Kurzemes Vārds

18:51 Pirmdiena, 22. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Kooperatīviem kritēriju izpildei atvēl vienu gadu
Pēteris Jaunzems

Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus noteikumos par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību reģistrācijas kārtību un dokumentiem, kas jāiesniedz, lai pirms atbalsta piešķiršanas izvērtētu sabiedrības attīstības norises.

Līdz šim sabiedrībai, kura pretendēja uz subsīdiju saņemšanu, Lauku atbalsta dienestam līdz 15.martam bija jāuzraksta iesniegums par atbilstības izvērtēšanu, jāiesniedz reģistrācijas apliecības kopija, sabiedrības dalībnieku saraksts, kā arī ziņas par apgrozījuma apjomu starp sabiedrību un tās biedriem. Tāpat bija nepieciešams sagatavot gada pārskatu, kā arī informāciju par pārpalikumu un pielikumu par kolektīvās darbošanās iepriekšējo periodu.

Tomēr kooperatīvi iebilda pret izvirzītajām prasībām, aizbildinoties, ka līdz noteiktajam termiņam nespēj izpildīt kritēriju, kurš nosaka – maksimālajam sabiedrības apgrozījumam uz vienu biedru ir jābūt 25 procentiem no kooperatīva kopējā apgrozījuma. Ņemot vērā šīs iebildes, noteikumu grozījumi tagad ir papildināti ar punktu, kas sabiedrībai dod gadu ilgu pārejas periodu, nosakot kritērija piemērošanu no 2009.gada 15.marta.

"Šīs izmaiņas ir tas, ko mēs Latvijas Kooperatīvo sabiedrību asociācijā arī vēlējāmies panākt," komentējot grozījumus sabiedrību atzīšanas likuma noteikumos, teica piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Laura" valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss, piebilstot, ka neapmierinātību galvenokārt izraisīja neskaidrības. Daudzi neesot sapratuši, ka atzīšana tiek vērtēta, ņemot vērā 2007.gada darbošanās rezultātus, bet kritērijs par dalībnieku līdzdalību kopējā apgrozījuma nodrošināšanā izraudzīts ar aprēķinu, lai sabiedrībā valdītu līdztiesība un daži dižzemnieki nediktētu tikai savas prasības.

Grasās teikt ardievas aitkopībai, kas ir sirdslieta
Pēteris Jaunzems

Šis ir jēru atskriešanas laiks. Šopavasar Durbes novada Tadaiķu "Kūmās" esošajam aitu ganāmpulkam vajadzētu kļūt divreiz lielākam, jo nereti gadās, ka atskrien pat trīnīši. Tomēr saimnieks Āris Grāmatiņš nākotnē raugās bez lielām cerībām. Viņš darbojoties aizvien vairāk pārliecinājies, ka mūsu valstī lauksaimniecība nevienam nav vajadzīga. Lielāku atbalstu saņemot tie, kas laukos neko nedara. "Tāpēc var gadīties, ka jau nākamgad aitu manā saimniecībā vairs nebūs," viņš strupi teica. Patlaban ganāmpulkā ir aptuveni četri simti dzīvnieku.

Zemnieks cieš zaudējumus

"Minēšu tikai vienu ļoti raksturīgu piemēru. Pirms Jaungada gribēju savai mazmeitiņai nopirkt kvalitatīvus augļus. Izstaigāju vairākus veikalus, bet neko vairāk par otrās šķiras mandarīniem, vīnogām, banāniem, apelsīniem nespēju atrast. Interesanti zināt, kas apēd pirmā un augstākā labuma produkciju? Es to saprotu tā, ka nekas cits mums arī nepienākas. Tāpat zemnieks ir kļuvis par otrās šķiras cilvēku," sarūgtināti secinājis aitkopis. Par to, viņaprāt, liecinot arī nievājoši, nicīgi komentāri internetā pēc tam, kad publicēti raksti par lauksaimniecībai sāpīgām tēmām. Lauku ražotājiem esot jāklausās nemitīgi pārmetumi par subsīdijām, kas viņiem likumīgā kārtā paredzētas. Lauksaimnieki tiekot nemitīgi vainoti arī par graudu sadārdzināšanos tirgū un maizes cenu celšanos. Vai tiešām šie runātāji gribot, lai sūri grūti izaudzēto uzdāvina pilnīgi bez maksas? Kāpēc nesadzirdēti paliekot paziņojumi par to, ka zemniekiem itin bieži ir jāpiedzīvo milzīgi zaudējumi gan dabas stihiju, gan citu no strādātājiem neatkarīgu iemeslu dēļ?

"Kūmu" saimniekam ir par ko satraukties. Pagājušajā vasarā vairāki klejojoši suņi saplosīja aitas, kas ganījās dzīvniekiem ierīkotajā un ar elektrisko ganu apjoztajā aplokā. Kopskaitā bojā aizgājušas vairāk nekā četrdesmit jaunās un pašas perspektīvākās aitumātes, kā arī šķirnes teķis, kas tikai pavasarī par dārgu naudu iegādāts un atvests no Latgales.

Klejojoši suņi "Kūmu" aitas neplosīja pirmo reizi. Pēdējos gados tas notiekot katru vasaru, taču pērn pāridarījuma apjomi ievērojami palielinājušies. Arī tagad ziemā suņi klīstot pa apkārtni. Pirms dažām dienām tos redzējis "Kūmu" saimnieka kaimiņš, kas brīdinājis sābri par draudošajām briesmām, kuras nebūt nav beigušās. "Vienīgi tagad jūtos nedaudz drošāk, jo aitas, kopš beidzot iestājies sals, atrodas stallī," sacīja zemnieks, rādīdams skābsiena balles, ko šovasar aitu barošanai sagādājis pirmoreiz savas saimniecības vēsturē, jo līdz šim izticis ar sienu un sakņaugiem. Aitas audzēt atmaksājoties tikai tādā gadījumā, ja aitkopība tiek attīstīta kā palīgnozare. Vilnai Latvijas apstākļos nav augsta kvalitāte, tā neesot tik tīra kā Skandināvijas valstu dzīvniekiem, kas mitinās kalnainā reljefā. Arī gaļai pieprasījums nav pārāk liels.

Kolēģiem neklājas labāk

Taču aizskarošāks par visu aitaudzētājam, kam šī nozare ir arī sirdslieta, esot fakts, ka zemnieks ar savu sāpi ir palicis gluži viens un nesaprasts. Pat vairāk – pērn viņam vajadzējis ciest divkārt smagus zaudējumus. Lauku atbalsta dienests atteicies 2007.gadā piešķirt papildu valsts tiešos maksājumus par aitumātēm, jo tās, kas palikušas nesaplosītas, neesot atbildušas izvirzītajiem nosacījumiem.

Lai uzzinātu, kā klājas kolēģiem, Āris tagad, ziemā, kad jūtas brīvāks no darbiem, apciemojis citus pazīstamus Kurzemes un Vidzemes aitaudzētājus. Kuldīgas rajonā tāds, piemēram, esot Ilmārs Pilenieks. Daudz pieredzējušais lauksaimnieks tāpat sūdzējies par klejojošu suņu nodarītajiem zaudējumiem, jo viņa ganāmpulkā pērnvasar saplosītas divdesmit aitiņas. Līdzīgs liktenis piemeklējis lauksaimnieku Murjāņos.

Sliktākais ir tas, ka pret šo nelaimi nepalīdz nedz aploki, nedz karodziņi, kas, iekarināti stieplēs, atbaida vilkus. Klejojošie suņi izlienot pa apakšu un uzbrūkot aitām.

Bet Saldus rajona Zirņos saimniekojošajam Jānim Donim aitu ganāmpulku krietni vien papluinījuši vilki. To, ka Latvijā aitkopjiem klājas ļoti grūti, apstiprinājis arī Ēdoles pagasta Mātru ciema "Mežokos" strādājošais Kristaps Melbārdis. Viņš Kuldīgas rajona laikrakstam "Kurzemnieks" zinājis sacīt, ka valstī plēsoņu dēļ aitkopēji ik gadu spiesti zaudēt no 10 līdz 15 procentiem dzīvnieku.

Neviens nevēlas palīdzēt

Tadaiķnieks pastāstīja, ka tūlīt pēc notikušās nelaimes vēstuli par savām bēdām nosūtījis toreizējām amatpersonām – iekšlietu ministram Ivaram Godmanim, zemkopības ministram Mārtiņam Rozem un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam. Taču sapratni neesot sagaidījis. Pašvaldību lietu ministrs pat nav uzskatījis par vajadzīgu atbildēt, bet iekšlietu ministrs devies pretuzbrukumā, pārmetot, ka audzētājs nav laikus izsaucis policiju, kā arī nodrošinājis izvirzītās mājdzīvnieku labturības prasības.

"Dīvaini. Es pēc tam ar to atbildi aizgāju uz Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldi, kur manā saimniekošanā gan nekādus pārkāpumus nesaskatīja. Tur tikai atzina, ka suņi nav pieskaitāmi plēsoņām, bet gan ir klasificējami kā mājdzīvnieki," sacīja Āris, kuram, protams, no tāda secinājuma vieglāk neesot palicis. Un pēc klejojošo suņu izdarībām policists uz "Kūmām" bijis uzaicināts. Viņš laikus ieradies notikuma vietā, tomēr palīdzēt neko zemniekam līdz pat šim brīdim nav varējis. "Ko gan vēl no manis grib sagaidīt?" lauksaimnieks brīnījās.

Negrib pārkāpt likumu

Zemnieks papētījis arī problēmas citus aspektus. Viņš esot pamācīts, ka pret aitu plēsējiem vajag aizstāvēties ar bisi rokās. Taču likums, kas pieņemts Latvijā, to neatļaujot darīt, kaut arī cilvēkam kabatā ir mednieka apliecība. "Izrādās, ka tā rīkoties nemaz nav atļauts. Lai varētu suņus medīt, vispirms jāsazinās ar vietējo mežniecību un jāizsludina medības. Tikai neviens nevar paskaidrot, kā tās izsludināt pievakarē vai svētdienā, kad mežniecībā neviens nestrādā," aitaudzētājs teica.

Vēlāk viņš pastāstīja, ka tā vietā, lai sniegtu lauksaimniekiem atbalstu, mednieki, rīkojot mežacūku medības, radījuši papildu sarežģījumus. Panikā skrienot un cenšoties glābt savu dzīvību Ālandes lankā, vajātie dzīvnieki ieklupuši aploka apžogojumā un izpostījuši to. Daļa aitu pēc tam pa spraugu izmukusi. Tikai kaimiņu modrības dēļ saimniekam tās izdevies sadzīt rokā netālu no Liepājas – Rīgas šosejas.

Prognozē atbalsta samazināšanos

Apātiju radot arī nevērīgā attieksme pret lauksaimniecību kopumā. "Kūmu" saimnieks jau ilgus gadus līdzdarbojas Zemnieku saeimā. Darbīgā lauksaimnieku organizācija regulāri izplatot informāciju par norisēm nozarē un to, kas strādātājus sagaida tuvākajā nākotnē. Vienā no pēdējiem pagājušā gada izdevumiem esot prognozēts, ka Eiropas Savienības un nacionālais atbalsts tiks būtiski samazināts. Vienotās platības maksājumi sarukšot par 11 procentiem, bet maksājumi par laukaugu platībām – pat par 34 procentiem. Arī enerģētisko kultūru audzētājiem sniegtā palīdzība nepalielināsies. "Bet mēs jau tagad saņemam vismazākos maksājumus no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm," viņš teica.

Tajā pašā laikā lauksaimniecība prasa daudz lielākus ieguldījumus nekā citas tautsaimniecības nozares. "Lai iegādātos kombainu, ir nepieciešami vismaz 100 tūkstoši latu. Par šādu naudu ir iespējams nopirkt trīs kārtīgus džipus, ko var likt lietā strādājot. Bet kombainu es varu izmantot tikai divas trīs nedēļas gadā, pārējā laikā tas stāv dīkā un neko nepelna. Tāpēc saimniekošana laukos ir dārgs prieks, ko neviens vairs negrib uzņemties. Tadaiķos ir tikai pieci kombaini. Tas nozīmē, ka tikai pieci saimnieki audzē graudus un rapšus. Vai tad tas ir daudz? Šogad lepojas, ka Latvijā nokults pusotrs miljons tonnu grauda. Bet es domāju, ka nokult vajadzēja 14 miljonus. Tad, lūk, varētu priecāties, jo stipra lauksaimniecība ir valsts iekšējās drošības pamats," teica tadaiķnieks.


Rucavā atkal spīdēs ne tikai zvaigznes
Pēteris Jaunzems

Ir lieliski, ja iecienītām kultūras tradīcijām ļauj iesakņoties. Tā noticis ar konkursu "Ne tikai zvaigznes spīd", kas ik gadu notiek Rucavā. 26.janvārī pulksten 19 tas atkal pulcēšot ne tikai dziedātājus un dejotājus, bet arī daudzus jo daudzus klausītājus.

"Man šķiet, ka sākumā cilvēki bija drosmīgāki. Tagad uz skatuves kāpt uzdrīkstas tikai tie, kas sevi jau apzinās kā dziedātāju vai dejotāju un ir nolēmuši cīnīties par godalgotu vietu. Tas, protams, nav slikti, jo koncerta apmeklētājiem patīk mākslinieciski augstvērtīgi priekšnesumi, taču viņiem pietrūkst vietējo rucavnieku līdzdalības, kas klausītājiem spēja dāvināt pārsteigumu. "Ak, cik lieliski mans kaimiņš nodziedāja! Un kurš gan būtu domājis, ka mūsu mazajai sābrītei tik skanīga un patīkama balss!" – šādi izsaucieni konkursā diemžēl atskan aizvien retāk. Gribētos, lai tā nebūtu, lai vietējo ļaužu aktivitāte augtu augumā," sacīja Kultūras nama vadītāja Staņislava Skudiķe, aicinot sarīkojumam pieteikties neierobežota vecuma pretendentus – dziedātājus un dejotājus.

Kopmēģinājums notikšot 25.janvārī pulksten 17. Dalībniekiem, kam nepieciešams koncertpavadījums, jāņem līdzi nošu materiāls. Konkursu organizē un muzikālo pavadījumu nodrošinās grupa "Tomēr jāpadomā" jeb Renārs Juzups un Sanita Cāle, kas pēc tam spēlēšot arī ballē.


Pusdienas ēd divreiz vairāk skolēnu
Ilze Šķietniece

Iepriekš necerētu skolas virtuvē gatavoto pusdienu ēdāju skaita pieaugumu piedzīvojusi Pāvilostas vidusskola. Pēc brīvdienām kopgaldam pieteikušies 150 no 220 audzēkņiem.

"Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka pēc ziemas brīvlaika Pāvilostas vidusskolā audzēkņiem pusdienas nodrošina nevis firma, bet pašvaldība. Bija vairāki iemesli, kādēļ pieņemts šāds lēmums. Ēdināšanas uzņēmums "Priednieki – 5", kas saimniekoja skolas virtuvē, vēlējās paaugstināt cenu par pusdienām, skola nevarēja sastrādāties ar firmas īpašnieci un daudzi skolēni negribēja ēst "Priednieku – 5" piedāvātās pusdienas, pamatojot, ka tās nav garšīgas. Pašvaldība saņēma sūdzības gan no skolas Vecāku padomes, gan skolotājiem.

Ziemas brīvlaikā tika atrasti cilvēki, kuri turpmāk strādās skolas virtuvē un kurus algos pašvaldība. "Problēmu atrast darbiniekus nebija," apgalvoja Pāvilostas vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Daiga Jēkabsone. Virtuvē strādā trīs cilvēki – pavāre, pavāres palīgs un virtuves vadītāja.

D.Jēkabsone pastāstīja, ka bija plānots – pēc brīvdienām pusdienas ēdīs aptuveni 70 bērnu, tas ir tikpat, cik iepriekš. Taču pieteicies negaidīti liels skaits skolēnu – 150. Tā kā skolai nav tik lielas telpas un tik daudz trauku, lai nodrošinātu, ka vienlaikus var paēst tik liels skaits cilvēku, pusdienošana notiek divos starpbrīžos. Pirmajā dienā pusdienās bijuši makaroni ar gaļas mērci, maizi un dzērienu. Vakar skolēni un pedagogi mielojās ar pupiņu zupu un saldo. Kādēļ noticis tik straujš pusdienotāju pieaugums, pedagogi konkrēti nevar pateikt. "Iespējams, bērni gaidīja ko īpašāku. Un labāk tiešām ir. Bez tam cena ir palikusi iepriekšējā – piecdesmit santīmu. Lai apēstu bulciņu, čipsus un izdzertu limonādi, vajag vairāk," rēķina D.Jēkabsone.

Paredzēts, ka tuvākajā laikā skolēniem piedāvās arī izvēles pusdienas. Tās varēs iegādāties konkrētajā dienā, taču, iespējams, maksās vairāk nekā kopgalda ēdiens.


Bērni gulēs viesnīcas gultās
Ilze Šķietniece

Vaiņodes Internātpamatskola ir saņēmusi dāvinājumu no akciju sabiedrības "Viesnīca Latvija", pastāstīja skolas direktors Reinis Ulberts.

Skolas guļamtelpu iekārtošanai saņemts 18 viesnīcas istabiņu inventārs – gultas, naktsskapīši, mīkstie atpūtas stūrīši, galdiņi, kā arī televizori, segas, aizkari un spoguļi. "Viesnīcā tiek mainīts iekārtojums," sacīja R.Ulberts. Dāvinājums Vaiņodes Internātpamatskolā nonācis labdarības projekta "Mazais princis" laikā.

Pavisam internātā uzturas 132 bērni. "Ēkā nepieciešama pārbūve, tomēr viena neliela daļa ir sakārtota. Jaunās mēbeles liksim tur," iecerējis R.Ulberts. Viņš piebilda, ka tur tiek piedāvāts uzturēties arī sportistiem un nometņu dalībniekiem.

Tomēr esot cerība, ka gultas tiks nomainītas visiem audzēkņiem, kas uzturas internātā. Kad tas būs iespējams, būs zināms pēc pārrunām, kas notiks ar Nīderlandes partneriem. Ar viņu starpniecību jau iepriekš saņemtas mēbeles no kādas Holandes skolas. "Viņiem tās esot savu laiku nokalpojušas, bet mūsu izpratnē šīs mēbeles tādas nav," norādīja Vaiņodes Internātpamatskolas direktors. Līdz ar to radusies iespēja iekārtot trīs kabinetus.

Viesnīcas "Latvija" mēbeles vēl tiks izmantotas, lai iekārtotu skolotāju istabu un līderības studentu telpu Informācijas centrā.

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka "Mazais princis" ir labdarības projekts, ko vēlas īstenot 25 dažādās nozarēs un vairākās Latvijas pilsētās strādājošu cilvēku komanda. Mērķis ir uzlabot vides kvalitāti Vaiņodes Internātpamatskolas audzēkņiem. Projekta laikā paredzēts izveidot atpūtas telpu un lasītavu, kur bērni varētu izpausties un atpūsties, klausoties nomierinošu mūziku, paši dziedāt, lasīt grāmatas un citādi izglītoties. Tam nepieciešami 12,5 tūkstoši latu.

Projekta nobeigums paredzēts 2008.gada 1.martā, kad līdz ar telpu atklāšanu tiks organizēti arī svētki bērniem.

Uzziņai

Naudas ziedojumus var pārskaitīt:
Biedrība "Laba projekta aģentūra"
Vienotais Reģ.nr.40008111357
Rīga, Ogres iela 10–59, LV–1019
Banka: akciju sabiedrība "Hansabanka"
Konts: LV70HABA0551016748232
Kods: HABALV22
Ar norādi: "Projektam "Mazais princis"."


Rīko tikšanos par biogāzes ražošanu

Grobiņas pagasta un tuvākās apkārtnes zemnieku saimniecību vadītājiem un pašvaldības darbiniekiem gaidāma tikšanās ar biogāzes ražošanas speciālistu Vili Dubrovski. Tā notiks 11.janvārī pulksten 11 pagastnama zālē.

Lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele informēja, ka runa būs par metāna un ogļskābās gāzes maisījuma ražošanu no zaļās masas, skābbarības un lauksaimniecības organiskajiem atkritumiem. Izmantojot koģenerācijas ierīci, gāzi varētu pārstrādāt elektriskajā enerģijā un siltumā. Tādēļ sarunā piedalīties īpaši aicināti tuvākās apkārtnes lauksaimnieki, kas vēlētos audzēt enerģētiskos augus vai ir gatavi iznomāt zemi šī mērķa īstenošanai citiem uzņēmīgiem cilvēkiem, kā arī lielu fermu īpašnieki. 2 mW jaudas koģenerācijas ierīces darbības nodrošināšanai nepieciešama vismaz 1000 hektāru liela platība.

Sapulces darba kārtībā paredzēts noskaidrot pagasta lauksaimnieku viedokli, kā arī pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību.