Kurzemes Vārds

09:20 Otrdiena, 25. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Vairāk lieto internetu
Viktors Ulberts

Liepājas rajonā šā gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2006.gada tādu pašu laikposmu, par 40 procentiem palielinājies "Lattelecom DSL" pastāvīgā platjoslas interneta pieslēguma skaits, informēja uzņēmuma "Lattelecom" grupas preses sekretāre Maija Celmiņa.

Pastāvīgā platjoslas interneta pieslēguma skaita pieaugums šogad Liepājas rajonā uzskatāms par vienu no lielākajiem, jo līdz 30.novembrim šo pakalpojumu izvēlējās 2000 klientu jeb 40 procenti vairāk nekā gadu iepriekš. Pašlaik Liepājas rajona "Lattelecom" interneta pieslēgums ir vairāk nekā 6800 mājsaimniecībās un uzņēmumos. Savukārt visā Latvijā "Lattelecom DSL" pieslēgumu skaits sasniedzis 148 tūkstošus.

Uzņēmuma "Lattelecom" pastāvīgā interneta pieslēgumus, izmantojot DSL tehnoloģiju, piedāvā kopš 2000.gada.


Aicina atbalstīt labdarības projektu "Mazais princis"
Viktors Ulberts

"Mazais princis" – tāds nosaukums dots labdarības projektam, ko vēlas īstenot 25 dažādās nozarēs un vairākās Latvijas pilsētās strādājošu cilvēku komanda, kas apvienojusies ar mērķi uzlabot vides kvalitāti Vaiņodes Internātpamatskolas bērniem.

Projekta darba grupas sabiedrisko attiecību speciāliste Žanna Prošina informēja, ka Vaiņodes Internātpamatskolā mācās bērni gan no tuvākas, gan tālākas apkārtnes. Bērni dienas laikā mācās skolā, bet vakarus vairums no viņiem pavada blakus esošajā internātā.

Neskatoties uz to, ka bērni ir ļoti aktīvi, kustīgi un enerģiski, viņiem nav telpu, kur atpūsties un izglītoties ārpus skolas nodarbībām. Pašlaik skolai nav līdzekļu šādu istabu izveidei, ir tikai idejas un vēlmes.

Tāpēc arī radīts projekts, lai izveidotu atpūtas telpu un lasītavu, kur bērni varētu izpausties un atpūsties, klausoties nomierinošu, relaksējošu mūziku, paši dziedāt, lasīt grāmatas un izglītoties sev vēlamā veidā.

Projekta izpildes termiņš ir 2008.gada 1.marts, kad līdz ar telpu atklāšanu tiks noorganizēti arī svētki pašiem bērniem.

Projektam nepieciešamais finansējums aprēķināts 12,5 tūkstošu latu apmērā. Tāpēc katrs, kurš vēlas bērniem palīdzēt, arī tiek aicināts iesaistīties šajā labdarības akcijā un naudas ziedojumus pārskaitīt biedrībai "Laba projekta aģentūra", akciju sabiedrība "Hansabanka", konta numurs – LV70HABA0551016748232, kods: HABALV22, ar norādi, ka nauda paredzēta projektam "Mazais princis". Katrs atbalstītājs arī tiks uzaicināts uz projekta nobeiguma pasākumu.


Sveic labākos Grobiņas rotu darinātājus
Viktors Ulberts

Ceturtdienas vakarā Grobiņā, Skolēnu interešu centra telpās tika sveikti tie grobiņnieki un uzņēmumi, kuri devuši būtisku ieguldījumu pilsētas izdaiļošanā Ziemassvētkos, pastāstīja Grobiņas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Selga Dreimane.

Konkurss "Ziemassvētku rota" Grobiņā jau ir kļuvis par tradīciju, un tas aizsākās pagājušajā gadsimtā, lai mudinātu pilsētniekus uz Ziemassvētkiem izrotāt savas mājas, lodžijas u.c., lai kopīgiem spēkiem darītu pilsētu skaistāku. Konkurss nenotika 2005. gadā, jo esot licies, ka māju izrotāšana grobiņniekiem kļuvusi jau par pašsaprotamu lietu. Taču izrādījās, ka cilvēkiem tomēr ir svarīgi savam darbam saņemt arī novērtējumu, tāpēc konkurss "Ziemassvētku rota" atdzima un norisinājās arī šogad.

18.decembra vakarā komisija piecu cilvēku sastāvā, deputāti – Ivars Čīma, Vizma Vītoliņa, Gunta Liepa un domes darbinieki Sanda Zālīte un Gunta Konopļeva – apbraukāja visu pilsētu, lai vērtētu grobiņnieku ieguldījumu pilsētas kopējā tēla veidošanā.

Apbalvojumi šogad tika piešķirti 14 nominācijās. Balvās tika pasniegtas dāvanu kartes uzņēmumā "Grobiņas ziedi", Ziemassvētku veča suvenīri un sudrabegles no stādaudzētavas "Īve".

Konkursa "Ziemassvētku rota – 2007" laureāti

"Iedrošinājuma balva iesācējiem"
* Daudzbērnu ģimeņu biedrība "Dzērvīte" un floristu kopa "Efeja" savā mītnesvietā Lielā ielā 86 – Elga Jonase un Biruta Ignatova.
*Freimaņu ģimene Lielā ielā 66.
*Tapiņu ģimene Ventspils ielā 10.
*Rātu ģimene Lielā ielā 46.
*Šiļu ģimene Uzvaras ielā 9.

"Par žogu un vārtu noformējumu"
*Malzupu ģimene Kalēju ielā 34.
*Vārnu ģimene Bērzu ielā 2.
*Buku ģimene Kļavu ielā 3.

Veikala skatlogu grupa
1.vieta – SIA "Andreas" veikals "HERCOGS", Indra Mihailovska.
2.vieta – SIA "DUCIS– 4" Dūču ģimene.
3.vieta – SIA "CMC" veikals, Dainis Keidāns un SIA "Grobiņas KB" veikali "TEV", Maigonis Almanis.

"Visgaišākais nams un pagalms"
*Vorobjovu ģimene Celtnieku ielā 80.
*Ekšteinu ģimene Uzvaras ielā 6.
*Almaņu ģimene Pils ielā 4.
*Mizēnu ģimene Saules ielā 70.

"Par izdomu un Ziemassvētku noskaņas radīšanu pagalmā"
*Marita Kaupa Parka ielā 5.
*Lapiņu ģimene Ālandes ielā 16.

Privātās dzīvojamās mājas

Ilggadējā uzticības balva:
*Trinīšu ģimene Ālandes ielā 38.
*Linkovsku ģimene Kalēju ielā 45.

1.vieta:
*Bergmaņu ģimene Upes ielā 25.
*Gulbju ģimene Ālandes ielā 14.

2.vieta:
*Rupertu ģimene Saules ielā 86.
*Lapiņu ģimene Rīgas ielā 41.
*Rozenvaldu ģimene Raiņa ielā 18a.
*Bētu ģimene Kalēju ielā 32.
*Poļu ģimene Kalēju ielā 42.
*Skuju ģimene Egļu ielā 23.

3.vieta:
*Strazdiņu ģimene Saules ielā 34.
*Freimaņu ģimene Kalēju ielā 51.
*Burģu ģimene Jāņu ielā 5.

Uzņēmumu grupa
1.vieta – akciju sabiedrība "Latvijas finieris", direktors Juris Otaņkis.
2.vieta – SIA "Grobiņas SPMK", vadītājs Ilgonis Jēčis.
3.vieta – SIA "Eizers", vadītājs Dainis Ruperts un SIA "MIĶĒĻI", vadītājs Vilnis Mucenieks.

Pašvaldības iestāžu grupa
1.vieta – Grobiņas ģimnāzija, direktore Vizma Vītoliņa un Grobiņas vidusskola, direktore Laila Urbāne.
2. vieta – Liepājas rajona SIC un PIC, vadītāja Tamāra Štrausa; Grobiņas bibliotēka, vadītāja Irina Ernstsone; Zentas Mauriņas piemiņas istabas, vadītāja Sanda Zālīte.
3. vieta – Pirmsskolas izglītības iestāde, vadītāja Dzintra Gutāne.

Daudzdzīvokļu māju logu noformējums
*Pērkonu ģimene M.Namiķa ielā 1.
*Einasu ģimene Jaunatnes ielā 14 – 12.
* Krauju ģimene Lielā ielā 19 –16.

Daudzdzīvokļu māju kopējais noformējums
1.vieta – Sarmas iela 1 un Sarmas iela 3.
2.vieta – Priežu iela 2, mājas vecākā Gaida Siksna.

Īpašā nominācija "Svētki ielas garumā"
*Priedulāju ielā – Tiļugu, Lupkinu, Šukteru un Ķepalu ģimene.
*Dzirnavu ielā – Tuņņu, Vuciņu, Trinkūnu un Kupšu ģimene.

"Gaismas cilvēks sev un citiem"
Pašvaldības darbinieks Arnolds Martinijs par ieguldījumu pilsētas vizuālā tēla radīšanā.

"Rūķu mājas"
*Piebalgu ģimene Saules ielā 105.
* SIA "Nico un Co", vadītājs Osvalds Niķelis.
*Pelēķu ģimene Egļu ielā 26.

"Svētku miers"
*Pānu ģimene Egļu ielā 11.
*Ābolu ģimene Lielā ielā 7.


Literāti ballē kaļ radošus plānus
Viktors Ulberts

Ar lugas priekšnesumu, atskatu uz aizvadīto gadu, dziesmām un dejām ceturtdienas vakarā Bunkas Kultūras namā tika aizvadīta lielā Literātu balle. To jau trešo gadu rīkoja Liepājas rajona Radošā apvienība, kurā darbojas radošo profesiju pārstāvji.

Brauc ciemos pie domubiedriem

Ideja par Literātu balli radusies 2005.gadā. "Dzejnieki gada laikā tiekas tikai vienu reizi – Dzejas dienās. Un arī tā nav nekāda īsta tikšanās, jo katrs dzejnieks darbojas savā pilsētas stūrī. Un tas ir arī viss. Bet jaunie visu laiku dīdījās, ka viņi grib tikties biežāk, ka vajag vēl kādu pasākumu. Tad arī man radās doma, ka vajadzētu organizēt vēl vienu tikšanos. Un Ziemassvētku laiku izvēlējos, jo tas saistās ar siltumu un mīļumu. Īstais brīdis, kad tikties cilvēkiem, kuri domā vienas domas vienā frekvencē," stāsta Liepājas rajona Radošās apvienības pārstāve Daiga Kadeģe.

Pirmajā gadā Literātu balle notika Aizputē, un liels pārsteigums bija, kad ciemos pie Liepājas rajona literātiem atbrauca domubiedri no Talsiem. Viņiem sūtītais ielūgums vairāk bijis kā pieklājības žests. Taču talsenieki ieradās, un tad literāti sapratuši, ka ir atraduši pareizo veidu, kā vēl stiprināt saites domubiedru vidū.

Otrajā Literātu ballē, kas notika Cīravā, ciemos ieradās arī saldenieki. Savukārt ceturtdien Bunkā pie saviem domubiedriem bija ieradušies Jelgavas literāti. "Viņi ļoti atzinīgi novērtēja šo ideju, jo citur nevienam tas līdz šim nebija ienācis prātā," piebilda D.Kadeģe.

Lai pasākums būtu interesantāks, uz balli tiek aicināti arī citu radošu jomu pārstāvji, piemēram, amatierteātru aktieri.

Piemin Aizsaulē aizgājušo kolēģi

Ceturtdienas Literātu ballē Bunkā bija sabraukuši radošie ļaudis no Dunalkas, Cīravas, Dunikas, Aizputes un arī no paša Bunkas pagasta.

Šogad balli atklāja Liepājas rajona Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde. Viņa savā uzrunā pateicās radošajiem ļaudīm par gada gaitā veiktajām aktivitātēm.

Tika pieminēts arī bēdīgs notikums – viņsaulē aizgāja dzejniece Astra Rancāne. Pieminot viņu, Renārs Juzups izpildīja paša sacerētas dziesmas ar A.Rancānes vārdiem. Bez tam balles laikā tika demonstrēta viņas uzrakstītā luga "Nu riktīgs seriāls", ko iestudēja Dunikas pagasta amatierteātris. Tajā kā aktieris piedalījās arī Dunikas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andis Rolis. "Mēs Astru iepazinām gan ar viņas dzeju, dzirdējām, kā viņas vārdi skan dziesmās, un arī iepazinām lugu. Tādu Astras darba žanru es vēl nebiju redzējusi. Galvenais, lai šie darbi turpina savu dzīvi tālāk," norādīja D.Kadeģe.

Balles laikā tika demonstrēta filma par Liepājas rajona Radošās apvienības aktivitātēm, ko sagatavoja vērgalniece Daina Vanaga. Lielu interesi izraisīja cīravnieces Guntas Lejas stāstījums par to, kā viņai ritējis darbs pie grāmatas "Zem dzērves spārna. Cīravas pagasts", kas šā gada oktobrī piedzīvoja atvēršanas svētkus. Viņai tā bija jau otrā grāmata, un G.Leja mudināja kolēģus arī sniegt savu ieguldījumu jaunu grāmatu tapšanā.

Vēl vakara gaitā nerima rotaļas, īpaši aktīvi balles dalībnieki iesaistījās spēlē "Ādamam bij septiņi dēli", deju ritmus viņiem nodrošināja Renārs Juzups un Sanita Cāle. Tāpat vakara gaitā nerimās sarunas, un, kazi, tobrīd būs dzimusi kāda jauna radoša dzirksts.


Pirmie licences atjauno Pāvilostas zvejnieki
Pēteris Jaunzems

Lai nerastos lieki sarežģījumi ar zveju, pirmie licences atjaunot Iekšējo ūdeņu kontroles sektorā jau pirms gadumijas steidza Pāvilostas nēģu vaņģotāji. Sektora vadītājs Ģirts Liepiņš teica, ka cilvēki būtu priecīgi, ja tas notiktu laikus, taču pašvaldības šajā ziņā neesot vienlīdz aktīvas savu zvejnieku darbības atbalstīšanā, kaut gan nepieciešamās ziņas un dokumentus saņemot visur vienā laikā.

Ierodoties Iekšējo ūdeņu kontroles sektorā, zvejniekiem līdzi jāņem rūpnieciskās zvejas nomas līguma kopija, maksājuma uzdevuma un limita piešķiršanas protokola kopijas, kā arī dokuments, kas apliecina, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijā ir reģistrēta laiva. Ja visi papīri atbilst prasībām, licenci iespējams saņemt tajā pašā dienā, taču rīkojums atļaujot sektora darbiniekiem arī šo brīdi piecas dienas novilcināt, ja radušās kādas neskaidrības. Tas pats attiecoties arī uz piekrastes zvejniekiem, jo iesnieguma forma paredzēta visiem zvejas veidiem vienāda.

Vieni no pirmajiem licenci saņemt bija ieradušies pāvilostnieki Gunārs Gūtmanis, Jānis Vīgants un Vairis Vaskups, kurš neslēpa, ka esot ieinteresēts, lai viss ritētu raiti un darbu upē nenāktos pārtraukt, jo tas radītu tikai liekas problēmas. Kaut gan nesen piedzīvojis negadījumu un dabūjis izpeldēties aukstajā ūdenī, zvejnieks nesūrojās par lomiem. Tie, protams, neesot tik lieli kā pašos raženākajos gados, taču gluži bešā zvejniekiem neesot jāpaliek, ja vien protot pareizi sakārtot un ielikt ūdenī zvejas rīkus.

Sektora vadītājs pastāstīja, ka kontrolieri un zvejnieki gada nogalē vienojušies par izmaiņām zvejas žurnālu izsniegšanā. Turpmāk tos varēs saņemt visai zvejas sezonai. Tas esot kā vienas, tā arī otras puses interesēs. Līdz ar to vairāk laika varēs ziedot tiešo darba pienākumu veikšanai. "Arī mums ir svarīgi, lai varam regulāri rīkot reidus un uzraudzīt, kā tiek ievēroti zvejniecības un makšķerēšanas noteikumi," teica Liepiņa kungs. Viņš piebilda, ka arī jaunajā gadā iekšējo ūdeņu kontrolieri sniegšot atbalstu saviem Jūras kontroles sektora kolēģiem, jo šī sadarbība izrādījusies auglīga. Visbiežāk piekrastē novērotie pārkāpumi esot saistīti ar zvejas limitu pārsniegšanu, zvejas rīku marķējuma neievērošanu, kā arī vairāku tīklu apvienošanu.

Decembra gaitā, pārbaudot upes un ezerus, atrasti ne tikai maluzvejnieku tīkli, bet arī notverti daži likumpārkāpēji. Viens no viņiem esot Aleksandrs, kurš nav ņēmis vērā bēdīgo pieredzi un bez makšķernieka kartes aizturēts jau otro reizi. Ja pirmajā reizē, kad viņš makšķerējis Liepājas ezerā, ticis cauri tikai ar aizrādījumu, tad tagad viņam jau nācies samaksāt 30 latu lielu sodu.

Sektora vadītājs domā, ka secinājumus nav izdarījis arī likumpārkāpējs, kurš ar maluzvejniecību nodarbojas pie laivu kooperatīvās sabiedrības "Amata 10" . Kaut gan tīkli tur bija izņemti jau arī agrāk, 13.decembrī veiktā reida laikā tie atrasti atkal. Turklāt gan zvejas rīku izvietošanas vieta, gan rokraksts liekot secināt, ka darbojies viens un tas pats cilvēks, kurš neatļautā veidā centies zvejot raudas, kas, pastiprināti barojoties, dodas uz ziemas guļu. Liepiņa kungs domā, ka negodīgais varētu būt kāds no kooperatīva apsargiem, tomēr vainot kādu konkrēti viņš nevarot, jo neviens vēl, kā saka, nav pie rokas pieķerts.

Divi tīkli toreiz izņemti arī pie laivu kooperatīva "Kaija". Tas rāda, ka maluzvejnieki pirms Ziemassvētkiem bija sarosījušies. Pavisam šīs pārbaudes gaitā no ūdens izcelti seši nelikumīgi ielikti tīkli.

Arī reids, ko inspektori sarīkoja 20.decembrī, vainagojies ar panākumiem. Tā laikā Liepājas ezera ziemeļdaļā, netālu no Zirgu salas, vispirms ūdenī pamanīta gumijas laiva un divi polietilēna maisi. Tas viesis aizdomas, ka kaut kur jābūt arī daudzačiem, un tā tas arī bijis. Metrus divdesmit attālāk tos izdevies atrast, pielietojot tīklu ķērāju jeb kaķi, jo kopā pa diviem sasietie četri zvejas rīki bija rūpīgi noslēpti zem ūdens.

"Reidi notiks arī turpmāk. Šis gadalaiks maluzvejniecībai ir parocīgs," sprieda inspektori. "Dienas ir īsas, ātri iestājas tumsa, arī ledus, kas traucētu, vēl mūspusē nav."


Visas lietas
Īsti kaziska uzvedība!

Jā kāda cilvēkveidīga būtne uzvedas ne pārāk pieņemami, nereti viņai tiek veltīts apzīmējums kaza. Bet, ko lai dara, ja nepieklājīgi uzvedas pati kaza? Kā to nosaukt?

Ziemupes stāvlaukumā, kur apmeklētājus gaida Ziemassvētku vecītis, izveidoti nelieli aplociņi, kuros mīt īsti dzīvnieciņi. Vienā no tiem skraida kaziņas. Nav šaubu, ka Ziemassvētku vecītis, kā jau labs onkulītis, labi rūpējas arī par dzīvnieciņiem un noteikti tos sātīgi pabaro. Bet ko dara kaza? Vai nu garlaicības, vai ziņkāres dzīta, lec uz pakaļkājām augšā, lai aizsniegtu priežu zarus un stumtu vaigos skujas ar visiem čiekuriem. Tā īsti piemērota barība kazai gan nešķiet. Bet tagad jau visādi brīnumi notiek. Kazi, pēc tam varēs izslaukt nevis pienu, bet gan skuju ekstraktu.