Kurzemes Vārds

15:01 Otrdiena, 16. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Slimnīca pazemo bijušos slimniekus

Kristīne Pastore

Vecā gada nobeigums un šā gada sākums daudzām ģimenēm Liepājā pienāca ar nepatīkamu pārsteigumu – Ziemassvētku apsveikumu vietā cilvēki saņēma paziņojumu no firmas "Lindorff Oy" par to, ka palikuši parādā par ārstēšanos bijušajā Liepājas Centrālajā slimnīcā, tagadējā Liepājas Reģionālā slimnīcā. Parādi ir pat piecus gadus veci, taču nepatīkamākais ir tas, ka daudzi no tiem, kas saņēmuši šos paziņojumus, ir pārliecināti, ka par ārstēšanos pilnīgi vai vismaz daļēji ir samaksājuši. Neatlaidīgākajiem ir izdevies savu nevainīgumu pierādīt, taču citi nelaipni izraidīti no slimnīcas, augstprātīgi paziņot, ka savi parādi esot jāmaksā. Cilvēki to uzskata par nekrietnu reketu. Uzklausot liepājniekus, "Kurzemes Vārds" lūdza notiekošo skaidrot gan slimnīcas valdes locekli finanšu jautājumos Lieni Buseli, gan parādu piedzinēju firmas pārstāvi, gan arī talkā aicināja juristu.

Nauda samaksāta, taču cilvēks skaitās parādnieks

"Piejūras slimnīcas" saimnieciskā darbiniece Brigita Grīsle Centrālajā slimnīcā ārstējās 2003.gadā no 28.marta līdz 10.aprīlim. No turienes viņu pārveda uz Rīgu, uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, tāpēc uzreiz sieviete savus maksājumus nenokārtoja, taču to viņa izdarīja pēc atgriešanās no Rīgas – maijā. Samaksājusi 23 latus, viņa šo notikumu atstāja pagātnē. Bet šā gada 2.janvārī saņēma paziņojumu, ka jāmaksā 23 lati, kā arī 14,16 latu – izdevumi par parādu piedziņu. B.Grīsle devās uz slimnīcu, lai noskaidrotu, kā šāda kļūda radusies, taču pretimnākšanu nav saņēmusi, bet gan dzenāta no statistikas daļas uz arhīvu un atpakaļ aptuveni 2 stundas. "Beigās es skaidri un gaiši pateicu, ka viņiem vairs neticu, tāpēc ātrāk prom neiešu, kamēr man nesameklēs dokumentu, kas apliecina, ka esmu samaksājusi," viņa stāstīja.

To viņa arī izcīnīja, taču piebilda, ka, iespējams, viņas situāciju atvieglojis tas, ka viņa savulaik šajā slimnīcā strādājusi un tāpēc zinājusi tos kabinetus, kur iet un meklēt vajadzīgo. Un tādu staigātāju todien slimnīcā bijis ne mazums. Mūsu sarunas laikā sieviete parāda dokumenta kopiju, kurā skaidri redzams pārsvītrots pieraksts par to, ka sieviete nav samaksājusi. "Tad kā es varēju nonākt parādnieku sarakstos?" viņa nesaprot. To nesaprot arī ģimene, kas slimnīcai it kā palikusi parādā 1,50 latus, bet tagad nāksies maksāt vēl 5,90 latus par parāda piedziņu.

Pavisam muļķīgi izgājis Pāvelam Rjabkovam. Pirms pieciem gadiem slimnīcā ārstējusies viņa sievasmāte Anastasija Belozjorova, kas tagad guļ paralizēta. Par it kā nesamaksātu rēķinu ģimenei piesūtīta parādzīme, kas kopā ar izdevumiem par parādu piedziņu ir 48,74 lati. Vīrietis zina, ka nauda jau toreiz samaksāta, taču, tā kā čeks nav saglabāts, viņš pēc parādraksta saņemšanas nekavējoties prasīto summu samaksājis vēlreiz. "Es esmu pietiekami daudz dzirdējis, ko nozīmē sapīšanās ar parādu piedzinējiem," vīrietis skaidroja savu rīcību. "Kas zina – ja nesamaksāšu, var vēl atņemt dzīvokli vai kaut kā citādi vērsties pret manu ģimeni." Tam, ka divreiz samaksāto naudu viņam kāds varētu atmaksāt, vīrietis netic.

82 gadus vecā Ausma Vasiļjeva ir pilnīgā izmisumā. Viņas ģimenei par vīra divreizēju ārstēšanos slimnīcā tagad kopā ar parāda piedzīšanas maksu ir jāmaksā 70 latu un 50 santīmu. Sieviete saskaitījusi, ka par abām ārstēšanas reizēm kopā vīrs slimnīcā bijis 19 dienu un tolaik par diennakti slimnīcā bijis jāmaksā 1,50 latu. "Es zinu, ka daļu mēs samaksājām, bet par kaut ko palikām parādā, jo pensijas bija ļoti mazas un visu samaksāt nevarējām," atceras sieviete. "Un tolaik mums arī slimnīcā teica, lai maksājot, cik varam, pārējo mazturīgajiem segs pašvaldība." Vēlāk, pēc pensijas saņemšanas, sieviete devusies uz slimnīcu, lai samaksātu pārpalikušo summu, taču viņai paskaidrots, ka slimības vēsture jau atdota arhīvā un nav vairs iespējams noskaidrot, cik vēl palicis nesamaksāts, tāpēc, lai ejot mājās un nesatraucoties. "Es tā arī darīju," viņa atzīstas.

Pēc parādraksta saņemšanas sieviete devusies uz slimnīcas arhīvu, lai noskaidrotu, cik vēl palikusi parādā, taču skarbi no turienes izraidīta, sakot, ka katram savi parādi ir jāmaksā. "Es stāvēju uz ielas un raudāju, nezināju, kur iet un ko darīt," viņa sacīja. Un piebilda, ka ir gatava samaksāt nesamaksāto summu, taču nav gatava maksāt vēl papildus par parādu piedziņu. Taču viņa nezina, ko darīt, jo slimnīcā viņu neviens neuzklausa.

Sieviete arī atcerējās gadījumu, kad vīrs kārtējo reizi gulējis slimnīcā, bet viņa tolaik bijusi Rīgā. Uz slimnīcu vīram atnesta pensija – 70 latu, no kuriem personāls vīrietim atdevis tikai 20 latu, sakot, ka pārējais samaksāts par uzturēšanos slimnīcā, taču neviens čeks par šo summu slimniekam nav atdots. Kāda cita bijusī slimniece atcerējās, ka iedevusi naudu kādam no personāla, lai samaksā, un arī čeks neesot atdots, vienīgi pateikts, ka viss ir nokārtots. To cilvēku stāstus, kas uzskata, ka parādrakstus saņēmuši nepamatoti, varētu turpināt un turpināt.

Jāatgādina, ka jau pērn "Kurzemes Vārds" rakstīja par kādu vīrieti no Liepājas rajona, kurš parādu piedziņas paziņojumu par samaksātu rēķinu bija saņēmis divas reizes. Toreiz Liene Busele sacīja, ka kļūdas gadās katrā darbā un cilvēkiem savi parādi ir jāmaksā. Tāpēc šoreiz jautājām, vai kļūdu nav pārāk daudz un vai notiekošais neliecina par pilnīgu haosu saņemto maksājumu uzskaitē?

Slimnīcā īsti nezina, kā putru izstrēbt, taču parādniekus mierā nelikšot

Centrālās slimnīcas bijušais galvenais ārsts Egils Freidenfelds apgalvoja, ka visai informācijai par katru bijušo slimnieku ir jābūt atrodamai slimnīcas arhīvā, kur katrai slimības vēsturei pievienota arī informācija par samaksu. Viņš pieļāva, ka misēklis ar parādzīmēm tiem cilvēkiem, kas savus rēķinus jau samaksājuši, varētu būt radies tāpēc, ka viņi tos nav maksājuši uzreiz, izrakstoties no slimnīcas, bet nākamajā mēnesī vai pat vēlāk. "Manā laikā katra mēneša beigās apkopoja informāciju par parādniekiem," viņš skaidroja. "Iespējams, tam, ka cilvēks vēlāk samaksājis, jaunie slimnīcas vadītāji nav pievērsuši uzmanību un informācijai par parādniekiem izmantojuši šos pirmos sarakstus. Bet iespējams, ka viņiem ir vēl citi kritēriji, kā noteikt parādniekus. Katrā ziņā, ja cilvēks nav saglabājis čeku, tad slimnīcā ir jābūt tā kopijai, jo visi kases aparāti mums bija oficiāli reģistrēti."

Liene Busele, skaidrojot izveidojušos situāciju, piekrita, ka E.Freidenfelda versija varētu būt viens no iemesliem, kāpēc parādnieku sarakstos iekļuvuši cilvēki, kas par ārstēšanos ir samaksājuši. Iespējams, ir vēl kāda kļūda dokumentos. Piemēram, nesen čeks par samaksu atradies nodaļā. Taču neesot mazums gadījumu, kad cilvēki paši aizmirsuši – samaksāja toreiz vai ne. "Diemžēl daudzos gadījumos cilvēku apgalvojums, ka viņš ir samaksājis, neatbilst patiesībai," viņa sacīja. "Kad sākam meklēt dokumentus un atrodam, ka cilvēks pats ir parakstījies par to, ka nav samaksājis, viņš atceras, ka patiešām tāda situācija ir bijusi."

L.Busele skaidroja, ka slimnīca ar firmu "Lindorff Oy" noslēgusi divu veidu līgumus – vienu par parādu piedziņu par 2007.gadu un otru – cesijas līgumu par 2003.gadu. Pēc tam, kad "Kurzemes Vārds" jau rudenī rakstīja, ka slimnieki, kas samaksājuši par ārstēšanos, saņem parādzīmes, radušās problēmas esot novērstas un jaunu līdzīgu gadījumu par 2007.gadu vairs neesot. Slimnīcas plānos ir piedzīt parādus no bijušajiem slimniekiem, sākot ar 2000.gadu. L.Busele skaidroja, ka aprēķināts – slimnieki no šā laika slimnīcai palikuši parādā 200 tūkstošus latu. "Bet slimnīcas darbība ir atkarīga arī no šīs naudas," viņa skaidroja. "Katrs, kurš šeit ārstējas, grib gulēt jaunos palagos un uzturēties glīti izremontētās telpās, taču bez naudas to nodrošināt nav iespējams."

Tomēr tas nenozīmē, ka slimnīcai ir tiesības pazemot bijušos slimniekus un sagādāt viņiem lieku stresu. "Jā, mēs esam kļūdījušies, un pašlaik notiekošais mums ir laba skola, lai nākotnē, strādājot ar parādniekiem, vēl rūpīgāk izvērtētu mums pieejamos sarakstus, jo diemžēl maksājumu uzskaite slimnīcā patiešām nav pilnīgi ideāla," L.Busele sacīja. Un uzreiz mierināja, ka šo pirmo no firmas "Lindorff Oy" saņemto vēstuli tūlīt nevajag uzskatīt kā parādrakstu. "Tas ir brīdinājums, kurā informēts par parādu," viņa teica. "Tāpēc, ja cilvēks patiešām ir pilnīgi pārliecināts, ka viņš savu rēķinu ir samaksājis, noteikti vajag sazināties ar šo firmu, lai par to informētu. Bet vislabāk atnākt pie mums uz slimnīcas kanceleju (tā atrodas slimnīcas 2.stāvā – K.P.) un uzrakstīt iesniegumu, lai mūsu darbinieki varētu sameklēt visu informāciju par konkrēto cilvēku un dokumentus, kas apliecina to, ka par ārstēšanos ir samaksāts. Protams, tas nenotiks tūlīt, bet mēs šo informāciju meklēsim."

Viņa solīja runāt ar tiem darbiniekiem, kas pret apmeklētājiem izturējušies nepieklājīgi. "Tādas situācijas nav pieļaujamas," viņa sacīja. Diemžēl neesot iespējams atbildēt to slimnieku apgalvojumiem, kas it kā naudu savulaik uzticējuši personālam, neprasot čeku par veiktajiem maksājumiem. "Ja arī notikusi kāda nelikumība, tagad mēs to noskaidrot nevaram, jo mums nav pierādījumu," viņa sacīja. Slimniekiem, uzticot maksājumu veikt kādai citai personai, noteikti vajag pieprasīt čeku. Tāpat pašreizējie slimnīcas vadītāji nevarot uzņemties atbildību par iepriekšējo slimnīcas vadītāju mutiski izteiktajiem apgalvojumiem, lai slimnieks maksā, cik var, jo pārējo samaksās pašvaldība. "Tā kā šādas samaksas nav veiktas, tad parādniekiem savas saistības būs jānokārto," viņa bija stingra. Pēc tam, kad būšot atrisinātas pašlaik radušās problēmas, slimnīca turpināšot nodot parādu piedzinējiem ziņas par citiem gadiem.

Firmas "Lindorff Oy" menedžeris Ernests Lībietis sarunā ar "Kurzemes Vārdu" gan apgalvoja, ka cilvēkiem, kas ir pārliecināti, ka par ārstēšanos jau vienreiz samaksājuši, nav vēlreiz jādodas uz slimnīcu, lai pierādītu savu nevainīgumu. "Tā kā esam pārņēmuši slimnīcas parādus, tā ir mūsu atbildība," viņš sacīja. "Cilvēkam tikai jāpiezvana mums, mēs tālāk sazināsimies ar slimnīcu, lai noskaidrotu patiesību. Cilvēkam nav vēlreiz jātērē savs laiks, lai nomazgātos balts."

Zvanīt firmas darbiniekiem, nevis vēlreiz mērot ceļu uz slimnīcu, viņš rosināja arī tos, kas savus parādus nav nokārtojuši. "Es apsolu, ka mēs katru gadījumu izskatīsim individuāli un piedāvāsim elastīgus noteikumus parādu samaksai," viņš skaidroja. "Vadoties no katras konkrētās situācijas, mēs atsevišķos gadījumos pat esam gatavi atteikties no atlīdzības par parādu piedziņu, esam gatavi piedāvāt iespēju samaksāt parādu ilgākā laikposmā un dažādus citus variantus. Galvenais, lai cilvēki mums zvana un interesējas – risinājumu mēs atradīsim."

Viņš ieteica ar firmu sazināties arī tiem cilvēkiem, kas jau pēc izrakstīšanās no slimnīcas ir samaksājuši rēķinus un tagad, pēc parādrakstu saņemšanas, to izdarījuši atkārtoti – ja tā būs taisnība, cilvēks otrreiz samaksāto naudu saņems atpakaļ, solīja firmas pārstāvis. Tiesas darbi vai vēršanās pret iedzīvotāju mantu varētu būt tikai īpašos gadījumos, ja cilvēks parādu patiešām nemaksās apzināti un ļaunprātīgi.

L.Busele vēl piebilda, ka parādnieki, kas apzināti izvairīsies no savu parādu samaksas, iespējams, ar laiku iekļūs Kredītu reģistra melnajā sarakstā, kas nozīmē, ka nākotnē viņiem var rasties problēmas saņemt kredītus vai iegādāties pirkumus līzingā. Šādu iespēju pieļāva arī E.Lībietis.

Vai pēc šiem daudzajiem gadījumiem, kad tik daudzi liepājnieki pēc slimnīcas darbinieku nepatiesi sniegtajām ziņām ir saņēmuši nepamatotus paziņojumus par neesošiem parādiem, firmai "Lindorff Oy" nav sašķobījusies ticība mūsu slimnīcai kā sadarbības partnerim, kurš, sniedzot nepatiesas ziņas, kaitē arī parādu piedzinēju firmas reputācijai? E.Lībietis atbildēja ļoti diplomātiski: "Visticamāk, mēs sadarbosimies arī turpmāk, jo katrs var kļūdīties."

Juriste mudina parādus nokārtot

Konsultēties pie advokātes Guntas Gulbes arī bijuši cilvēki, kas saņēmuši firmas "Lindorff Oy" sūtītos brīdinājumus. Izskatot slimnīcas un šīs firmas noslēgto cesijas līgumu par parādu piedziņu par 2003.gadu, advokāte komentēja, ka īsti nespēj piekrist punktam, kas nosaka, ka parādu piedzinējiem ir tiesības iekasēt arī parādu piedziņas izdevumus vai soda procentus. "Varbūt tas ir minēts pielikumā," viņa pieļāva. Tāpēc brīdināja cilvēkus, ja viņi, vienojoties ar parādu piedzinējiem par citiem variantiem, kā segt radušos parādu, piemēram, samaksājot to pa daļām, slēdz kādu citu līgumu ar šo firmu, lai noteikti pievērš uzmanību, kā šajā līgumā ir atrunāti soda procenti, piedziņas izdevumi un citas lietas, kas var būt saistītas ar papildu maksājumiem.

Tomēr arī viņa ieteica cilvēkiem, kas brīdinājumus ir saņēmuši, lai arī viņi ir pārliecināti, ka savus maksājumus ir nokārtojuši, ar firmu noteikti sazināties. Bet tiem, kas patiešām ir palikuši parādā slimnīcai, vienoties, kā šo parādu nokārtot. "Jo parāds ir parāds, un, kā paredz Civillikums, to var piedzīt no parādniekiem desmit gadu laikā, tāpēc nedrīkst cerēt, ka situācija atrisināsies pati no sevis," sacīja G.Gulbe.