Kurzemes Vārds

22:53 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kas būs rīt?

Cilvēks vienmēr kaut ko gaida – Ziemassvētkus, Jaungadu, dzimšanas dienu, Jāņus utt. Tas par patīkamo, un saka arī, ka gaidīšana esot pat vēl jaukāka nekā paši svētki. Taču gaidītas tiek arī nepatīkamākas lietas, un tur analoģiski kā ar patīkamo – gaidu process bieži vien izvēršas daudz ietekmīgāks nekā pats gaidīšanas objekts. Jau mūsu senči zināja teikt: bailēm lielas acis.

Piemēram, šā gada vidū Latvijas ļaudis sāka tā pa īstam iepazīt, kas ir inflācija, bet krietni vien ātrāk sāka no tās baidīties un gaidīt briesmīgo parādību. Kā norādīja finanšu eksperti, inflāciju arvien lielāku uzdzina tieši pastiprinātās gaidas, kas sakarsēja gaisotni un lika ļaudīm, grūtos laikus sagaidot, nevis taupīt un uzkrāt, bet gluži pretēji – pirkt un izbaudīt dzīvi arvien plašāku vērienu, baidoties, ka pēc tam to vairs nevarēs.

Valdības novēlotais inflācijas apkarošanas plāns tikai pielēja eļļu ugunī, jo draudēja, ka nevarēs vairs dabūt kredītus, ka būs jāsavelk jostas, jāapcērp, jāiesaldē algas utt. Kā lai tādā situācijā neizmanto iespējas, ja tev dienu no dienas skandina, ka drīz tam visam pienāks gals? Tādēļ cilvēki pirka arvien vairāk, cenas turpināja skriet debesīs, un inflācija auga griezdamās.

Arī tagad, sagaidot Jauno gadu, nekas nav mainījies. Zinām, ka nākamgad mūs sagaida energoresursu sadārdzināšanās. Un loģiski, ka celsies arī pārējās cenas. Tāpēc nepārsteidz pēdējie sabiedriskās domas pētījumi, kas rāda, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nākamgad sagaida dziļu tautsaimniecības krīzi.

Būs tā vai nebūs, to redzēsim. Bet baida, ka šīs krīzes nervozā gaidīšana tikai pastiprina procesu, pesimistiskie paziņojumi arvien vairāk ieprogrammē cilvēkus uz neveiksmi.

Te jāsaka – nevajag mums ne pozitīvisma kampaņu, ne krīzes kampaņu. Tikai veselo saprātu, kas ļautu pragmatiski novērtēt visus plusus un mīnusus, lai nekristu galējībās, bet Jauno gadu sagaidītu ar vēsu prātu.

Sarmīte Pelcmane