Kurzemes Vārds

06:11 Ceturtdiena, 21. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Aicina rosīgāk izmantot otro kārtu

Lauku attīstības programmas 2007. līdz 2013. gadam saimniecību modernizācijas pasākumu otrajai kārtai pieteikties varēs četru nedēļu laikā – no nākamā gada 14.janvāra līdz 14.februārim. Projekta iesniegumus pieņems un maksājumus administrēs Lauku atbalsta dienests.

Eiropas Savienības atbalsta lauku saimniecību modernizācijai un uzņēmumu radīšanai pirmajai kārtai varēja pieteikties vienu mēnesi – no šā gada 3.septembra līdz 3.oktobrim. Tomēr, kā rāda rezultāti, daudzos valsts reģionos atvēlēto finansējumu nav izdevies apgūt.

Lauksaimnieki uzskata, ka modernizēties vēlas daudzi un pasivitāte nav saistīta ar nevēlēšanos izmantot atbalstu. Piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus atbaidot augstās kredītu likmes un inflācija, kuras sekas ir grūti prognozējamas.

Lai reģioniem tomēr dotu iespēju izmantot visu tiem atvēlēto naudu, tagad neizmantoto līdzekļu daļa tikšot pieskaitīta otrās kārtas maksājumu summai. Tādēļ zemkopības ministrs Māriņš Roze aicinājis lauksaimniekus rosīgāk gatavot projektus un gādāt par iepirkuma procedūru.

Iecerēts, ka projektu izvērtēšana, tāpat kā tas bija pirmajā kārtā, prasīs aptuveni piecus mēnešus.


Sākas datorkursi lauksaimniekiem

Pagājušajā nedēļā Durbes vidusskolā sākās Valsts ieņēmumu dienesta Liepājas Reģionālās nodaļas sarīkotie datorapmācības kursi lauksaimniekiem. Tiem pieteikušies 13 piemājas un zemnieku saimniecību īpašnieki. Līdz šim rajonā tieši šādi kursi notikuši tikai Otaņķu pagastā.

Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa uzskata, ka interese par datorapmācību ar laiku palielināsies. Daļa lauku apsaimniekotāju vēl nav novērtējusi tās nozīmi, bet citi domā, ka tehniku iespējams apgūt patstāvīgi. "Arī tie, kas pieteicās kursos, pie aparāta nesēžas pirmo reizi un datorpeli novaldīt prot," viņa teica.

Lielāka problēma esot interneta pieslēgums, jo bez tā informāciju nosūtīt un saņemt nav iespējams. Taču laukos ir daudz tādu vietu, kur internets joprojām nav pieejams. Durbes novadā tāda nomaļa, piemēram, ir Padone. Tomēr arī šī nepilnība esot pārvarama – ja vien ir vēlēšanās un vajadzība, internetam iespējams piekļūt Durbes bibliotēkā, kā arī Tadaiķos un Aisterē.


Iegādājas kvalitatīvu instrumentu

Valsts kultūrkapitāla fonds atbalstījis Nīcas Pagasta padomes iesniegto projektu par akordeona iegādi, stāsta pagasta pieaugušo izglītības koordinatore Gunita Šime.

Projektu vada un īsteno Mūzikas skolas direktore Ilze Rītiņa. Viņa paudusi, ka jau sen bijusi iecerēta liela un kvalitatīva akordeona iegāde. Tas nepieciešams, lai varētu piedalīties Latvijas mēroga konkursos, kāds notiks arī nākamajā mācību gadā. Līdz šim Mūzikas skolai bija tikai divi mazie akordeoni.

Jaunais "Weltmeister" ir augstvērtīgs instruments, kas maksā 1500 latu. 800 latu piešķīris Valsts kultūrkapitāla fonds, atlikušo summu sarūpējusi Nīcas Pagasta padome.


Labākie dosies uz Briseli
Ilze Lanka

Liepājas pilsētas un rajona skolēni saņēmuši atzinības rakstus par dalību konkursā. Tajā vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par Eiropas Savienību un tās institūcijām. Labākie saņēma Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres ielūgumu apmeklēt Briseli.

Sadarbībā ar Liepājas rajona Skolēnu interešu centru konkursā tika aicinātas iesaistīties visas pilsētas un rajona skolas, informēja Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres palīdze Inga Žaimunde. Pirmajā kārtā skolēniem vajadzēja parādīt zināšanas par ES un tās institūcijām, Eiropas Parlamentu, kā arī Liepājas rajona vēsturi. SIC metodiķis Guntis Viļumsons pastāstīja, ka jautāts, piemēram, kuras Eiropas Parlamenta komitejas locekle ir Inese Vaidere, kurš objekts ir Briseles simbols, kad uzsākta programma "Erasmus", kad Liepāju formāli varēja dēvēt par Latvijas galvaspilsētu, kur dzimis Zigfrīds Anna Meierovics. Uz visiem jautājumiem bija doti četri atbilžu varianti, līdzīgi kā prāta spēlē "Gribi būt miljonārs?".

Pirmajā kārtā piedalījušies 30 skolēnu, no tiem tālāk tikuši 15 labākie. 29 no 30 iespējamajiem punktiem bija ieguvusi Grobiņas ģimnāzijas skolniece Ilze Reinfelde, no viņas tikai par punktu atpalika aizputnieks Didzis Dobelis un Liepājas 1.ģimnāzijas skolniece Vita Vaitilaviča.

Otrajā kārtā jauniešiem vajadzējis paust viedokli par, viņuprāt, aktuālāko Eiropas Parlamenta Ārpolitikas komitejas darba virzienu. Darbus iesnieguši 12 skolēni. Izvērtējot tos, secināts, ka saņemt ielūgumus, lai iepazītu Eiropas Parlamentu Briselē, ir pelnījuši D.Dobelis, I.Reinfelde, Liepājas 1.ģimnāzijas audzēkne Klinta Gertnere, Grobiņas ģimnāzijas skolniece Liene Treibaha un durbeniece Agita Ivanovska. Ņemot vērā kopējo punktu skaitu, konkursā uzvaras laurus plūca D.Dobelis, I.Reinfelde no viņa atpalika par trim punktiem.

Uz Briseli uzaicināti arī skolotāji Ilze Alsiņa, Alda Cinkus, Ineta Drēže un Anna Ivanovska, kā arī G.Viļumsons un SIC vadītāja Tamāra Štrausa.

Svinīgajā sarīkojumā atpūtas centrā "Libava", kur pagājušās nedēļas nogalē sveica konkursa uzvarētājus, uzstājās Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, kas jau iepriekš bijis Briselē. "Mana vecmāmiņa arī ir no šās puses, un tādu pašu es viņu atceros – ar skaļu balsi," atzina I.Vaidere. Viņa arī sacīja: "Ceru, ka līdz šejienei nav nonākušas jaunākās vēsmas, ka skolēni turpmāk jāsauc par audzināmajiem, bet skolotāji par konsultantiem. Cerams, speciālisti vairāk gādās par jaunu mācību līdzekļu izstrādi."

I.Žaimunde piebilda, ka līdzīgi konkursi varētu tikt organizēti arī citos Latvijas rajonos, atbalstot zinošos un aktīvos skolēnus.


Ziemassvētku vecītis atgriežas Ziemupē
Viktors Ulberts

Ar aktīvas Vērgales pagasta iedzīvotāju grupas atbalstu nepiepildījās sliktās prognozes, ka Ziemassvētku vecīša biroja Ziemupē šogad vairs nebūs. Viņš ir atgriezies. Taču ne vairs Ziemupes Tautas namā, bet gan labiekārtotajā stāvlaukumā pie jūras, kur sestdien varēja ierasties jebkurš un uzzināt, ko tad īsti Ziemassvētku vecītis un viņa rūķi piedāvā redzēt un dzirdēt.

Gaisā virmo prieka dzirksts

Ceļu uz stāvlaukumu atrast nav grūti, jo no Grobiņas – Ventspils šosejas katru pagriezienu norāda glīta dekorācija ar Ziemassvētku vecīti. Tuvojoties norādītajai vietai, dzirdama jautra mūzika un arī acij paveras tīkams skats: svinību vietu rotā goda vārti, visapkārt rosās rūķi, kuri cep piparkūkas un sklandraušus. Gaisā virmo ceptu desiņu un sautētu kāpostu smarža. Mazliet nostāk virs ugunskura virmo ūdens katls. Tur katram ciemiņam piedāvā smaržīgu no vietējām zālītēm gatavotu tēju. Bērni priecīgi skraida un ņemas gan pa slīdkalniņu, gan šūpolēm. Liela interese ir par trim nelieliem aplociņiem, kuros atrodas truši, aitas un kaziņas. Glīti ierīkota arī svinību zāle gadījumam, ja laukā apstākļi nav paciešami. Tur krēslus aizstāj siena ķīpas, kas nodrošina itin mīkstu sēdēšanu.

Pavisam drīz ir klāt arī Ziemassvētku vecītis, kas sauc visus uz eglītes iedegšanu, kā arī rotaļāties. Viņš izdala bērniem paciņas, tiesa, tās apmeklētājiem iepriekš ir jāpasūta.

Uz Ziemupes Ziemassvētku vecīša atrakciju prezentāciju ieradušies cilvēki no dažādām Latvijas malām. Apmeklētāju starpā dzirdams arī ventiņu akcents. Bet kāds rīdzinieks no kafejnīcas rūķiem mēģina izdibināt, kur te tuvumā var nopirkt kūpinātas zivis.

Neļauj zust labai idejai

Jau rakstīts, ka šogad bija jaušama konfliktsituācija starp Ziemassvētku vecīša biroja idejas autoru Kārli Cinīti un vietējo pašvaldību. K.Cinītis uzskatīja, ka Vērgales Pagasta padome nepietiekami atbalsta viņa ideju, bet pašvaldības vadītājs Jānis Vitrups norādīja, ka vietējai varai neesot jāsponsorē privāts bizness, un izteica aizdomas, ka K.Cinītis patiesībā vēlas, lai pašvaldība viņam uzdāvina nekustamo īpašumu, kas Ziemupē kļūst aizvien vērtīgāks. Pēc tam K.Cinītis izteicās, ka viņš biroju varētu pārcelt uz citu Latvijas vietu, un labā ideja draudēja izjukt. Taču iniciatīvu savās rokās ņēma domubiedru grupa, kurā ir arī iepriekšējā Ziemassvētku vecīša biroja vadītāja Daiga Kadeģe.

"Sākumā mēs bijām tikai pieci domubiedri, tagad jau esam 15. Katrs nāk ar kādu ideju un piedāvājumu. Piemēram, Gatis un Raitis Brēdiķi šeit visu cēla un arī atveda savus dzīvnieciņus, par ko visi tā priecājas," skaidro D.Kadeģe.

Sestdienas sarīkojums bija tāda kā prezentācija, lai cilvēki apskatītos, ko šeit iespējams redzēt un ko piedāvā Ziemassvētku vecītis ar saviem rūķiem. To, ka šāda prezentācijas diena nepieciešama, Ziemassvētku vecīša biroja darbinieki secinājuši jau pērn, jo tikai pēc tam, kad dažas grupas Ziemupē bija paviesojušās, reklāma aizgājusi tautās un apmeklētāju kļuvis vairāk. Lai gan arī šogad par to trūkumu sūdzēties nevar. "Līdz Ziemassvētkiem viss ir pilns. Ciemos brauks grupas no Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Saldus, Skrundas, Ventspils, Tukuma, Talsu rajona un Rīgas. Pēc Ziemassvētkiem būsim katru dienu no pulksten 11. Bet sestdienās, svētdienās būs ģimeņu dienas, kad var braukt ciemos bez iepriekšējās pieteikšanās," aicina D.Kadeģe.

Par notiekošo iepriecināts arī Vērgales Pagasta padomes priekšsēdētājs J.Vitrups. "Manuprāt, jau pašā sākumā Ziemassvētku vecītim gaisa balonā vajadzēja nolaisties šeit. Te ir vieta, kur izvērsties, daudziem viesiem patīk tiešais jūras tuvums," atzinīgus vārdus saka J.Vitrups. Viņš gan piekrīt, ka vietai jāizdomā cits nosaukums, jo vārds stāvlaukums īpaši neder kopā ar Ziemassvētku vecīti. J.Vitrups gan paskaidro, ka savulaik šajā vietā bijuši armijas atstāti gruži, kas aizvesti, un ierīkots stāvlaukums automašīnām. Tāpēc arī radies šis apzīmējums. Taču tagad tur ierīkota vesela tūrisma infrastruktūra, tāpēc to tikai par stāvlaukumu vairs saukt nevar.

"Godīgi sakot, es pat nezinu, kurš tajā Ziemassvētku vecīša entuziastu grupā ir galvenais. Bet, manuprāt, tas nav noteicošais. Galvenais ir tas, ka viss notiek," piebilst J.Vitrups.