Kurzemes Vārds

05:14 Ceturtdiena, 21. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēstis

Topošās māmiņas negrib mācīties
Kristīne Pastore

Pirms gandrīz desmit gadiem Liepājas Reģionālajā slimnīcā Dzemdību nodaļas speciālisti izveidoja "Māmiņu skolu", kurā topošajām māmiņām un tētiem mācīja svarīgas lietas par visu, kas jāzina, kļūstot par vecākiem. Skola joprojām darbojas, taču nodaļas vecākā vecmāte Ingūna Pūtele uzsver kādu neizprotamu tendenci – aizvien vairāk tieši gados jaunie vecāki šo iespēju neizmanto un uz dzemdībām ierodas kā baltas lapas, kas rada lieku stresu gan personālam, gan pašai dzemdētājai.

"Vēl nav tik senā pagātnē laiki, kad sievietes uz dzemdībām devās, patiešām neko nezinot, taču laiki mainās, un zināšanas, ko piedāvā māmiņskolā, ir svarīgas gan pašai topošajai māmiņai un tētim, gan arī personālam, kas strādā nodaļā," skaidro I.Pūtele. "Mēs savās nodarbībās topošos vecākus apmācām gan gaidāmajam dzemdību procesam, gan mācām bērniņa kopšanu, par krūts barošanu, iepazīstinām ar nodaļu un tamlīdzīgi." Taču interese par šīm nodarbībām pēdējā gadā ir ievērojami samazinājusies. Nodaļas vadītāji domā – varbūt tas tāpēc, ka līdz ar slimnīcas juridiskā statusa maiņu ir notikušas arī izmaiņas dzemdību līgumā. Ja agrāk maksa par nodarbībām māmiņskolā bija ietverta jau līgumā, tad tagad par to ir jāmaksā atsevišķi. "Tomēr šī summa nav tik liela," saka vecmāte Sandra Āboma, kas slēdz līgumus ar topošajiem vecākiem. "Mēs piedāvājam četras nodarbības, no kurām katra maksā tikai trīs latus." Kā atzina vecmāte Ineta Vītola, kas topošajām māmiņām vada nodarbības, ar zinošām māmiņām ir daudz vieglāk strādāt un viņas savu jauno lomu – būt mammai – uzņemas daudz drošāk nekā sievietes bez jebkādām priekšzināšanām. S.Āboma piebilst, ka, protams, ir situācijas, kad topošajai māmiņai ir ļoti ierobežoti līdzekļi. "Tādā gadījumā mēs vienmēr atrodam iespējas, lai viņa šīs nodarbības varētu apmeklēt bez maksas," viņa sacīja. Vecmāte Sigita Drozda piebilst, ka daudz māmiņu pēc dzemdībām atzinušās, ka māmiņskolā iemācītie vingrinājumi ir palīdzējuši gan dzemdībās, gan arī jau apkopjot un barojot mazulīti. Un arī tēti stāsta, ka ir jutušies droši, jo zinājuši, ko un kā sievai palīdzēt. "Es tikai gribu pateikt, ka grāmatās, internetā izlasītais, arī draudzenes no savas pieredzes pastāstītais neatsver to, ko topošie vecāki iemācās praktiskajās nodarbībās," sacīja I.Pūtele. Un piebilda, ka uz šīm nodarbībām ir gaidīti gan tie vecāki, kas savu mazulīti gatavojas sagaidīt Liepājas Reģionālajā slimnīcā, gan Priekules slimnīcā, gan arī citviet. Par nodarbībām var uzzināt, piezvanot pa tālruni 3403220.


Strādā, kur gribi, pensija būs
Līvija Leine

Lai uzlabotu iedzīvotāju sociālo drošību, kuri pārvietojas no Latvijas uz Krieviju un otrādi, Labklājības ministrija ir sagatavojusi Latvijas un Krievijas sadarbības līgumu sociālās drošības jomā.

Iestājoties tiesībām uz pensiju, katra valsts proporcionāli tās teritorijā uzkrātajam apdrošināšanas periodam veiks pensiju izmaksu. Tāpat līgums ļaus summēt abās pusēs nostrādāto darba stāžu, lai noteiktu iedzīvotāju tiesības uz pensiju. Pašlaik saskaņā ar likumdošanu, lai saņemtu pensiju, apdrošināšanas stāžam Latvijā ir jābūt ne mazākam par 10 gadiem. Piemēram, cilvēks mūsu valstī ir strādājis 5 gadus (no 2001. līdz 2006. gadam), bet pirms tam 5 gadus (no 1996. līdz 2001. gadam) – Krievijā. Viņam, nosakot tiesības saņemt pensiju Latvijā, tiks summēti darba posmi abās valstīs – ņems vērā ne tikai 5 Latvijā nostrādātos gadus, bet arī 5 gadus Krievijā. Aprēķinot Latvija piešķirs pensiju par 5 gadiem, savukārt Krievijas pienākums būs maksāt pensiju par 5 šajā valstī nostrādātajiem gadiem. Tāpat līgumā ir noteikta pensijas piešķiršanas kārtība par apdrošināšanas (darba) stāžu līdz 1991.gada 1.janvārim. Par šo stāžu pensiju piešķirs tā valsts, kurā cilvēks dzīvojis vai dzīvo pensijas piešķiršanas brīdī.

Likumprojektu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā valdība apstiprināja 11.decembrī. Vēl līgums abām valstīm ir jāparaksta un jāratificē parlamentā.

Pašlaik Latvija ir noslēgusi divpusējos līgumus sociālās drošības jomā ar Ukrainu, Kanādu, Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī pagaidu līgumu starp Labklājības ministriju un Norvēģijas Karalisko Darba un sociālo lietu ministriju par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem.

Vēl sociālās drošības jomā līgumus plānots noslēgt ar Baltkrieviju un Austrāliju.


Gunāra Baloža klubs vēl dzīvs!
Zigurds Rasa

Neskatoties uz pamatīgu gadu nastu, slaiki noauguši vecīši turpina zolēt. Šogad Gunāra Baloža vārdā nosauktā kluba pastāvēšanai 45.gadskārta. Tiesa, mirušo kluba biedru vairāk nekā dzīvo. Nupat vecākais dalībnieks Arvīds Vanags aizgāja aizsaulē.

Sen zināma lieta. Zolīte – latviešu nacionālā kāršu spēle. Pielūdzējus var iedalīt divās grupās. Pirmā (vairākums) – čupojoties spēlei pievērš samērā mazu nozīmi. Sajūsmu, patiesu jautrību sagādā tas, kas notiek ap zolēšanu. Teiksim, uzkāpšana uz korķa, pikantas tērgavas, melnais humors (rītpusē prastas pļāpas).

Mazākumam cits uzdevums. Ne tie dzer, ne pīpē. Estētisko baudījumu tiem sagādā pati spēle. Baloža klubā allaž bijusi profesionāla ievirze. Varbūt tāpēc jaunpienācējiem iekļauties apritē grūti.

Sagaidot Ziemassvētkus, tiek apkopoti rezultāti. Šogad labākais Rihards Rubīns, otrais – pazīstamais aktieris Leonīds Locenieks, trešais – Imants Freimanis.

Arī rajona zolisti izrādījuši interesi par klubu, iesūtījuši savu vērotāju no Vērgales – Ojāru Drulli.

"Kurzemes Vārda" redakcija (kā tas bijis vienmēr līdz šim) uzvarētājiem sagādājusi mazu pārsteigumu.