Kurzemes Vārds

01:03 Pirmdiena, 26. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sports

Par futbolu, pendelēm un nekaunīgo Ibrahimoviču
Andris Sudmalis

Iepriekšējo gadu "Liepājas metalurga" aizsargam Denisam Ivanovam var uzskatīt par ļoti veiksmīgu, ja vien mūsu futbolistiem būtu izdevies nosargāt 1.vietu Latvijas čempionātā, tad gandrīz par perfektu. Tomēr spēlētāja snieguma kvalitāte bija gana augsta, lai 2007.gada nogalē Latvijas Futbola federācijas veiktajā aptaujā Deniss saņemtu LMT virslīgas labākā aizsarga balvu. Tāpat arī gada nogalē aizsargs vēl uz diviem gadiem pagarināja līgumu ar "Liepājas metalurgu".

– Apraksti savas izjūtas, saņemot balvu!
– Protams, ka ir patīkami. Kad piezvanīja un teica, ka jābūt apbalvošanas ceremonijā, tas man krietni uzlaboja garastāvokli pirms svētkiem.

– Pērn LFF gada noslēguma aptaujā dominēja "Ventspils" aizsargs Ndeki. Kā tev liekas, kas bija tie iemesli, kuru dēļ šoreiz futbola speciālisti deva priekšroku tev?
– Domāju, ka visu sezonu aizvadīju diezgan stabili un, pateicoties tam, iekļuvu izlasē, bet tur savukārt izdevās aizķerties pamatsastāvā. Domāju, ka tie, kas balsoja, vērtēja ne tikai spēli klubā, bet arī valstsvienībā, un abi šie faktori kopumā nostrādāja manā labā.

– Kā tu kopumā vērtētu pagājušo sezonu?
– 2007.gadā cīņa par zeltu bija ļoti sīva, līdz ar to sezona izvērtās interesantāka nekā citus gadus. Parasti par titulu cīnās viena vai divas komandas, un trešā riņķa beigās jau varēja nojaust, kas kļūs par čempioniem. Domāju, ka skatītājiem 2007.gada čempionāts bija ļoti interesants, katrā ziņā, ja es būtu skatītājs, tad man būtu interesanti.

– Bet, ja būtu līdzjutējs, vai būtu apmierināts ar sezonu, it sevišķi tās beigu daļu?
– Būtu neapmierināts. Neviens nav apmierināts, jo visi saprot, ka tādu pārsvaru nedrīkstēja izlaist no rokām. Visi ir vīlušies.

– Kādi ir notikušā iemesli?
– Viena iemesla nemaz nav, tas ir vairāku apstākļu kopums. Sākumā viss veicās, guvām vārtus, neviena komanda snieguma ziņā mums pat līdzās nestāvēja, bet beigās jau daudz kas neizdevās.

– Cik stabila ir tava vieta pamatsastāvā Latvijas izlasē?
– Vēl ir daudz jādara, lai izdotos nostiprināties pamatsastāvā. Uz centra aizsargu pozīcijām izlasē ir liela konkurence – Gorkšs, Stepanovs, Kļava, vēl jau ir arī Smirnovs un es. Atslābināties nedrīkst, visu laiku ir sevi jāapliecina.

– Kura no izlases spēlēm tev visvairāk ir palikusi atmiņā?
– Tās, kurās uzvarējām – Ziemeļīriju mājās, Islandi izbraukumā. Visgrūtākā bija pret spāņiem izbraukumā. Spēlēt viesos pret zvaigznēm, kas ikdienā spēlē, piemēram, Barselonā vai Liverpūlē, nevienam nenovēlu. Vēlreiz turp braukt īpaši negribētos. Tāpat arī pret zviedriem, it sevišķi ar Ibrahimoviču nebija patīkami spēlēt.

– Kāpēc tā? Vārtus taču viņam neļāvāt gūt.
– Neļāvām, bet viņam bija jāvelta daudz uzmanības, jo spēlētājs ir ļoti labs, bet ne pārāk patīkams. Viņš ir diezgan nekaunīgs, bet varbūt, darbojoties laukumā, tā arī vajag. Piemēram, iesit ar elkoni, tad pienāk atvainoties, vēl pēc mirkļa netīšām uzkāpj uz kājas. Tādas sīkas riebeklības.

– Un kurš no Latvijas klubu spēlētājiem radīja lielākās problēmas?
– Nikolajevs no "Rīgas", Rimkus no "Ventspils" un "Daugavas" uzbrucējs Rindjuks – šo trijotni var izcelt visvairāk.

– Tev ir tikai 23 gadi, bet "Liepājas metalurga" pieaugušo komandā esi jau visai ilgi. Atceries, kā sāki lielajā komandā?
– Tas bija 2000.gadā, kad es no jauniešu komandas aizkļuvu līdz virslīgas vienībai. Vispirms Ilmārs Verpakovskis uzaicināja uz dublieriem, tad Jurijs Popkovs paņēma jau virslīgas komandā. Braucu uz treniņnometnēm, trenējos ar lielo komandu, bet nespēlēju. Nākošajā gadā metalurgus vadīja Anatolijs Šeļests, un viņš mani īpaši nelaida pie spēlēšanas. Tad nāca Vladimirs Muhanovs, kas Liepājā nostrādāja pirmo riņķi, un es jau visu laiku biju pamatsastāvā, un, kad komandu pārņēma Viktors Lukins, tad turpināju spēlēt.

– Tu regulāri pieslēdzies uzbrukumiem standartsituāciju izspēles laikā un arī vārtus gūsti biežāk nekā citi metalurgu aizsargi.
– Zelkēviča laikā man pretinieku soda laukumā bija cits uzdevums – pie tuvējā vārtu staba ar galvu pagarināt bumbas lidojumu, lai pretinieku aizsargs to neizsistu, toties kādam no mūsējiem rastos iespēja gūt vārtus. Spēlē pret "AIK" dežūra pie tuvā staba ļāva man pašam tādā veidā gūt vārtus.

– Vēl bija svarīgi vārti Kazahstānā pret "Aktobe" 2006.gadā.
– Ja, un vēl atmiņā nāk uzvaras vārti pret "Jūrmalu", kad bijām pārāki ar 4:3. Pēdējās minūtēs gūstot tik svarīgus vārtus, emocijas vienmēr ir ļoti sakāpinātas. Man šis ir ļoti nozīmīgs vārtu guvums, un, jā – vēl arī iesistā pendele Kazahstānā.

– Kāpēc neturpināji sist vienpadsmit metru soda sitienus?
– Neguvu vārtus treniņnometnē pret komandu "Steaua", un klubā bija likums, ka tad, ja kāds neiesit, viņa vietu ieņem cits, un mana kārta vairs nepienāca. Lai gan tas, cik atceros, ir vienīgais neprecīzais sitiens – pirms tam vienmēr pārspēju vārtsargus gan U–21 izlasē, gan klubā.

– Tagad vairāki Latvijas spēlētāji pošas uz atrādīšanos komandā "Blackpool". Tev šāds piedāvājums netika izteikts?
– Aicināja braukt uz atrādīšanos, kas paredzēta janvārī, kad metalurgiem jau rit gatavošanās jaunajai sezonai. Domāju, ka mūsdienās nav problēmu iegūt informāciju par spēlētāju arī klāt neesot, jo ir taču video informācija. Nesaku, ka atrādīties ir slikti un nevajadzīgi, bet mūsdienās var risināt jautājumus arī citādāk.

– Par metalurgu aizsargiem esot bijusi interese arī Spānijā...
– Jā, bija. Ne no augstākās līgas, bet no pirmās (pēc spēka otrās – A.S.) divīzijas kluba. Sākotnēji nesolīja neko konkrētu, teica, lai aizbraucu, bija arī Liepājā uz mūsu spēlēm, bet, kad uzzināja, ka man jau rit pārrunas ar metalurgiem par līguma pagarināšanu, jau sāka konkrētāk – labus nosacījumus piedāvāja, bet biju jau vienojies ar prezidentu, kuru nevarēju pievilt.

– Sanāk līdzīgi, kā Andrejevs teica par Karlsonu – labprāt uzspēlētu citur, bet par katru varu prom neraujies.
– Kaut ko mainīt tikai mainīšanas dēļ nav vērts. Man bija piedāvājums arī no cita Latvijas kluba...

– No "Ventspils"?
– Kluba nosaukumu neteikšu, bet neredzēju jēgu pāriet uz turieni, ja Liepājā ir laba komanda. Atalgojuma ziņā arī starpība nebija liela. Ja maina komandu, tad gribētos, lai tā spēlētu augstāka līmeņa čempionātā un lai komanda risinātu uzdevumu cīnīties par augstākajām pozīcijām, nevis, piemēram, saglabāt vietu līgā.