Kurzemes Vārds

23:11 Pirmdiena, 16. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Mūsu ceļa robežzīmes
Kirils Bobrovs

Pagājušā gada rezultātus pa īstam vēl tikai apspriedīs. Kaut gan pēdējās dienās par to runāts visai daudz. Jo nebūt vēl nav aplēsts viss – tam vajadzīgs zināms laiks. Statistikas lauka arājiem jāpastrādā sasprindzināti. Tad arī uzzināsim, kāds bijis gada inflācijas rezultāts, cik mazuļu piedzima, cik vecīšu nomira, kā palielinājusies kravas aprite ostā, kādi banku ienākumi utt. Par daudziem rādītājiem ziņo visai operatīvi, jo, piemēram, autoavārijās un ugunsgrēkos bojāgājušo uzskaite norit pieaugošā secībā, jāpieskaita tikai pēdējo dienu dati.

Dažādu izņēmumu arī atliku likām, piemēram mēs pat aptuveni tā arī neuzzināsim, cik mūsu tautiešu devušies peļņā uz Angliju vai Īriju, jo oficiālā uzskaite nekad nesakrīt ar neoficiālo. Bet tas nozīmē, ka arī Liepājas iedzīvotāju skaitu nevar aprēķināt ar kādreizējo precizitāti. Taču speciālisti nekad neizrāda, ka viņi par kaut ko šaubās. Jo vairāk tādēļ, ka datori visu izsniedz automātiskā režīmā. Ir uz ko pamatoties.

Viss minētais Jaunā gada sākumā tiek apspriests arī presē. Protams, ir arī prognozes. Tās mūs īpaši nomāc, ja ir pesimistiskas. Par tām runā gan virtuvē, gan pie viesību galda, gan darbā. Taču bieži vien sabiedrisko nomāc tīri personiskais: kādam ir paaugstinājums amatā, kārtējā mācību posma nobeigums, veiksmīgs biznesa sākums vai vienkārši vērtīga pasaules garīgās struktūras apjausma. Varbūt ka pēdējais gadās retāk, taču diemžēl tas ir viens no labākajiem sasniegumiem sociālās un sabiedriskās nestabilitātes laikā.

Gadumijā vienmēr daudz runājam par sasniegto un nākotnē iecerēto. Negribētu atkārtoties. Taču cilvēki vienmēr domā arī par personīgo, kaut arī ne katram ko tādu var pavēstīt – var gadīties, ka nesaprot. Kāds mans labs paziņa nesen pastāstīja, ka viņš regulāri ik vakaru, liekoties gulēt, domās apkopojot dienas rezultātus – kas paveikts darbā, kas personīgo interešu ziņā un izklaides jomā, kas mājai un ģimenei. Ja viss paveikts, kā nākas, viņš aizmiegot bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Bet ja šādus apkopojumus vēl papildina ar dienasgrāmatas rakstīšanu! Var pārlasīt gadu gaitā rakstīto, un tas parasti palīdz izdarīt pozitīvus salīdzinājumus. Domājot par dienas panākumiem, var gadīties arī neparasti atklājumi, var kaut ko sasniegt. Nav svarīgi, vai tas būs filozofiskā darba izlasīšanas vai kara ar namu pārvaldi rezultāts.

Katra personība attīstās, un, ja vienkārši runājam par to, ka ar gadiem mēs kļūstam gudrāki, tad var padomāt par dzīves pieredzi. Šī pieredze ir visu dienu un gadu rezultātu kalngals. Un, jo vairāk gadu ir cilvēkam, jo drošāk viņš jūtas. Taču tas nav saistīts ar kalendāra dienām, bet gan ar parasto laika plūsmu. Pieredze vienmēr palīdzēs, jebkuros laika apstākļos. Tā ir jālolo. Un nepārtraukti jāvēro notiekošais. Kā, staigājot pa nepazīstamu ielu, lai neiegaumē tās nosaukumu! Novērošanas spējas arī ir pieredze.