Kurzemes Vārds

12:01 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kaut nu būtu spilvens

Mūsu valsts attīstība nonākusi tādā posmā, kas iezīmē ekonomikas krustceles. Tas savukārt nosaka vienu lielu un mums visiem kopīgu jautājumu: cik dāsna būs un pa kādu ceļu vīsies mūsu, mūsu ģimenes, uzņēmuma vai valsts šā gada naudas tērcīte un kādi šķēršļi tās ceļā stāsies?

Finanšu lietās katra individuālās pozīcijas ir atšķirīgas – vienu cenu pieaugums interesē maz, cits tikmēr to ļoti sāpīgi pārdzīvo. Taču viens ir skaidrs un attiecas uz pilnīgi visiem – inflācija šogad nekur nepazudīs. Tā, iespējams, vēl vismaz pusgadu turpinās attīstīties bīstamos tempos. Un to noteiks ne tikai ļoti saprotami un loģiski apsvērumi – energoresursu un ķēdes reakcijas izraisītais produktu un pakalpojumu cenu pieaugums, bet arī visai cilvēciski – uzņēmēji un citu jomu ļaudis savās domās inflāciju jau ieplānojuši, kas piemet vēl pāris lieku pagaļu mūsu ienākumus jau tā labi dedzinošam ugunskuram. Decembrī pētījumu centra SKDS veiktais pētījums to uzskatāmi apstiprina – vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka inflācijas līmenis tuvākā gada laikā palielināsies, bet tikai katrs divdesmitais domā, ka tas samazināsies. Visai pamaz optimisma.

Jā, protams, šāds tāds latiņš katram no mums ar šo gadu pielēks klāt saistībā ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšanu un tās summas palielināšanu, ko neapliek ar nodokļiem par katru apgādājamo, tomēr, ja darba vietā nav izdevies tikt pie algas pieauguma, šie latiņi būs tikai spļāviens inflācijas ugunskurā.

Eksperti šogad prognozē ekonomikas attīstības tempu samazināšanos. Cenu kāpums bremzēs arī mūsu iespējas iepirkties jeb, gudrāk izsakoties, bremzēs patēriņu. Tas, cik strauji šīs bremzes attīstības riteņus bloķēs, arī noteiks turpmāko scenāriju – tagad tik ļoti populāro terminu "mīkstās" un "smagās" ekonomikas piezemēšanās iespējamību. Jo "smagāk", jo lielāka varbūtība, ka kāds no mūsu pilsētas uzņēmumiem kādā drūmā dienā neaizver durvis uz visiem laikiem, jo lielāks risks, ka kāds no mums, lasītāji, kādu rītu pamodīsies no rozā sapņa, saprotot, ka kredītsaistību žņaugs vairs neļauj normāli dzīvot. Kaut nu mums visiem pie rokas būtu spilvens, ko īstajā brīdī pagrūst apakšā.

Ints Grasis