Kurzemes Vārds

17:10 Sestdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Mana vēstule Ziemassvētku vecītim
Līvija Leine

Tas bija kā punkts. Šī pēdējā vēstulīte. Kāda meitenīte, Viktorija, Ziemassvētku vecītim uz "Kurzemes Vārdu" atrakstīja tāpat kā daudzi citi bērni. Taču – sev nelūdza neko. Tik vien, lai Ziemassvētku vecītis palīdzētu tiem, kam ir grūti.

Vai tas ir tik maz lūgts?

Bet tad Viktorija piebilst: "Taču vislabākā dāvana ir mīlestība, vai ne?"

Piebilst tik nedrošā pārliecībā, kas vairāk atgādina cerību, ka Ziemassvētku vecītis mīlestību var uzdāvināt un ka mīlestību katrs var (spēj, prot, uzdrošinās, ir tiesīgs) saņemt.

Bet daudzas citas vēstulītes dziļā, bērnišķīgā atklātībā pauž citus sapņus. Gluži taustāmus, materiālus sapņus. Mazus un lielākus. Vēlme saņemt dāvanas ir katrā vēstulītē. Datori, telefona aparāti, atskaņotāji MP3, lelles "Beibi Born", kas jāēdina, jāpadzirda, jāguldina, jāliek uz podiņa, kas raud un smejas, bārbijas ar un bez Kena, sarežģītas galda spēles – tās ir visbiežāk pieminētās lietas, ko mazās sirdis ilgojas saņemt no Ziemassvētku vecīša.

Teikt, ka bērni izlutināti, grib pārāk daudz? Diezin vai būs pareizi. Viņi grib to, ko redz, ko uzskata par šodienas dzīves līmenim atbilstošu. Reta ir tā pirmā klase jebkurā skolā, kur lielākajai daļai bērnu nav mobilā telefona. Un, ja tu esi viens no tiem retajiem, kam tā nav, rociņa velk līkumainus burtus un vēstulītē Ziemassvētku vecītim uzrodas lūgums – "atnes", "uzdāvini", "gribu". Un aiz šiem vārdiem – ticība, ka brīnums ir iespējams. Un datori? Nu kur šodien bez tiem iztikt? Bērnam būs jāaug, būs ar to jāstrādā gan skolā, gan dzīvē. Bet vecākiem, kā daudzi no rakstītājiem atzīst, naudiņas tādai mantai nepietiek. Var jau viebt degunu, lasot par modīgajiem atskaņotājiem, kuri, kā atzīst ausu dakteri, bojā dzirdi, un tos būtu jāaizliedz bērniem valkāt. Bet ja klasē visiem tādi ir? Var runāt bērnam apkārt, cik gribi, ka mantu kults nav nekas labs. Bet dzīve viņiem rāda ko citu. Televīzija pilna reklāmām: pērciet! Viss ir, tikai pērciet! Ne vienam vien pieaugušam cilvēkam, kas saskaitījis pēdējos latus un santīmus pēc komunālo maksājumu nomaksas, rēķina, kā iztikt līdz nākamai algai vai pensijai, tās skatīties ir grūti un aizvainojuši. Ar kādām izjūtām to dara bērns?

Mazāk nekā pirms gadiem pieciem, mazāk nekā pat pirms gada bērni lūdz apģērbu, apavus, skolas piederumus, burtnīcas, citas lietas, kas nepieciešamas ikdienas dzīvei. Iespējams, ka dzīve daudzās ģimenēs tomēr, tomēr kļuvusi labāka. Bet, iespējams, arvien aktuālāks sabiedrībā kļūst uzskats, ka būt trūcīgam ir slikts tonis. Reiz veikalā nācās dzirdēt, kā kāda vecmāmiņa pārmeta mazmeitai, ka tā rakstījusi Ziemassvētku vecītim uz redakciju. Ko kaimiņi par to teikšot.

Bet Viktorija saka: "Vislabākā dāvana ir mīlestība."

Mīļo Ziemassvētku vecīti! Uzdāvini katram, kas esam šajā pilsētā, katram, kas lasa šo laikrakstu, mīlestību. Tādu mīlestību, kas atver sirdis! Tādu mīlestību, kas saprot to milzīgo uzticēšanos Ziemassvētku vecītim, ko bērni pauž savās vēstulītēs. Jo patiesībā tā jau ir uzticēšanās mums, sabiedrībai. Visiem. Neatkarīgi no mūsu maku biezuma un gatavības otram dot.

Mīļo Ziemassvētku vecīti! Dari tā, lai Viktorijas cerības piepildītos.