Kurzemes Vārds

03:32 Trešdiena, 27. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Sniegs pilsētā – stihija vai vienkārši ziema?
Daiga Lutere
Kirils Bobrovs
Kristīne Pastore
Līvija Leine
Ita Cērmane
Daina Meistere

Pagājušās brīvdienas pilsētniekiem uzdāvināja īstu ziemu – uzsniga sniegs. Ne viens vien, to ieraugot, priecājās no sirds, bet daudzi saprata, ka tagad, sniegu tīrot, būs jāstrādā krietni vairāk nekā pirms tam. Vai katra reize, kad ziemā uzsnieg sniegs, ir jāsauc par stihiju, vai jāuztver kā nelaime? Vai tiešām var uzskatīt, ka neviens neko nedara, lai ielas būtu tīras? Ko varam prasīt no atbildīgajiem dienestiem, sētniekiem? Ko mums, gājējiem un autobraucējiem, vajadzētu ievērot pašiem, lai ziema sniegtu prieku, nevis nelaimes? Vakarrīt " Kurzemes Vārds" devās lūkot, kāda izskatās piesnigusī Liepāja un ko, ielas tīrot, paveikuši komunālie dienesti.

Uz darbu pulksten 3

Vakar pulkstenis rādīja 11 stundu, kad devāmies apskatīt pilsētu. Galvenās ielas bija tīrītas, taču tās klāja netīra putra, ko veidoja sniegs, sāls un smilšu maisījums. Par ietvēm runājot, vairums bija tīrītas, bet visai dažādā kvalitātē. Piemēram, pie ēkas Graudu 23, iespējams, kaut kad agrā rītā sētnieks bija strādājis, bet tobrīd gājēji brida ne jau pa tīrāko ietvi. Pie Kurzemes Apgabaltiesas un nākamā nama ievērojami tīrāks. Braucām pa Celtnieku ielu, iegriezāmies Laivinieku ielā, kur pie 5.nama rosās sētniece. Zinaīdas Robežnieces pārziņā esot teritorija pie desmit mājām. No rīta tīrīt sākusi jau pulksten 5, palīgos nācis vīrs. Kad tas aizgājis uz darbu, tīrījusi viena. Lai arī sniega sega nav bieza, darboties iznākot krietni. Viņa strādājot uzņēmumā "Vecliepāja". Uz jautājumu, kādēļ vieni sētnieki strādā cītīgi, bet citi – pa roku galam vai nemaz, Z.Robežniece atbildēja, ka tas esot atkarīgs tikai no katra attieksmes pret darbu. Viņa ievērojusi, ka visbiežāk grēkojot privātīpašumu saimnieki, kas savu teritoriju atstāj nesakoptu.

No K.Ūliha ielas nogriežoties Republikas ielā, skaidri redzams, ka tajā sniegs nav tīrīts. Braucot pa Toma ielu, ir tīras ietves daļas un turpat blakus piesnigušas un gājēju piemītas. Tāda pati aina Alejas ielā 8, kur mājas saimnieks vēl saldi guļ vai vienkārši nevēlas notīrīt sniegu pie sava nama. Netīrītas ietves ir J.Janševska ielā 34/36, Jūrmalas ielā 30, Ezera ielā 83, Priežu 24, Egļu 23a un daudzās citās vietās. Vērojot ezermalu, kur privātās mājas, daži saimnieki paļaujas uz to, ka gājēju ļoti maz, un savu teritoriju netīra vispār. It sevišķi, ja blakus mājai nav ietves, bet zāliens. Pie Ālandes ielas 7.a mājas satikām 82 gadus vecu vīru, kurš, neskatoties uz sasisto potīti, bija iznācis notīrīt sniegu. Kad pašam paliekot pa grūtu, talkā aicinot māsu.

Šajā rajonā redzējām vairākas ceļu tīrāmās un vienu kaisāmo automašīnu. Pie tās stūres sēdēja uzņēmuma "Aizputes ceļinieks" strādnieks Antons Vilkonskis. Viņš pastāstīja, ka no darbavietas viņam zvanījuši trijos naktī, aicinot ierasties darbā. Tā arī strādājot līdz šim brīdim. "Ne ēdam, ne dzeram, lai viss būtu padarīts kārtīgi, bet nekad jau ielas nebūs tik gludas un tīras kā vasarā. Darbs nav no pateicīgajiem..." neslēpa A.Vilkonskis.

Tā kā ielu tīrāmajai tehnikai ir tādas lāpstas, kuru apakšā piestiprināta gumija, sniegu neizdodoties notīrīt tā, kā tas būtu iespējams ar metāla lāpstu. Taču tās neizmanto, lai nesabojātu, nesaskrāpētu ceļa segumu. Pēc ielas notīrīšanas to nokaisa ar sāls un grants maisījumu, tad vēlreiz nostumj. Kāda tīrīšanas tehnoloģija tiek izmantota, lielā mērā atkarīgs arī no laika apstākļiem.

Vērojot Liepājas ielas, ļoti labi redzams, ka tīrāmajai tehnikai krietni traucējušas ielas malās pa nakti atstātās automašīnas. Daudzviet tās novietotas pat ielās, kur uzstādītas ceļa zīmes "Apstāties aizliegts".

Šur tur vienkārši iemina takas

Pirmais sniegs uzsniga svētdien. Tā vēl bija pavisam maz, taču sētnieki jau šur tur strādāja. Viņi nošķūrēja sniegu uz ielas brauktuves, piemēram, līdzās bijušās Mašīnbūves rūpnīcas korpusiem. Šķiet, nekādas problēmas. Tā radīsies, ja sals un atkusnis sāksies pamīšus. Ūdenim tad nebūs kur noplūst, jo teknes aizdambētas. Tur, kur ietves ir platas, sniegu varētu sagrābt kaudzītēs. Taču tur, kur tās ir šauras, to vienalga nošķūrēs uz ceļa. Tieši tas ir raksturīgi pilsētas centram. Un jau vakar no rīta varēja vērot, kā ar mehānismiem sniegu uzsviež atpakaļ uz ietvēm. Lūk, arī paradokss – sētniekiem ir divkāršs darbs.

No rīta veicām nelielu reidu. Izejot no redakcijas, tūdaļ konstatējām, ka nav novākta arī šaurā ietve līdzās mūsu namam Pasta ielā 3. Vai mums tagad ir tiesības kritizēt citus? Lasītājs, ja ko tādu ievēros, mūs var arī nesaprast. Taču ar zināmu noteiktību, ka "Kurzemes Vārdam" šajā sakarībā ir līgums ar namu pārvaldi "Vecliepāja". Bet rīta uzkopšanas darbu termiņi visiem izpildītājiem vienādi, nav svarīgi, vai tas ir kantoris vai dzīvojamais nams. Spriežot no pieredzes, secinājām, ka sētnieki ieradīsies ap pulksten vienpadsmitiem, un līdz pusdivpadsmitiem viss būs kārtībā.

Starp citu, uz vakardienas jautājumiem, kā norit stihijas pieveikšana, namu pārvaldes atbildēja, ka strādājot parastajā šādu dienu režīmā. Kopumā tas atbilst īstenībai. Uzkopšana sākas sešos no rīta, lai līdz tam laikam, kad liepājnieku vairums dodas uz darbu vai mācībām, ielas būtu pienācīgā kārtībā. Izmanto arī riteņtraktorus ar buldozera lāpstu. Tur, kur darba daudz, sākumā uz ietves attīra šauru strēmeli, bet vēlāk jau visā platumā. Var atzīmēt daudz pozitīvu piemēru, vienmēr lieliski izskatās teritorija līdzās O.Kalpaka ielas 99.namam, pie U.Pīlēna biroja Dzintara ielā.

Tos, kuri gribēs vērsties ar replikām sniega sliktās novākšanas dēļ namu pārvaldēs, Pilsētas domē vai mūsu redakcijā, jābrīdina nesteigties izteikt pārmetumus namu pārvaldei. Lieta tāda, ka ar katru nākamo ziemu to apsaimniekošanā esošo namu skaits samazinās, jo veidojas patstāvīgas dzīvokļu biedrības. Tiesa gan, dažās no tām uzkopšanu pasūta tieši namu pārvaldēm. Tas tiek uzskatīts par drošāku. Aizvien vairāk namu pāriet jauno specializēto uzņēmumu "Namu serviss" un U.Pētersona firmas rīcībā. Šīs nianses vajadzētu zināt, citādi neizdarīgo kritika sāks atgādināt šaušanu no lielgabala pa zvirbuļiem.

Īss ieskats vakar centrā notiekošajam vēlreiz atgādināja par kādu neatrisinātu sniega problēmu – par to iecirkņu uzkopšanu, kas pieder nezin kam. A.Pumpura ielā 9 norit ēkas rekonstrukcija, taču ietve pie tās nav norobežota, tātad tā jāuzkopj. Kam – celtniekiem, saimniekam? Un vēl. Kungu ielā 20 – sen pamesta ēka, pēc tam ir pagrieziens no Kungu ielas uz Malkas ielu no skvēra puses – kam tas pieder? Radio ielā 14 sniegs novākts pie ēkas, taču kā bez ievērības atstāta ārējā ietve. Šeit aina nemainās jau vairākus gadus. Bet interesanti, kam pieder bijušās autostāvvietas laukums Pasta ielā 26? Jo arī tam līdzās esošā ietve ne vienmēr tiek uzkopta. Arī pagrieziens no Graudu ielas uz K.Valdemāra ielu pie 42.nama ir bez saimnieka. Visus šos objektus mēs fiksējām vakar no rīta. Bet Zivju ielā 5 vienā pusē bija sniegs, bet otrā pusē, pie veikala "Ķirsis", kārtība. Diemžēl visi šie sīkumi gājējus neinteresē, viņi vēlas redzēt kārtību.

Kad diena jāpavada laukā

Ko sniega un sala dienās dara tie, kas nakti pavada Nakts patversmē? Kāda ir viņu diena? Kur viņi sasildās?

Pulkstenis ir 9.20. Zvanām pie Sociālā dienesta Nakts patversmes durvīm. Klusums. Neviens nenāk atvērt. Pēc minūtēm piecpadsmit zvanām pa telefonu, kas norādīts uz izkārtnes. Paskaidrojam, ka esam no redakcijas, dažas minūtes pirms desmitiem tiekam ielaisti. Nosaluši.

Iemītnieki jau ģērbjas. Tad stājas rindā uz kāpnēm. Pulksten desmitos tiek atvērtas durvis tiem, kuri Nakts patversmi nav jau atstājuši pulksten astoņos. Agrie promgājēji lielākoties kaut kur strādā.

Vitauts Reinis nav starp viņiem. Viņš ir invalīds un paliks gultā visu dienu. Nakts patversmē mīt jau otro gadu, gaida rindā, lai saņemtu dzīvokli sociālajā mājā. Pirms diviem gadiem viņam bijis 94., tagad ir 35.gaidītāja numurs. Visu mūžu strādājis par metinātāju, tad salauzis kāju, neko smagu vairs darīt nespēj.

Māris Pudāns ir 25 gadus vecs. Nakts patversmē nokļuvis veselības problēmu dēļ. Arī viņam nebūtu jāiet laukā. Bet iešot – pastaigāties, pie radiem.

Viktors Karpenko arī saposies iešanai laukā. Kādreiz bijis metalurgs, veselības dēļ strādāt vairs nav varējis, bet darbu meklē. Lai nebūtu jāsalst uz ielas, iet pasērst pie radiniekiem. Tantei palīdzot mājas darbos. Citreiz aizejot parunāt ar brālēnu, kafiju padzert. Saņem maznodrošinātā iedzīvotāja pabalstu. Ļoti saskumis par iztikšanu nav. Saka, pie mašīnas netiks, bet maizītei, jādomā, pietiks.

Andris Brasla Nakts patversmē dzīvo tikai trešo dienu. Mitis te arī pagājušā ziemā. Pa vasaru mitinājies pagrabā Kurzemes ielā 7. Dzīvokli pazaudējis pēc tam, kad nomiris mājas saimnieks, māju privatizējis cits cilvēks, par īres līgumu ar viņu neviens pat nav runājis, arī citu mājvietu jaunais saimnieks – Kesenfelda kungs – neesot ierādījis, kaut arī šajā namā abi ar sievu nodzīvojuši 27 gadus. Nakts patversmē mīt arī viņa sieva. Kādreiz bijusi tramvaja vadītāja, pēc tam sētniece, saka, darbu atrast nevarot. Cits nekas neatliekot, kā staigāt pa ielu. Vai zina, kur pasildīties sala dienās? Bibliotēkās ilgi nesēdēsi. Baznīcās arī tā kā neērti. Vācot pudeles, nododot, iznākot kāds santīms. Līdz pensijai trīs mēneši.

Miķelis Alberts Salmišķis par uzturēšanos Nakts patversmē nesūdzas. Pēc deviņu mēnešu plaušu ārstēšanas citas zāles viņam neesot vajadzīgs lietot. Tāpēc nav uztraukuma par to, ka vakarā, lai tiktu gultā, jāpūš alkometrā. Pa dienu viņš brauc uz Karostu, uz Lazaretes ielu 7, pusi dienas strādā Palīdzības mājā, tur paēd pusdienas, tad ir brīvs. Palīdzības mājas vadītāja Ināra Roze un brigadiere Ludmila ir ļoti atsaucīgas, tikai strādāt gan nākoties un alkoholu lietot arī nedrīkstot. Viņš arī ejot regulāri uz Nodarbinātības valsts dienestu pēc nopietna darba lūkot.

Viņi visi vakarā atkal atgriezīsies. Aiz durvīm paliks Genadijs Šerjajevs. Sūdzas: "Sociālais dienests man vairs nepagarina uzturēšanās atļauju. Kur iešu? Uz ielu?" Nakts patversme viņa mājas ir jau septīto gadu. Visus šo laiku esot arī strādājis, nopietnā darbā gan ne, tikai haltūrās. Esot slims. Viņam rit jau sešdesmit pirmais gads. "Viņi, sociālie darbinieki, saka," skaidro Genadijs Šerjajevs, "ka es visu laiku dzeru, bet es lietoju korvalolu, sirds sāp. Bet te, kad nāc iekšā, liek iepūst alkometrā. Reizēm tur kaut ko rāda. Līdz šim man bija jāstaigā pa ielu tikai četras stundas, tā ārsts lika. Ko tagad darīšu, nezinu."

Un viņi aiziet. Vairāki desmiti cilvēku. Saduguši. Bez darbdienas prieka sejā. Citi pulksten sešos atgriezīsies. Tie, kam alkometra skala rādīs "0", tiks siltumā, pie vakariņām.

Citi? Meklēs pagrabus, tukšus, neaizslēgtus bēniņus. Diedelēs, ubagos, pirks kādu grādīgu dzersli, lai sasildītos. Bet Pašvaldības policija ziņo, ka 4., 5. un 6. janvārī īslaicīgās aizturēšanas telpās ievietoti 16 vīrieši un 3 sievietes, kas atrasti guļam uz ielas. Reibumā.

Vadītājam jābūt uzmanīgam

Sniegotie un slidenie ceļi kārtējo reizi pārsteiguši braucējus nesagatavotus. Svētdien, sākoties putenim, mūspusē notika sešas avārijas, kam par iemeslu bija laika un ceļa apstākļiem neatbilstoši izvēlēts braukšanas ātrums. Visas avārijas notika rajonā, turklāt divas no tām vienā vietā – Rīgas – Liepājas šosejas 182.kilometrā. Spēkrati, viens no rīta, bet viens vakarā, nebija iekļāvušies līkumā, kādēļ nokļuva grāvī, skaidroja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs. Par laimi, nevienā no avārijām cilvēki nav cietuši.

M.Kleinbergs uzsver, ka ceļu uzturētāji svētdien un naktī uz pirmdienu nav bijuši savu uzdevumu augstumos – ceļi nebija pietiekami notīrīti un nokaisīti. Svētdien ap desmitiem no rīta, braucot Rīgas virzienā, M.Kleinbergs pārliecinājies, ka šoseju nepieciešams greiderēt, jo viena josla bijusi pilnīgi aizputināta. Policijas darbinieki sazinājušies ar ceļu uzturētājiem un aicinājuši ķerties pie darba. Diemžēl tas svētdien nav darīts. Ap pulksten desmitiem vakarā, kad Ceļu policijas priekšnieks braucis atpakaļ uz Liepāju, mūsu rajona teritorijā viņš pārliecinājies, ka ceļi joprojām nav tīrīti. Arī Liepājā ielas nav bijušas tīrītas: "Brīvības ielā sniegs bija piebraukts. Veidojās ledus kārta." Likumsargi atkārtoti sazinājušies ar ceļu uzturētājiem, taču atkal bez rezultāta.

Tīrīšana un brauktuves apstrāde ar pretslīdes materiāliem uzsākta tikai pirmdien no rīta. Administratīvo lietvedību policija pagaidām nav uzsākusi, jo ceļu uzturēšanas standarti pieļauj, ka uzturētāji tīrīšanas darbus var nesākt, kamēr turpina snigt un putināt, skaidroja amatpersona un atgādināja pērno ziemu, kad uzņēmumam "Kurzemes ceļi" tika sastādīts protokols, bet to attaisnoja tieši šā punkta dēļ. Taču M.Kleinbergs uzsver, ka policija ceļu uzturētājus paturēs redzeslokā – gadījumā, ja šāda situācija atkārtosies, tiks uzsākta lietvedība.

Tomēr M.Kleinbergs norādīja, ka atbildība par negadījumiem jāuzņemas ne tikai ceļu uzturētājiem, bet arī pašiem braucējiem. Vairums avāriju notiek tieši ziemas apstākļiem nepiemērota ātruma dēļ. "Kaut arī ceļi nebija pietiekami notīrīti, situācija kritiska arī nebija, jo neputināja pārlieku stipri. Vadītājiem ir jāsaprot, ka nav vasara, ka nevar visur braukt ar lielu ātrumu, ka tas jāizvēlas atbilstoši ceļa apstākļiem un savām spējām," uzsver amatpersona. Dažam labam braucējam vajadzētu ielāgot, ka ziemas riepas arī nav brīnumlīdzeklis pret slideniem ceļiem: "Nevajadzētu pašiem veidot bīstamas situācijas, mēģinot izbraukt līkumus ar ātrumu, ar kādu to parasti dara vasarā, kā arī veikt pārgalvīgu apdzīšanu."

Skubina slinkos sētniekus

Pašvaldības policijas darbinieki rūpējas, lai sētnieki no sniega attīrītu ietves. Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute pastāstīja, ka vakar līdz pusdienlaikam vien likumsargi bija konstatējuši 42 gadījumus, kad sētnieki nebija notīrījuši sniegu. Taču policisti vēl strādāja, un, visticamāk, visas dienas laikā šis skaits bija lielāks. Akti sastādīti gan privātpersonām, gan namu pārvaldēm. Visbēdīgākā situācija bijusi Jaunliepājā.

Pagaidām uzsāktas lietvedības. Par neapzinīgo saukšanu pie atbildības vēl lems. Atgādināsim, ka sliņķiem par sniega nenotīrīšanu paredzēts naudassods līdz 50 latiem.

Lūzumu un sasitumu vairāk nekā ikdienā

Līdz ar sniega un sala atnākšanu vairāk darba ir arī Liepājas Reģionālās slimnīcas Traumpunkta mediķiem. "Taču tas ir likumsakarīgi," sarunā ar "Kurzemes Vārdu" sacīja vakar dežurējošā feldšere, kura gan tūlīt piebilda, ka traumu ar ļoti smagām sekās nav. Gan pagājušajās brīvdienās, gan arī pirmdien no rīta Traumpunkta mediķiem nācies sniegt palīdzību cilvēkiem, kas krituši uz slidenajām ielām un guvuši gan dažādus sasitumus, gan arī roku un kāju lūzumus. Dažiem cietušajiem vajadzēs ārstēties slimnīcā. Jāpiebilst, ka daļa traumu varētu arī nebūt, ja cilvēki izvēlētos laika apstākļiem piemērotus apavus, teica kāda cita kolēģe.

Slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta virsārsts Uldis Balodis pēc brīvdienu notikumu apkopošanas informēja, ka sestdien Traumpunktā palīdzība sniegta 5 cilvēkiem, kas guvuši lūzumus. Viens cilvēks ievietots slimnīcā un 10 cilvēkiem bijusi vajadzīga palīdzība dažādu sasitumu dēļ – viņi ārstēsies ambulatori. Svētdien kopumā Traumpunktā palīdzību lūguši 32 cilvēki. 13 no viņiem bijuši dažādi lūzumi, trijiem nāksies ārstēties slimnīcā. 13 cilvēki guvuši sasitumus, taču varēs ārstēties ambulatori. Ir zināms, ka septiņas no šīm traumām gūtas, krītot uz ielas. Pārējās bijušas dažādas citas traumas.

Labs nāk ar salšanu

Varētu šķist, ka šis raksts īsti neiederas šajā "Dienas tēmā", taču ziema atnāca ne tikai ar sniegu, bet arī salu, un sals lika atcerēties apkures problēmas. Tāpēc arī es, Liepājas iedzīvotāja Ita Cērmane, gribu atcerēties divus mēnešus ilgās klapatas par dzīvokļa apsildīšanu, kas tomēr veiksmīgi beidzās.

Lai saprastu, par ko ir runa, jāatgriežas 2007.gada 22.oktobrī, kad trīsstāvu ēkai Jūrmalas ielā 23 pievienoja apkuri. Viens no stāvvadiem palika auksts. Veselu mēnesi ar amatpersonām, atbildīgajiem un namu pārvaldes "Vecliepāja" darbiniekiem spēlējām sava veida pingpongu. Atgaisot sistēmu neizdevās (vismaz tā tika skaidrots). Manas vannasistabas radiators atgaisots kļuva remdens, bet drīz atkal atdzisa. Siltuma daļā dzīvokļa nebija, bet rēķinu piesūtīja par pilnu apkurināto platību.

Kad turpināju paģērēt problēmas risinājumu, cits pēc cita ieradās speciālisti, lai apsekotu nelaimīgo radiatoru. Secinājums bija, saudzīgi izsakoties, absurds. Es pati esot vainīga, jo dzīvoklis veco čugunnieku vietā aprīkots ar mūsdienīgiem radiatoriem. Kad pierādīju, ka radiatori nomainīti jau 2006.gada vasarā un iepriekšējā, 2006.–2007. gada apkures sezonā darbojušies nevainojami, tika izdomāts cits problēmas iemesls. Proti, radiatorus esot mainījuši diletanti. Atkal garām. Projektu stāvvadu un radiatoru nomaiņu veica "Vecliepājas" meistari, kuri arī saņēma pienācīgu samaksu par šo pakalpojumu. Tas ir dokumentēts ar čekiem.

Beigās tika atzīts, ka pēc siltummezgla ierīkošanas ēkā, ko izdarīja 2007.gada vasarā, spiediens sistēmā esot vairākkārt pazeminājies, kādēļ, iespējams, gaisu no mana augšējā stāva radiatora, arī veicot atgaisošanu, izspiest neizdodas. Meistari plātīja rokas, ieteica uzlauzt vannasistabas sienu, nomainīt radiatoru vai vēl nez ko, pareģojot, ka citādi pie siltuma netikšu. Jā, un, protams, maksāt par šiem piespiedu pasākumiem.

Kopš apkures sezonas sākuma bija apritējis jau pusotrs mēnesis, viens rēķins par visas dzīvokļa platības apkurināšanu samaksāts, otrs sagatavots samaksai. Paralēli maksāju arī lielāku summu par elektroenerģiju, jo vannasistabā mitrumu kliedēju ar eļļas radiatoru. Joprojām mocījos ar dilemmu – ļaut uzlauzt sienu "Vecliepājas" darbiniekiem, kuri ar pārlieku rūpību nestrādā (to zinu no personīgās pieredzes), vai uzmeklēt savu meistaru. Par laimi, sala vēl nebija, arī laiku siltumproblēmas risināšanai gada nogalē atrast nebija viegli – nav viegli paņemt brīvdienu, kad darbs dzen darbu.

Atliku šo jautājumu no dienas uz dienu, un, kā izrādījās, nevaļa bija paglābusi mani no materiāliem zaudējumiem. 27.decembra vakarā, tieši divus mēnešus un piecas dienas pēc apkures sezonas uzsākšanas, pārradusies mājās, jutu pārmaiņas. Liktenīgais radiators bija karsts. Jau izmācīta pārāk nepriecāties, notiekošo vēroju piesardzīgi: ka tik atkal neatdziest… Bet neatdzisa – ne pusnaktī, ne nākamajā rītā un pēcpusdienā.

28.decembra pēcpusdienā zvanīju mājas apsaimniekotājiem, lai uzzinātu, kam varu pateikties par brīnumu. Atbilde pārsteidza. Iepriekšējā dienā, lūk, siltummezglam esot nomainīts sūknis. Izrādās, nebija ne siena jāgrauj, ne radiators jāmaina, jo vaina nav bijusi tajos.

Paziņas iesaka vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu. Vai vismaz pieprasīt "Vecliepājai" pārrēķinu par diviem mēnešiem, kad netika apkurināts viss dzīvoklis. Bet es priecājos, ka aizņemtība darbā mani paglāba no liekiem remontdarbiem dzīvoklī un vēl ievērojamākiem zaudējumiem.

Ziemas prieku pieskāriens

Tā nu ziema pakaitināja skolas bērnus, jo tieši brīvlaika pēdējās dienās gan sals knieba, gan sniega sega pārsedza ielas un laukus. Un bija atsevišķi drosmīgie, kas jau uzreiz izmēģināja, kā slīd ragaviņas un citi rīki, ar kuriem var slidināties un no kalniņa laisties. Jo tā ir iegājies: redzot, ka ziemas ar katru gadu kļūst aizvien maigākas, Ziemassvētku vecīša dāvanu maisā slidu un slēpju ir aizvien retāk. Tāpēc vēl jo aktīvāk zēni un meitenes brīvlaika pēdējās dienās baudīja sniegu un ledus kārtiņu virs katras aizsalušās peļķes. Puikas ņēma rokās hokeja nūjas un lika lietā apavu pazoles, lai mēģinātu improvizētos vārtos ieraidīt uzvaras ripu. Mazās meitenes un zēni slidinājās pa tuvējiem kalniņiem un ielām ar ko nu katrs – vai ar īstām ragaviņām vai dažādas veida šļūcamām ierīcēm. Tas ir tikai apsveicami, jo tieši tad, kad nenotiek mācību stundas, pēc iespējas vairāk jāuzturas svaigā gaisā un jāpavada laiks aktīvās nodarbībās. Ne velti speciālisti pārmet, ka bērni pārāk daudz laika pavada telpās pie datoru un televizoru ekrāniem, par maz kustas, kas negatīvi ietekmē viņu veselību.

Vakar pilsētas ielās skolas vecuma zēnu un meiteņu bija mazāk, jo sācies otrais mācību semestris. Un, redzot, ka ziemas pieskāriens tomēr ir jūtams, klašu audzinātāji bija nolēmuši ne tikai apsveikt savus audzēkņus jaunajā gadā un novēlēt labas sekmes otrajā semestrī, bet arī pievērsties drošības jautājumam. Jo Liepājas tuvumā ir ūdenstilpes – ezers, jūra, kanāls, tāpēc tieši bērniem vēl un vēl jāatgādina, ka ledus kārta var būt mānīga. Ka, no kalna laižoties, jāskatās, kur nobrauks – vai tuvumā nav iela ar intensīvu satiksmi vai ūdenstilpes mala, kurā var ieslīdēt un ielūst. Skolās ir arī ziemas sporta inventārs, gan daudzviet novecojis, bet tomēr kaut kas ir. Tāpēc sporta skolotāji izteica cerību, ka sniega sega vēl kādu laiku saglabāsies vai uzsnigs no jauna un varēs skolēnus laist paslēpot.

Toties mazo klašu audzinātāji mēdz savus audzēkņus izvest laukā paspēlēties tuvējā parkā vai skolas apkārtnē, kur ir sniegs. Jo mazajiem patīk uzcelt sniega vīrus, sniega vaļņus, appikot tos. Te atkal vieta sarunām par drošību un uzmanīgu attieksmi citam pret citu, jo valga sniega pika nav nemaz tik maiga, ar to var nopietni iesist, tāpēc jāskatās, lai netrāpa kādam pa galvu, aci, seju. Ja laukā nav ļoti liela sala vai nepūš auksts vējš, tad arī pagarināto dienas grupu skolotāji, pirms sēsties pie mācībām, izved bērnus parotaļāties svaigā gaisā. Arī vecākiem derētu pamudināt savu atvasi paskrieties laukā, paslidināties pa sniegu vai ledu, lai skaidrāka galva un možāks prāts.

Piecas ielu klases

Pilsētas ielas iedalītas klasēs, un tās noteiktas atkarībā no satiksmes intensitātes, sabiedriskā transporta maršrutiem, ielu nozīmīguma pilsētas struktūrā. Vissvarīgākās, kas vienmēr tiek tīrītas, vispirms, ir tranzīta klases ielas. Tad seko A un A1 klase, B un C klase.

Noteikumos "Par pilsētas ielu un teritoriju uzturēšanu ziemā" nosauktas tās kvalitātes prasības, kādām ziemā jābūt pastāvīgos laika apstākļos katras klases ielās. Piemēram, tranzīta ielās ziemā ikdienas uzturēšanas darbi jāizpilda 2 stundu laikā, A klasē – 3, A1 – 4, B – 8, C – 24 stundu laikā. Mainīgos (krasi un ārkārtas) ziemas apstākļos svaiga sniega biezums tranzīta ielās drīkst būt 6 centimetri, A – 6, A1 – 8, B – 10, C – 15 cm.

Laiku ielas brauktuves attīrīšanai no sniega skaita no darbu sākšanas brīža līdz brauktuves attīrīšanai. Ja gaisa temperatūra zemāka par mīnus 6 grādiem, tad ielas brauktuves atbrīvošana no ledus netiek garantēta, bet to kaisa ar pretslīdes materiālu, šo darbu veicot norādītajā laikā. Sniega vaļņi nav pieļaujami sabiedriskā transporta pieturvietās un ielu krustojumos. Arī sabiedriskā transporta pieturvietās iekāpšanas un izkāpšanas platformām, bet, kur to nav, ietvēm jābūt attīrītām no sniega tajā laikā, kas atbilst ielas uzturēšanas klasei.

Ļoti svarīgi ir tas, ka noteikumi paredz: tranzīta un A klases ielu uzturēšana ziemā jānodrošina nepārtraukti. Krasi mainīgos un ārkārtējos laika apstākļos izpildītājiem šajās ielās jākoncentrē tāds tehnikas daudzums, kas nodrošina visu prasību izpildi. Ielu uzturēšana ziemā notiek no pulksten 6 līdz 22, izņemot tranzīta un A klases ielas, kuru uzturēšana jānodrošina visu diennakti.

Visas ielas kaisa ar mitro sāli vai smilts un sāls maisījumu. Brauktuves kaisīšanu sāk, ja uz tās parādās piebraukts sniegs, kura augšējā kārta veido slidenu virsmu, vai gadījumos, ja veidojas slidena ledus – atkalas – kārta. Kaisīšanu sāk arī tad, ja saņemta informācija, ka gaidāma apledojuma veidošanās. Savukārt kaisīšanu ar smilts un sāls maisījumu pārtrauc, ja temperatūra zemāka par –10 grādiem. Smilts un sāls maisījumā sāls daudzumam jābūt 10–17 procentu.

Komunālās pārvaldes ziemas dienests koordinē Liepājas ielu uzturēšanu un tīrīšanu ziemas apstākļos. Ziemas dienesta dežuranta uzdevums ir regulāri izbraukt tranzīta un A, A1 klases ielas, lai pārliecinātos par situāciju dabā.

Noteikumi "Par pilsētas ielu un teritoriju uzturēšanu ziemā" nosaka kārtību, kādā tiek veikta pilsētas ielu brauktuvju uzturēšana ziemā. Ietvju, gājēju celiņu un citu teritoriju uzkopšanu veic atbilstoši pilsētas saistošo noteikumu prasībām.

Pirmais – pastāvīgi laika apstākļi, kad nav izteiktu temperatūras svārstību, vēja ātrums mazāks par 8 metriem sekundē, sniegs veido kārtu līdz 1 centimetram.

Otrais – mainīgi laika apstākļi ar izteiktām temperatūras svārstībām, vēja ātrums lielāks par 8 metriem sekundē, nokrišņi.

Trešais – krasi mainīgi laika apstākļi, būtiskas temperatūras svārstības, sniegs vai lietus, veidojas apledojums vai arī sniega uzsnigšana vai brauktuves apledojums ārpus ziemas sezonas, sniegputenis.

Ceturtais – ārkārtēji laika apstākļi, kad snigšana turpinās nepārtraukti un ilgāk par 6 stundām vai ar pārtraukumiem ilgāk par 24 stundām, ja ir ilgstošs sniegputenis ar vēja ātrumu lielāku par 15 metriem sekundē, lietus, kas izveido brauktuves apledojumu divas vai vairākas reizes diennaktī.

Uzziņai

Liepājas pilsētā transporta maģistrālo ielu kopgarums ir 60 kilometru. A un A1 kategorijas ielu kopgarums – 199 kilometri. Pavisam Liepājas ielu kopējais garums ir vairāk nekā 300 kilometru. Zvanot uz ziemas dienesta dežuranta tālruni 3480767, iedzīvotāji var noskaidrot, kādas kategorijas ielā viņi dzīvo un kad tiek plānota tās tīrīšana.