Kurzemes Vārds

23:33 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienasgrāmata

Starp svētkiem
Aiga Uzare, Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldes priekšnieka palīdze

Sestdien, 22. decembrī
Ir tik patīkami mosties bez modinātāja un apzināties, ka priekšā piecas brīvas dienas. Ne vienkārši brīvdienas, bet gada skaistākie svētki – Ziemassvētki.

Dienu veltīšu mājas tīrīšanai, bet pirms tam nolemju aizbraukt līdz lielveikalam. Tuvojoties centram, secinu, ka tā nav bijusi pārāk laba doma. Pilsēta tik pilna transporta, ka ne izbraukt. Kad nonāku līdz tirdzniecības centram "Ostmala" un neveiksmīgi mēģinu atrast brīvu stāvvietu, kad iedomājos par pūļiem un rindām pie kasēm, nolemju atgriezties mājās.

Atgriežos bez iepirkumiem, bet labā noskaņojumā. Enerģijas pilna ķeros klāt mājas darbiem. Ar vīra palīdzību tie rit raiti.

Svētdien, 23. decembrī
Var pagulēt ilgāk, tomēr ceļos, jo saožu kārdinošu smaržu. Vīrs saimnieko virtuvē, sacepis paprāvu pankūku kaudzīti. Man tādas nepadodas, es parasti cepu mazās. Mm... gardas! Paldies vīram! Viņš mūs bieži tā nelutina.

Pošam un dekorējam māju. Eglīte jau stāv pagalmā – kokaudzētavā iegādājāmies dzīvu eglīti podiņā. Esmu jau izraudzījusies vietu dārzā, kur pavasarī to iestādīt. Vēl tikai aizbraucam uz mežu pēc priežu zariem. Līdzi ņemam mīluli – amerikāņu Stafordšīras terjeru.

Lai eglītei ierādītu goda vietu, istabā tiek pārbīdītas mēbeles. Viesistaba iegūst citu skatu, manuprāt, vēl labāku. Kad eglei uzlieku lampiņas, saprotu, ka tā ir tik skaista savā vienkāršībā, ka vairs nav vajadzīgi nekādi mākslīgie rotājumi. Svētki ir klāt!

Ir deviņi vakarā, kad ar vīru braucam uz lielveikalu. Tagad var nopirkt nepieciešamo. Lai gan veikalu par tukšu nenosauksi, nevar ne salīdzināt ar pēdējo dienu burzmu.

Par tradīciju izveidojusies dāvanu saiņošana dienu pirms Ziemassvētkiem. Tas iegājies no laikiem, kad bērni bija mazi un vajadzēja gaidīt, līdz viņi iemieg. Ir pusnakts, kad ķeros klāt saiņošanai, un divi naktī, kad dāvanas sagūlušas maisā.

Pirmdien, 24. decembrī
Diena atnāk pelēka un apmākusies. Pat smidzina. Vai tā ir ziema? Neesmu ziemas piekritēja, vēlētos, kaut būtu vasara, vasara un vasara! Bet, ja tas nav iespējams, tad ziemā jābūt sniedziņam. Tas pastiprinātu svētku izjūtu.

Jāaizbrauc līdz aptiekai, jo meita naktī klepoja. Ejot garām veikaliem, šausminos par rindām. Vai pēc tādas stumdīšanās cilvēki vēl saglabā svētku izjūta?

Vismaz par vienu labu darbu Saeimai var pateikt paldies – 24.decembri apstiprināja par svētku dienu. Kaut arī svētku izjūtas dabā nav, tā pārņem, ienākot mājās. Kad sadegtas sveces, kad kopā ar meitu cepam piparkūkas, kad ģimene ir kopā un ciemos tiek gaidīti tuvinieki.

Vakars pienāk nemanot. Cienasta galds padevies bagātīgs. Ir gan cūkas pusgalva ar pelēkajiem zirņiem, gan citi labumi. Ap deviņiem Ziemassvētku vecītis klauvē pie durvīm, bet – ak vai! – kā katru gadu, viņš dāvanu maisu atstājis pie ārdurvīm, bet pats devies tālāk. Prieks par dāvanām ir gan lieliem, gan maziem.

Otrdien, 25. decembrī
Pamodina telefona zvans. Tā ir draudzene no Ogres, ko gaidu ciemos nedēļas nogalē. Pēcpusdienā atbrauc ogrēnieši. Pēc vakariņām aicinu draugus aizbraukt līdz pilsētas centram. Vēlos parādīt, cik Liepāja šogad skaista. To atzīst arī Ogres draugi. Vakars sarunās paiet ātri. Pirmie Ziemassvētki izvērtušies piepildīti.

Trešdien, 26. decembrī
Pamostos no neierastām skaņām. Pasmaidu, ir jauki dzirdēt maza bērna trallināšanu. Smaržo kafija un karstas siermaizītes. Draugi izsaka vēlēšanos redzēt jūru. Dodamies Bernātu virzienā. Līdzi ņemam arī suni, lai var izskraidīties. Pilsētā to darīt nevar.

Vakarā noskatāmies radījumu "Latvijas lepnums". Sirsnīgs un saviļņojošs raidījums, acīs sariešas aizkustinājuma asaras.

Ceturtdien, 27. decembrī
Sešos no rīta zvana modinātājs. Viss būtu labi, ja ne tā agrā celšanās. Esmu pūce. Miegs tiek aizdzīts ar vēsu dušu un krūzi piparmētru tējas.

Šonedēļ tikai divas darba dienas, daudz kas jāpaspēj. Jānosūta Galvenās pārvaldes Preses dienestam fotogrāfijas par robežkontroles atcelšanas pasākumiem. Jāsagatavo Pateicības raksti mūsu robežsargiem, kuriem rīt pēdējā darba diena.

Piektdien, 28. decembrī
Suminām piecus robežsargus. Svinīgs, bet mazliet skumjš notikums, jo četri no viņiem vairs dienestu neturpinās. Tomēr tāds nu ir dienests Iekšlietu ministrijas pakļautības iestādēs – sasniedzot 50 gadu vecumu, jāatvaļinās.

Vakarā ar vīru nolemjam aiziet uz kino. Pēc filmas uz glāzi vīna iegriežamies Rokkafejnīcā. Nav jāsteidzas, jo priekšā vēl četras brīvas dienas un Jaunā gada sagaidīšana.