Kurzemes Vārds

06:20 Trešdiena, 8. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Apskats

Ko politika žurkai var padarīt
Edgars Lūsēns

"Žurka lien, lien – pavisam prātīgi, līdz atrod sieru tur, kur nemaz nebija cerējusi to ieraudzīt," vēstīja galvenais varonis filmā "Emīla nedarbi", gatavodams slazdu četrkājainajiem grauzējiem, bet šajā apskatā raudzīsim, kādas problēmas, grūtības un interesantas lietas gaida šo, žurkai pieskaitīto, 2008.gadu.

Vai otrie godmaņlaiki sagaidīs jauno kartupeļu ražu?

Faktiski nav šaubu, ka šajā gadā sabiedrības vairākuma aktualitāte numur viens būs spēja turēt līdzi inflācijai un tās samazinājuma gaidas. Gada beigās ne Liepājā, ne citās lielākajās Latvijas pilsētās neizskatījās, ka cilvēki īpaši pārdzīvotu finansiālās problēmas. Var, protams, bilst par dzīrēm pirmsmēra laikā, un to, ka, latam kļūstot arvien mazvērtīgākam, cilvēki no naudas šķiras krietni labprātīgāk un par lieliem uzkrājumiem nedomā. Tomēr zīmēt kādu trūkuma apokalipsi pagaidām būtu krāsu sabiezināšana. Pesimisti gan pauž, ka jau šā gada vidū Latviju var sasniegt kredītu maksājumu pirmais lielais problēmu vilnis, un galvaspilsētā automašīnu tirgotāji vēl iepriekšējā gada nogalē pauda, ka stāvvietās arvien vairāk parādās spēkrati, kuru nu jau bijušie īpašnieki nav spējuši izpildīt savas saistības, tomēr pagaidām šķiet, ka vairākums savas pamatsaistības labi apzinās un spēku pārrēķins jaušams visnotaļ nebūtiskās jomās. Jāatzīst gan, ka, pirmkārt, tā ir tikai pagaidu situācija, kurai grūti novilkt konkrētu kritisko robežu, bet, otrkārt, tieši pirmie septiņi, astoņi mēneši pēc ekspertu prognozēm 2008.gadā varētu būt kritiskākie, un pagaidām prognozēt tā saucamo mīksto piezemēšanos būtu pagalam vieglprātīgi.

Šādas prognozes par pārsteidzīgām liek dēvēt vispirms jau faktiski nenovēršamie trīs gaidāmie cenu palielinājumi, kas gluži automātiski ievilks inflācijas ratu ar jaunu sparu. Proti, jau no gada sākuma kāpušas benzīna un elektroenerģijas cenas, maijā ir paredzēts gāzes sadārdzinājums, bet rudens pusē divi iepriekšminētie faktori liks pacelt apkures cenas. Lieki bilst, ka, ņemot vērā šos faktorus, preču un pakalpojumu cenas diezin vai noturēsies uz vietas. Cerēt, ka šīm pārmaiņām spēs izsekot arī darba devēju iespējas un darba ņēmēju maksātspēja, kā tas bijis līdz šim, protams, drīkst, un optimisti to arī dara, taču šķiet, ka vadzis arvien vairāk sāk ieliekties, un gaidāmais gads solās būt visai saspringts pārbaudījums.

Kā visnotaļ sarežģītu gaidāmo gadu var prognozēt arī Latvijas politiskajā arēnā. Ziemassvētku priekšvakarā apstiprinātajai veci – jaunajai valdībai galvenais uzdevums varētu būt ekonomisko problēmu kontrolēšana, taču tas nebūt nav vienīgais veicamais darbs. Tiesa, ja valdība nespēs tikt galā ar šo virsuzdevumu, tā var nesagaidīt pat jauno kartupeļu ražu, taču arī tad, ja spēs – nav zvanīts, ka Godmanis kā valdības vadītājs sveiks tautiešus nākošajā gadumijā. Skepsei par valdības dzīvotspēju ir būtiski argumenti, pat neskatoties uz to, ka pats premjers ir viens no, iespējams, stratēģiski viedākajiem un pieredzējušākajiem politiskās krīzes menedžeriem mūsu platuma grādos. Pat ja nebūtu šo ekonomisko sarežģījumu (bet neaizmirsīsim – tie ir!), valdības vadītājam ir gaužām nepateicīgs fons, kurā viņš izveidoja jauno valdību. Izšķiroties par iepriekšējās koalīcijas saglabāšanu, jo citu variantu jau būtībā arī nebija, Godmanis darbu sāk no tās negatīvās pozīcijas, kur to beidza iepriekšējā sabiedrības uzticību zaudējusī valdība. Tas nozīmē, ka jau pavisam drīz viņš var saskarties ar asu un nežēlīgu spēcīgas opozīcijas kritiku, kuru veido gan labējie, gan kreisie ārpus varas palikušie spēki, un savus zobus netaupa arī iepriekšējās koalīcijas krišanu izteikti atbalstījušie plašsaziņas līdzekļi. Protams, ne Godmanis, ne arī četru partiju koalīcijas politiķi nav politikā pirmo dienu, kas nozīmē, ka suņiem vajadzēs riet sevišķi neganti, lai karavāna novirzītos no kursa, tomēr pilnīgi nerēķināties ar sabiedrības viedokļiem, kā to pēc uzvaras Saeimas vēlēšanās darīja visas durvis ar kājām verošā Tautas partija, Godmaņa valdība arī nevarēs.

Nedrīkstētu noklusēt, ka lielā mērā daudz kas atkarīgs būs no šīs valdības pašas. Ja tajā esošās partijas turpinās strādāt īstermiņā, rūpējoties, lai pašām kakli kļūtu strauji platāki, jo jāgatavojas bargai ziemai jeb sēdēšanai opozīcijā (kas nešķiet tik nereāli, ja paskatāmies pašreizējos partiju reitingus), tad Latvijā valdīs nervoza neiecietības atmosfēra, un uz rudens pusi cilvēki turpinās braukt prom no šās valsts, jo būs noguruši no nestabilitātes, un nav izslēgta arī parlamenta ārkārtas vēlēšanu procedūra. Ja koalīcija pratīs parādīt, ka spēj domāt arī valstiski, tad nākošie Ziemassvētki, visticamāk, būtiski neatšķirsies no šiem. Tiesa, domāt tikai valstiski šai valdībai nebūs viegli, jo Tautas partija noteikti gribēs atgūt pašlaik zaudētās līderu pozīcijas un parādīt, kurš komandē pašmāju politisko parādi. Godmaņa ieroču brāļa – satiksmes ministra politbiznesa ieceres var nesakrist ar valdības vadītāja lēmumiem, savukārt Zaļo un zemnieku savienībai līdzi vilksies tās nesenā pamatbalsta – Lemberga gaidāmo apsūdzību lieta. Tāpat nav zināms, vai sausām kājām pēc digitalizācijas tieslietu plūdiem izdosies nostāvēt Tautas partijas atslēgas figūrai Andrim Šķēlem. Tāpēc par 2008.gadu Latvijā noteikti var teikt, ka – būs interesanti, bet nevar solīt, ka visi paredzamie politiskie satricinājumi notiks bez sāpēm ierindas vēlētāja labklājībai.

Kad miers baro un nemiers posta

Lai arī veselais saprāts virsrakstā minēto aksiomu neļauj apšaubīt, tomēr diezin vai uz visas zemeslodes tai tieksies piekrist cilvēki, kuru rīcībā ir vai nu vara, vai ieroči, kas ļauj to īpašniekiem pretendēt uz valdīšanu.

Līdz ar to faktiski neiespējami, ka pasaule dzīvos bez asinsizliešanas, un to vēlreiz apliecināja gadumijas asiņainie notikumi Pakistānā, kur iepriekšējā gada asiņainākā atentāta laikā pašnāvnieks nogalināja opozīcija esošo, tikai oktobrī pēc trimdas dzimtenē mājās pārbraukušo bijušo premjerministri Benaziru Bhuto un cilvēkus, kas tobrīd atradās viņai blakus. Notikušais liek runāt gan par islāma teroristu ietekmes palielināšanos reģionā, kur Afganistāna jau tā gadiem atrodas pasaules uzmanības centrā nestabilās situācijas dēļ, savukārt cita Pakistānas kaimiņvalsts Irāna droši vien arī šajā gadā būs tikpat lielā starptautiskās sabiedrības uzmanības lokā kā pērn, kad kulmināciju sasniedza Irānas nepiekāpība ASV draudiem ar dažādām represīvām sankcijām, arī iespējamu militāru operāciju, kas sensacionāli beidzās ar izlūkdienestu paziņojumu, ka… Telaviva pie kodolieroču izstrādes nedarbojas kopš 2003.gada. Tomēr tas netraucē Irānai turpināt darbu pie kodolieročiem nepieciešamā urāna bagātināšanas un pasaulei turpināt satraukties par to.

Gluži tāpat kā pārējos šā gadsimta gados uzmanības centrā būs arī Tuvie Austrumi, kur sekosim Izraēlas un palestīniešu attiecībām, un, neskatoties uz Irākas valdības optimistiskajiem paziņojumiem par sekmēm teroristu tīkla graušanā, pagaidām nav pārāk daudz iemesla optimistiskām prognozēm šajā sakarībā.

Noteikti, ka šis gads būs interesants Eiropā un it īpaši tās Austrumu pusē, kur, jācer, argumentu absolūts vairākums piederēs diplomātu, nevis militāristu korpusam. Tiesa, lielāka intriga Austrumeiropas saistībā dzisa jau pagājušā gada beigās, kad kļuva zināms, kā un ar kādām metodēm Krievijas prezidents turpmāk iecerējis saglabāt varu, kad viņa prezidenta pilnvaras neļauj pagarināt Konstitūcija. Ar Krievijai raksturīgo plašsaziņas līdzekļu mobilizācijas vertikāli pie fantastiskiem reitingiem ticis prezidenta izraudzītais pēctecis, kamēr pats Putins, visticamāk, turpmāk valstī sevis iedibināto kārtību uzturēs ar premjera posteņa palīdzību, un, starp citu, var gadīties, ka pašreizējā Kremļa saimnieka pirmā ārzemju vizīte jaunā amatā šā gada jūnijā būs Rīgā. Tikmēr ne mazāk saistoša būs notikumu attīstība Ukrainā, kur uz integrāciju Eiropas Savienībā un NATO orientētajiem labēji "oranžajiem" ir gaužām simbolisks pārsvars pār opozīciju, turklāt labo nodomu bruģētajā ceļā uz valsts attīstību nav aiz kalniem arī pašlaik divu gadu tālumā esošās prezidenta vēlēšanas, kur tagadējie sabiedrotie atkal var izrakt konkurences cirvi. Bet tūlīt pat – jau šās nedēļas nogalē – prezidenta vēlēšanas gaidāmas Gruzijā, kur politiskajā virtuvē ar Krievijas un ASV padomdevēju palīdzību karsti iet vienmēr, lai kāds gadalaiks klātu zemes virsu.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi Latvijā
X Premjers vecgada uzrunā sola noķert Eiropu desmit gados un par valdības prioritāti nosauc bērnus, invalīdus un pensionārus.
X Pēc ilgiem un agresīviem strīdiem kompromisu rod Veselības ministrija un ģimenes ārstu asociācija, pacienti no šī konflitka necietīs.
X Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka prokuratūra arestējusi Ventspils mēra ārvalstu īpašumus, kuru summa tik lēsta ap 300 miljoniem latu.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā Latvijā
Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs vairākkārt publiski sola, ka lats 2008.gadā netiks devalvēts.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi pasaulē
X Nenotveramais Osama bin Ladens brīdina irākiešus nesadarboties ar valdību, kas, savukārt, vēsta par terorsitu tīkla sagraušanu.
X Serbijas parlaments paziņo, ka neatzīs Kosovas neatkarību
X Divu nedēļu laikā Krievijas prezidenta amata kandidāta Dmitrija Medvedeva popularitāte pieaugusi no 35 līdz 79 procentiem.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Atentātā nogalina ietekmīgo Pakistānas opozīcijas līderi Benaziru Bhuto, kas izraisa plašus nemierus valstī un rada vardarbības draudus visā reģionā.