Kurzemes Vārds

11:03 Ceturtdiena, 17. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Domei maina darba laiku

No 1.janvāra Aizputes Pilsētas domei ir mainīts darba laiks, vēsta laikraksts "Aizputes Avīze".

Turpmāk dome pirmdienās, otrdienās un ceturtdienās strādās no pulksten 8 līdz 17, trešdienās – līdz 18, bet piektdienās – līdz 16. Pusdienas pārtraukums būs no pulksten 12.30 līdz 13.30.

Iepriekš domes darba laiks bija no pulksten 8.30 līdz 17, bet pusdienas pārtraukums – no pulksten 13 līdz 13.30, teikts pilsētas interneta mājaslapā www.aizpute.lv.

Par izmaiņām Aizputes domes deputāti vienojās decembra sēdē.


Izveido štata vietu

No janvāra Durbes Novada domē izveidota jauna štata vieta – darba un ugunsdrošības speciālists, informēja Durbes Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Ansone.

A.Ansone skaidroja, ka līdz šim katras iestādes vadītājs pats bijis atbildīgs par darba un ugunsdrošību, taču tagad nolemts šim mērķim algot cilvēku. "Jaunais darbinieks beigs speciālu apmācību kursu, lai varētu pēc iespējas labāk orientēties savā jomā. Tas arī ir daudz praktiskāk, nekā sūtīt uz kursiem visu iestāžu vadītājus," norādīja A.Ansone.


Meklē Kultūras nama vadītāju

Janvāra vidū būs zināms, vai Cīravas Kultūras namam būs jauna vadītāja, vai arī šīs amatpersonas meklējumi ieilgs un būs jārīko konkurss, informēja Cīravas Pagasta padomes priekšsēdētājs Artis Čanders.

Jau rakstīts, ka novembrī pēc pašas vēlēšanās no darba aizgāja Cīravas Kultūras nama vadītāja Daina Gulbe. Kopš tā brīža Kultūras nams ir palicis bez saimnieka.

A.Čanders pastāstīja, ka pašvaldībai ir padomā cilvēks, kuru tā vēlētos redzēt šajā amatā, un ar viņu notiekot pārrunas. "Mēs cenšamies viņu pārliecināt, lai nāk strādāt, taču cilvēks vēl svārstās. Domāju, ka līdz janvāra vidum skaidrība būs," prognozēja A.Čanders. Ja pašvaldības pūliņi tomēr izrādīsies veltīgi, Cīravas Pagasta padomes priekšsēdētājs pieļauj, ka varētu tikt izsludināts konkurss un Kultūras namam vadītāju sākt meklēt plašākā mērogā.


Pārbaudīs pasažieru pārvadātājus

Tuvākajā laikā Liepājas Rajona padomes Sabiedriskā transporta komisija rīkos reidus, lai pārbaudītu, kā pasažieru pārvadātāji ievēro viņiem uzticētos pienākumus, pastāstīja komisijas vadītāja Arta Brauna.

"Sākot no šā gada 1.janvāra, visiem licencētajiem pasažieru pārvadātājiem ir jāizsniedz pasažieriem elektroniskajā kases aparātā izdrukāta biļete," skaidroja A.Brauna. Pasažieru pārvadātāji apgalvo, ka šo nosacījumu pilda, tomēr Sabiedriskā transporta komisija esot saņēmusi sūdzības. Tāpēc nolemts sarīkot reidu un pārliecināties, vai apgalvojumi atbilst patiesībai. A.Brauna gan norāda, ka reidu rīkošanas datums un vieta iepriekš netiks izpausta, tāpēc tam sagatavoties pasažieru pārvadātāji nevarēšot.


Ieviesīs viena veida traktortehnikas vadītāja apliecības
Pēteris Jaunzems

Valdības komiteja šonedēļ atbalstījusi Zemkopības ministrijas ieteiktos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, paredzot, ka valstī pakāpeniski tiks ieviestas viena veida traktortehnikas vadītāja apliecības. Tajās tiks ietvertas astoņas tehnikas kategorijas. Paredzēts, ka šis jauninājums palīdzēs samazināt bezdarbu lauku apvidos.

Līdz šim valstī bija noteikta kārtība, kas paredzēja, ka spēkā ir divu veidu apliecības, "Kurzemes Vārdam" pastāstīja Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Liepājas reģiona daļas vadītājs Jānis Siliņš. Vispārējā apliecība ietvēra piecas, bet speciālās traktortehnikas vadītāja apliecība – sešas tehnikas kategorijas. Nereti vadītājiem, kas strādāja lielāka mēroga saimniecībās, radās nepieciešamība iegūt abu veidu apliecības. Pašlaik, kā rāda statistika, Latvijā gandrīz 10 tūkstoši traktoristu ir ieguvuši abu veidu apliecības. To saņemšana bija saistīta gan ar laika patēriņu, gan papildu izdevumiem. Arī satiksmes kārtības uzraugiem nebija vienkārši orientēties šajā dokumentu sistēmā.

Izmaiņas bija vajadzīgas arī tāpēc, ka traktortehnika kļūst aizvien sarežģītāka, parādās dažādi uz traktoru bāzes konstruēti transportlīdzekļi, kā arī uzmontētie vai uzkarinātie lauksaimniecības agregāti. Satiksmes drošība prasa gādāt par šādas sarežģītas tehnikas vadītāju profesionālajām iemaņām.

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā par traktortehnikas vadītāju apliecībām vēl jāakceptē valdībai un jāpieņem Saeimā. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka līdz šim izsniegtās apliecības traktortehnikas vadītāji varēs izmantot, līdz beigsies dokumentu derīguma termiņš. Ja vadītājs pats vēlēsies iegūt jaunā parauga apliecību, viņš dokumentu varēs saņemt saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.


Rosina atgādināt melioratoru nopelnus
Pēteris Jaunzems

Kad pie lauksaimnieka Jura Janeka viesojies tautietis no Amerikas, viņš bijis patīkami pārsteigts par sakārtotajiem lauku ceļiem, kas attālākajos Liepājas rajona pagastos ierīkoti pat tur, kur agrāk to nav bijis. "Par to ir jāpateicas mūsu rajona melioratoriem. Ja nebūtu viņu, kuitos mēs šodien dzīvotu," viesmīlīgais mājastēvs toreiz paskaidrojis ciemiņam.

Liepājas rajona teritorijā – Bārtas upes augstajā krastā blakus šosejai, kas ved uz Dunikas pagastu – uz postamenta novietots daudzas tonnas smags laukakmens. Uzraksts vēstī, ka pelēkais granīts šeit uzstādīts saistībā ar simttūkstošo nomeliorēto zemes hektāru. "Paveikts tika milzīgs darbs – krūmi bija izcirsti, grāvji iztīrīti, tilti un ceļi uzbūvēti, bet zemes platības sakārtotas saimniekošanai," sacīja Janeka kungs. Tagad daudzi to nenovērtējot. Radikālāk domājošie cenšoties saskatīt tikai ar meliorāciju saistītās kļūdas, bet tas esot visai tendenciozs vērtējums.

Protams, veicot lielas aktivitātes, neesot iztikts arī bez pārspīlējumiem. Bijuši vadoņi, kuriem nepatika ozoli, kas, zarus izpletuši, auga lauku viducī. Tos spieda saspridzināt. Citiem traucējušas vecās viensētas. Tās nolīdzināja ar zemi. Tomēr viņš atceroties, ka melioratorus, kas darbojušies rajonā, vairāk par visu interesējusi tīrumu sakārtošana, grāvju rakšana un ceļu būve. Tur arī galvenokārt ieguldīti līdzekļi. Rajonā grants un smilšu krājumi bijuši bagātīgi. Tas ļāvis uzņemties papildu apjomus un saistības.

"Strādāsim tikai, ja atļauj jaudas! Gan gada beigās arī nauda, ar ko samaksāt par darbu, atradīsies," kolēģus mēdzis pamudināt Pārvietojamās mehanizētās kolonnas vadītājs Arvīds Manfelds. Rajonā viņam nav trūcis domubiedru. Janeks viņus dēvē par dižvīriem.

"Daudzus sava darba mūža gadus meliorācijai veltījis Imants Štāls. Meliorācijas sistēmu pārvaldi vadīja Imants Krams. Enerģisks bija Jānis Abuls, Vladislavs Bondars. Priekules pusē darbojās Lidija un Edmunds Važas, tāpat ir jānosauc Klagišu ģimene, Gulēnu dzimta, bet Imants Rožkalns un Jānis Ameriks meliorācijai palikuši uzticīgi vēl šodien," zināja stāstīt Grobiņas pagasta lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele, kura pati arī ilgu laiku nostrādājusi šajā nozarē.

Viņa, gluži kā J.Janeks, uzskata, ka, gadiem ejot, meliorācijas lietas atkal kļuvušas aktuālas. Zemniekiem trūkst naudas, lai par tām gādātu, valstī sagrauta būvju kontroles sistēma, bet ierīču remontam subsīdijas neviens neatvēl. Tādēļ caurules un kolektori ir aizsērējuši, grāvji daudzviet aizauguši ar kārkliem, bet ierīkotās drenāžas sistēmas nedarbojas. Labi, ka rajonā vēl joprojām strādā Jāņa Amerika vadītais SIA "Melioserviss", kas grūtākā brīdī spēj lauksaimniekiem sniegt atbalstu.

J.Janeks domā, ka ir pienācis laiks Bārtas krastā stāvošajā akmenī iecirst arī meliorācijas dižvīru un sievu vārdus. Viņi to godam esot pelnījuši. Varbūt šis solis pamudināšot arī mūsdienu saimniekus vairāk uzmanības veltīt zemes sakopšanai.


Atjauno pārrauto dambi
Ilze Šķietniece

Lai gan Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija līdzekļus dambja atjaunošanai Pāvilostā nepiešķīra, darbi tūlīt tiks pabeigti, "Kurzemes Vārds" uzzināja Sakas Novada domē.

Jau rakstīts, ka pāvilostnieki decembra sākumā piedzīvoja dabas kataklizmu. Nepārtrauktu lietavu dēļ lielā ūdens masa pārrāva dambi pie meniķa. Tika izpostīts ceļš un pārplūda Dzintaru iela pie Upesmuižas parka.

Decembrī Ministru kabinets nolēma RAPLM piešķirt 300 tūkstošus latu, lai tos sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību pārskaitītu pašvaldībām ārkārtas situāciju novēršanas nodrošināšanai. Uz valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pretendēja arī Pāvilosta, taču naudu nesaņēma, informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa. "Pašvaldību lietu ministrija mūs pārmeta pār kārti," atklāts ir Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Tomēr tas nav kavējis ap Ziemassvētkiem uzsākt dambja atjaunošanu. To veic SIA "Aizputes ceļinieks". "Ārkārtas situāciju novēršanai konkurss par darbu veikšanu nav jāizsludina, pietiek ar pārrunām," ātro notikumu attīstības gaitu skaidroja U.Kristapsons. Turklāt uzņēmums piekritis darbus veikt uz godavārda, ka naudu samaksās vēlāk, kad saņems valsts atbalstu.

Sākotnējā tāme rādījusi, ka būs nepieciešami 34 tūkstoši latu, taču tagad izskatoties, ka summa būs aptuveni par tūkstoti mazāka. "Aizputes ceļinieks" dambi atjauno tādu, kāds tas bija pirms pārraušanas. Patlaban ir ielikts māls, smilts, caurteka, atjaunoti kabeļi, bet šodien tiek uzklāts ceļa segums – grants. Darbi paveikti aptuveni nedēļas laikā.

U.Kristapsons cer, ka RAPLM līdzekļus ārkārtas situāciju novēršanai Pāvilostai piešķirs jau janvārī.