Kurzemes Vārds

04:39 Trešdiena, 8. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Mājām ir citi saimnieki

Pagājušajā gadā sešas daudzdzīvokļu mājas Grobiņas pagastā uzņēmušies apsaimniekot paši iedzīvotāji, "Kurzemes Vārds" uzzināja šā Pagasta padomē. Savukārt citas mājas no valsts pārņemtas pašvaldības paspārnē.

Dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajām personām vai dzīvokļu īpašnieku biedrību pārziņā nodotas daudzdzīvokļu mājas "Silenieki", "Liepkalni", nami Robežu ielā 1, Robežu ielā 2, Liepu ielā 2 un Liepu ielā 4. To, ka šis solis ir apsveicams, parādīja konkurss "Sakoptākā sēta", kurā iedzīvotāju pārņemtie nami arī plūca laurus.

Bet citi īpašumi no valsts paspārnes nonākuši pašvaldības gādībā. Ar Ministru kabineta lēmumu Grobiņas Pagasta padomei nodotas mājas "Iļģi 1", "Iļģi 2", "Iļģi 3" un "Ālande 2". Šo namu apsaimniekošana uzticēta SIA "GP Komunālserviss" – pašvaldības uzņēmumam, kas pagastā sniedz komunālos pakalpojumus.


Salmus kurināšanai izmanto pirmie Kurzemē
Pēteris Jaunzems

Kamēr citi sūrojas par inflāciju un citām nelaimēm, par salmu izmantošanas kurināšanai pionieriem Kurzemē šajās dienās kļuvuši Grobiņas pagasta ļaudis. Īsi pirms gadumijas viņi žurnālistu klātbūtnē Dubeņos, Lapsu ielā 1, iededza uguni rekonstruētajā katlumājas kurtuvē, kas ciematu vistuvākajā nākotnē apgādās ar lētu siltumu.

Objekta kopējās izmaksas ir nedaudz vairāk par 250 tūkstošiem latu. Finansēšanai piesaistīti Ekonomikas ministrijas Pašvaldību energoefektivitātes paaugstināšanas programmā paredzētie līdzekļi – 172500 latu un 57500 latu liels aizņēmums Valsts kasē.

Vecās katlumājas pārvērtības

Projekta idejas autors un galvenais virzītājs ir pašvaldības vadītājs Aivars Priedols. Jau vairāk nekā pirms gada viņš "Kurzemes Vārdam" stāstīja par savu ieceri pamēģināt pagastā daudzdzīvokļu māju apkurei izmantot salmus un ezera niedres, jo bija pārliecinājies, ka tās ir pieejamas pietiekamā daudzumā, turklāt nav lietderīgi izmantotas. Tās sapūst uz lauka vai tiek sadedzinātas. Uzskatāmi tas vērojams Rucavā, kur Papes ezermalā tādējādi iznīcina niedru kūlīšu siešanas procesā radušos atlikumus. Viss labums izkūp debesīs, taču šķelda, malka un citi kurināmā veidi kļūst aizvien dārgāki un cilvēki no tiem iegūto siltumu vairs nespēj apmaksāt.

Lai ieceri pārvērstu realitātē, nepagāja ilgs laiks, taču daudz neatlaidības gan šim mērķim bijis vajadzīgs. Īpaši jau, lai nokārtotu visas formalitātes galvaspilsētā. Tomēr arī to izdevies izdarīt. Tādējādi jau pērn augustā konkursā uzvarējušajai firmai SIA "Bek–Konsult" pašvaldība lūdza sagatavot Dubeņu katlumājas rekonstrukcijai nepieciešamo tehnisko projektu, kā arī aprēķināt ekonomiskos rādītājus, paredzot, ka apkurei izmantos salmus un niedres, kas dos iespēju samazināt siltumražošanas izmaksas. Pēc diviem mēnešiem pasūtījums bija gatavs, un varēja to sākt īstenot. Saskaņā ar projektu Dubeņos paredzēts uzstādīt trīs salmu dedzinātavas, kā arī atjaunot kurināmā novietni un sakārtot apkārtni.

Nauda paliks pašu mājās

"Lieliskākais ir tas, ka tagad visa nauda paliks mūsu pašu pagastā un rajonā. Tā nebūs vairs jāmaksā projām citiem siltuma piegādātājiem, kas nemitīgi ceļ cenas," sacīja A.Priedols. Pagastā veiktais uzskaitījums rāda, ka cita risinājuma pašvaldības vadītājiem nav bijis, jo cenas par kurināmo uzkāpušas pat augstāk nekā mākoņos. Koksnes skaidas jeb šķelda, kas 1998.gadā maksāja 30 santīmu par kubikmetru, tagad jau tiek piegādāta par 9 latiem kubikmetrā. Turklāt pieprasījums turpina pieaugt, jo īpaši tāpēc, ka tuvumā ir osta. Līdzīgi kāpusi malkas cena – tā no 3 latiem sasniegusi 18 latu par kubikmetru. Līdz ar to samaksa par siltumu iedzīvotājiem palielināta no 45 līdz 96 santīmiem par kvadrātmetru. Tāpat kurināmā apjoms, kas nepieciešams apkures nodrošināšanai, ir ievērojams. Dubeņu un Cimdenieku apkurei gadā nepieciešami 12 tūkstoši kubikmetru koksnes.

SIA "Bek–Konsult" valdes loceklis Ivars Bekmanis žurnālistiem pastāstīja, ka Latvijas mērogā grobiņnieki nav paši pirmie. Ar salmu dedzināšanu siltuma ieguvei jau kopš 1998.gada nodarbojoties Saulainē, kas atrodas netālu no Bauskas. Tur, redzot, ka simtiem salmu ķīpu sapūst uz lauka, šim solim vietējos vadītājus pamudinājuši dāņi. Šajā Skandināvijas valstī ar salmiem malku aizstāj jau izsenis. Saulainieši paklausījuši un tagad nenožēlojot, ka tā rīkojušies. I.Bekmanis bija noskaidrojis, ka viena megavatstunda enerģijas, kurinot ar salmiem, Saulainē tagad izmaksā 13 latu. "Protams, tik ideālu rezultātu iespējams sasniegt ar jau lieliski noregulētu sistēmu," speciālista teikto papildinot, piebilda Pagasta padomes priekšsēdētājs. Projekta īstenošana dzīvē dos iespēju nesadārdzināt siltumpiegādi iedzīvotājiem, uzskata SIA "GP Komunālserviss" valdes loceklis Staņislavs Veits.

Labs izaicinājums būvuzņēmumam

Katlu piegādi un atjaunošanu paveica konkursā uzvarējusī firma SIA "Vega 1". Tā likusi lietā Lietuvas rūpnīcā "Umega" pēc dāņu parauga ražotos katlus "AKU–340".

"Projekts nebija ikdienišķs, sava veida izaicinājums ar daudziem nezināmajiem, ko vajadzēja atrisināt," atzina firmas tehniskais direktors Roberts Taubergs. Viņš cildināja kaimiņzemē tapušos katlus, jo tiem nemaz nav vajadzīga ēka. Tādus, lai ražotu siltumu, esot iespējams novietot pat uz klaja lauka jebkurā saimniecībā. Šajā ziņā grobiņieki pat aizsteigušies kādu gabaliņu priekšā Saulainei, jo tur katli nav tik moderni. Speciālisti uzsvēra, ka salmi, niedras, tāpat kā šķelda, ir videi draudzīgs kurināmais, turklāt pelnus iespējams izmantot lauku mēslošanai.

Pašlaik aktuāls ir kurināmā piegādes jautājums. Tomēr A.Priedols ir noskaņots optimistiski, viņš ir pārliecināts, ka arī šo problēmu izdosies atrisināt. Viņš jau runājis ar Nīcas pagasta bijušo vadītāju Jāni Vilsonu, kurš atzinis, ka nīcenieki atbalstīs savus novadniekus. Tādējādi arī lauksaimnieki būs ieguvēji. Apjoms neesot neizpildāms. Aprēķināts, ka apkurei nepieciešamo salmu daudzumu iespējams novākt no 500–600 hektāru lielas labības platības. To piegāde katlumājai neradīs sarežģījumus, jo kurtuvē liek presētu kurināmo. Turklāt paredzēts izmantot arī niedras un celmus, kuru pašlaik vēl netrūkst.


Aigars uzturas Priekules apkārtnē

Ziemeļu gulbis Irina, kas tika apgredzenots pie Aizputes un iesaistīts satelītizsekošanas projektā, ir gājis bojā, ziņo ornitologs Dmitrijs Boiko. Toties Liepājas rajonā joprojām uzturas gulbis Aigars. To apgredzenoja Kuldīgas rajona Ēdolē.

Īsi pirms Jaunā gada apkopotā informācija rāda, ka Aigars joprojām atrodas pie Priekules. Signāls esot ļoti labs, un bažas par to, ka šis putns ir slims vai arī nav spējīgs nekur aizlidot, neesot pamatotas. Tas tādēļ, ka Otrajos Ziemassvētkos arī Saldus rajonā divās vietās novēroti ziemeļu gulbju bari. D.Boiko sola – ja signāls būs labs un Aigars arī janvārī nepametīs Latviju, tad noteikti būs jādodas to apciemot.

Toties no ziemeļu gulbja Irinas tiek saņemts rets signāls. Tas nāk no Pila pilsētas apkārtnes Polijā. Taču Irinas brāļi un māsas jau apmēram divas nedēļas atrodas savās ziemošanas vietās Vācijā. Tā ka ir skaidrs – šis gulbis gājis bojā, uzskata D.Boiko.

Līdz ar to 2008.gadu ir sagaidījuši tikai trīs no septiņiem ar raidītājiem aprīkotajiem ziemeļu gulbjiem.

Armijas īpašumus nepērk

Vaiņodes Pagasta padomei pagājušajā nedēļā nav izdevies pārdot četrus nekustamos īpašumus, no kuriem trīs ir ēkas, viens – dzirnavu dīķis, pastāstīja Vaiņodes Pagasta padomes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons.

Atklātā izsolē ar augšupejošu soli bija paredzēts pārdot bijušo armijas divstāvu dzīvojamo ēku bez logiem, durvīm un grīdām Ceriņu ielā 2. Sākumcena bija noteika 11 tūkstošu latu apmērā. Izsolīja arī bijušo armijas divstāvu dzīvojamo ēku Ķiršu ielā 1a, par kuru sākumā prasīja 8000 latu. Vēl pašvaldība gribēja pārdot dzīvojamo ēku Kungu ielā 31 ar kūti, klēti un nelielu zemesgabalu, sākumcenu nosakot 19000 latu apmērā. Bet 5,4 hektārus lielā Elkuzemes dzirnavu dīķa sākumcena bija 27000 latu.

Pašvaldība vēl lems, vai rīkot atkārtotu šo īpašumu izsoli, vai namus mēģināt iekļaut pašvaldības dzīvojamajā fondā.