, lai iestātos variants no algas līdz algai.

Arī tie, kas savu labklājību cēluši, izmantojot bankā ņemtu kredītu, spiesti rēķināties ar kredītlikmju kāpumu. Cilvēkiem, kuri savas likmes nebija fiksējuši, tagad pie izdevumiem aizvien pienāk klāt kāds papildu procentiņš. No finanšu iestāžu plaši reklamētajiem uzkrājumiem atdevi var sagaidīt tikai pēc gadiem, bet daļai nākotnes vārdā katru mēnesi jau tagad jāupurē noteikts konkrēts maksājumus. Jāsavelk jostas un jāštuko: kā iztikt?

Eksperti norāda, ka viens mūsu ekonomikas attīstības tālākais scenārijs ir, tā teikt, ar mīksto piezemēšanos, cits – ar sāpīgu kritienu. Runājot līdzībās, droši vien labāks ir pirmais – jostu savilkšanas variants, ja negribam, lai iestājas otrais – palikt bez biksēm vispār.

Ints Grasis