Kurzemes Vārds

23:56 Pirmdiena, 16. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Jaunā gada dāvanu maisā – nopietni pārbaudījumi

Sarmīte Pelcmane

Tikko sagaidītais 2008.gads nav atnācis balts un jauks ne tiešā, ne pārnestā nozīmē. Un te nav runas tikai par sniegu, kura trūkums darīja pelēcīgu Jaungada sagaidīšanu mūspusē, bet par daudziem jauninājumiem dažādās sfērās. Galvenokārt nepatīkamiem jauninājumiem, kas Latvijas ļaudīm šogad sola grūtus laikus. Laikraksts apkopoja svarīgākās izmaiņas dažādās jomās šogad, lai varētu prognozēt, kāda dzīve mūs gaida turpmāk.

Apkures jomā arvien karstāk

Ekonomiskā situācija valstī, kā zināms, turpina uzkarst, inflācija pagājušā gada nogalē bija sasniegusi rekordlielu rādītāju, ar ko šajā ziņā izvirzījāmies pirmajā vietā visā Eiropas Savienībā. Diemžēl neizbēgami eļļu inflācijas ugunskurā šogad vēl pielies paredzamais gāzes un elektrības tarifu kāpums. Valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" iecerējusi panākt 25 līdz 27 procentu palielinājumu elektroenerģijas tarifiem, "Latvijas gāze" savukārt vēlas tarifus celt uz pusi. Tā ka skaidrs – augstu cenu pieauguma tempu uzturēs arī vietējais siltumražotājs uzņēmums "Liepājas enerģija". Tas neapšaubāmi uz augšu līdzi paraus arī pārējās izmaksas un cenas. Tas varētu būt liels pārbaudījums liepājnieku maciņiem, ņemot vērā, ka maksa par apkuri Liepājā pēdējos gados jau tā ir viena no augstākajām visas valsts mērogā.

Dārgāka degviela

No 1.janvāra stājās spēkā arī grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kas paredz, ka benzīna akcīzes nodoklis būs lielāks par 1,7 santīmiem litrā, bet dīzeļdegviela – par 1,4 santīmiem litrā.

Finanšu ministrijā skaidroja, ka Eiropas Savienības direktīvas prasību dēļ izstrādātie grozījumi paredz palielināt akcīzes nodokļa likmes benzīnam, petrolejai, dīzeļdegvielai un šo produktu sajaukumiem ar biodegvielu. Tāpat paredzēts precizēt citas likuma normas.

Kā novērojām pirmajās jaunā gada dienās, degvielas cenas benzīna uzpildes stacijās jau bija palielinātas par aptuveni diviem santīmiem litrā.

Un vēl – no 1.janvāra par 90 procentiem palielināts akcīzes nodoklis cigaretēm, ko paredz ES noteiktais minimālais izlīdzināšanas plāns.

Bez tam no 1.janvāra stājušies spēkā grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kas ieviesīs lielas pārmaiņas šajā jomā. Visvairāk to jutīs privātmāju īpašnieki, kam maksājamā nodokļa apmērs palielināsies vairākkārt. Visasāk tas būs jūtams Latvijas prestižāko zonu iedzīvotājiem, Liepājā maksa palielinās mēreni, bet, piemēram, Jūrmalā vienam otram īpašniekam – desmitkārtīgi.

Patīkamas ziņas

Nav jau tā, ka šogad mūs sagaida tikai nepatīkami jaunumi. Ir arī pozitīvas vēstis. Piemēram, no šā gada minimālā darba alga Latvijā palielināta no 120 līdz 160 latiem. Labklājības ministrijas skatījumā, palielinot minimālo darba algu, valstī tiks uzlabota dzīves kvalitāte cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

Bet ar nodokļiem neapliekamais darba algas minimums palielināts no 50 līdz 80 latiem, bet nodokļa atvieglojumi par apgādājamo personu – no 35 līdz 56 latiem.

Vēl jo cerīgāka ir ziņa, ka no 2009.gada 1.janvāra mēneša minimālo darba algu Latvijā iecerēts paaugstināt līdz 220 latiem. Tā vismaz solījusi jaunā labklājības ministre Iveta Purne.

No Jaunā gada tiek paaugstināts arī Ministru kabineta noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir jānodrošina bērnam. Turpmāk katram bērnam vecumā līdz septiņiem gadiem būs jānodrošina 40 latu iepriekšējo 30 latu vietā, bet bērniem vecumā no septiņiem līdz astoņpadsmit gadiem minimālais uzturlīdzekļu minimums būs 48 lati 36 latu vietā.

No 1.janvāra stājas spēkā Labklājības ministrijas ieviestais jaunais vecāku pabalsts, kas nosaka, ka jaundzimušā māte vai tēvs varēs saņemt vecāku pabalstu 70 procentu apmērā no savas sociālās iemaksu algas. Kā informēja LM speciālisti, jaunajam pabalstam atcelti griesti. Respektīvi, pabalstam nav noteikta maksimālā robeža. Pabalsts līdzināsies algai, ko cilvēks saņem uz rokas pēc nodokļu nomaksas.

Jaunais vecāku pabalsts aizstās līdzšinējo bērna kopšanas pabalstu, ko izmaksāja no valsts pamatbudžeta. Pabalstu šogad vidēji mēnesī saņems gandrīz 12,9 tūkstoši cilvēku.

Jaunums – fizisko personu maksātnespēja

Zīmīgi, ka tieši no šā gada maksātnespējas jomu regulēs jauns likums, kurā paredzētas vairākas būtiskas novitātes attiecībā uz uzņēmumiem un ieviests arī pavisam jauns jēdziens fiziskās personas maksātnespēja. No šā gada 1.janvāra sāk darboties jaunais "Maksātnespējas likums". Arī no 1.janvāra darbu sāk jaunais Kredītu reģistrs, kurā tiks uzglabāta informācija par visiem kredītņēmējiem Latvijā.

Kredītu reģistra mērķi ir ļaut tā dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju, efektīvāk vadīt kredītriskus, sniegt papildu iespējas uzraudzības funkciju veikšanai, kā arī nodrošināt Latvijas bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas makroekonomikas analīzes vajadzības.

Uzziņai

2008.gada jaunumi
Minimālā alga, kas līdz šim bija 120 latu, šogad palielināta līdz 160 latiem mēnesī.
No septembra 1.klases skolēniem tiks nodrošinātas brīvpusdienas.
Tiks atcelta bērna kopšanas pabalsta maksimālā robeža (iepriekš bija 392 lati mēnesī). Tas nozīmē, ka jaundzimušā māte vai tēvs varēs saņemt pabalstu 70% apmērā no sociālo iemaksu algas neatkarīgi no tās apmēra.
No 50 līdz 150 latiem mēnesī tiks trīskāršots pabalsts par bērna invalīda ar smagiem funkcionāliem traucējumiem kopšanu.
Tiks ieviests jauns ikmēneša pabalsts 100 latu apmērā invalīdiem, kas pārsnieguši 18 gadu vecumu, ar smagiem organisma sistēmu funkciju traucējumiem.
Par 1,8 miljoniem latu palielināts uzturlīdzekļu fonda apmērs.

(No Labklājības ministrijas un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas materiāliem.)

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, minimālās algas palielināšana no 120 līdz 160 latiem valsts budžetā prasīs 13,3 miljonus latu, bet prognozējamie ieņēmumi ir 67,1 miljons latu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2006.gadā minimālo algu saņēma 66200 cilvēku jeb 8,9% no strādājošo kopskaita. Turklāt privātajā sektorā strādāja 88,7% minimālās algas saņēmēju, kamēr sabiedriskajā sektorā – tikai 11,3%.

(Pēc Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta datiem.)