Kurzemes Vārds

19:48 Piektdiena, 21. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Problēma

Kultūras centra "[email protected]" dienas un nedienas ar ēkas privatizāciju Karostā
Indra Imbovica
Sarmīte Pelcmane

Biedrība "Kultūras un informācijas centrs "[email protected]"" Administratīvajā rajona tiesā apstrīdējusi Liepājas domes atteikumu ļaut privatizēt centra izmantoto ēku Karostā, Katedrāles ielā 2.

"[email protected]" – potenciāls starptautisks jauno mediju mākslas centrs

Jāatgādina, ka centrs "[email protected]" dibināts 2000.gada 1.septembrī, lai attīstītu to par starptautiskas nozīmes kultūras un informācijas apmaiņas centru. To dibināja tagad jau Liepājā un latviešu sabiedrībā integrējies zviedrs Karls Bjoršmarks jeb Kalle kopā ar Kristīni Briedi. Viņi abi Karostā ieradās jau 1998.gadā. Tas bija laikā, kad to burtiski varēja dēvēt par Dieva pamestu vietu, bet pašlaik ar abu centra "[email protected]" vadītāju pūlēm un mērķtiecību Karosta pamazām kļuvusi pazīstama ne vien Liepājā un Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Centra "[email protected]" aktivitātes un radošo devumu Latvijas mākslas vidē atbalsta un augstu novērtē Latvijas Kultūras ministrija, īpaši ņemot vērā tā nozīmi reģionālās kultūrvides attīstībā. Pērn Karls Bjoršmarks, kurš ir arī Valsts kultūrkapitāla fonda filmu mākslas nozares eksperts, un Kristīne Briede saņēma Kultūras ministrijas gada balvu kultūrā "Trīs brāļi" nominācijā "Kultūra valsts izaugsmei".

Biedrība lūgusi pašvaldībai atļauju vienu no piecām tai iznomātajām ēkām privatizēt, lai namā izveidotu viesnīcu un kafejnīcu, kas ļautu gūt ienākumus kultūras projektu īstenošanai. Svarīgi atzīmēt, ka šīs mājas, kuras septiņu gadu gaitā ir izremontētas un kurās tagad ir daudzmaz sakārtota infrastruktūra, pirms tam nebija apdzīvotas, atradās avārijas stāvoklī, bez jumta un logiem.

Ar ko tad "Kultūras un informācijas centrs "[email protected]"" kļuvis tik populārs un par ko tā vadītāji būtu pelnījuši, lai Liepājas pilsētas dome tomēr atļautu privatizēt ēku Katedrāles ielā 2? Biedrība "[email protected]" Karostā regulāri rīko dažādas starptautiskas izstādes, konferences, diskusijas, simpozijus, plenērus, jaunrades darbnīcas, koncertus, festivālus un citas aktivitātes. Tomēr būtisks ir ieguldījums Karostas vides sakārtošanā, šim nolūkam veiksmīgi piesaistot dažādu fondu līdzekļus, arī kultūras projektu īstenošanai.

"Mums svarīgi ir tas, ka līdztekus Karostas vides sakārtošanai tajā turpinās kultūras process," uzsver Kristīne Briede. "Tas, ka visa gada garumā šeit nodarbina arī dažādu tautību bērnus, pusaudžus, jauniešus un ka viņiem ir brīvi pieejamas iespējas darboties jaunrades darbnīcās, rīkot pašiem dažādus pasākumus, piedalīties un izteikties kultūras valodā. Šādam procesam ir liela sociālpolitiska nozīme, īpaši tādā līdz šim degradētā vidē, kur viss bija jāsāk no pamatiem."

Pašlaik ar Eiropas Savienības pārejas programmas grantu shēmas "Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā" un "Sorosa fonda Latvijā" atbalstu īsteno arī sabiedrības integrācijas veicināšanai veltītu projektu "Mūsu stāsti. Medijs un atvērtā telpa". Tā ir mūsdienīga multikulturāla un izglītojoša mediatēka ar bagātīgu un mērķauditorijām ērti pieejamu kolekciju, jauno mediju risinājumiem, daudzveidīgu, sabiedrību saliedējošu kultūras un diskusiju programmu, kurā tiek izveidota unikāla nākotnes kultūras mantojuma kolekcija "Mūsu stāsti".

Tas, ko centrs "[email protected]" līdz šim organizējis pats, kā arī sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (plenērs "Čuguna liešana"), ārvalstu māksliniekiem un radošajām grupām, runā pats par sevi. Kaut vai minot tikko pagājušajā vasarā kopā ar franču mākslinieku un arhitektu grupu "EXYZT" īstenoto starptautisko mākslas projektu "Labichampi" ar izveidoto "Sēņu māju". Šis mākslas projekts iekļāvās Latvijas un Francijas kopējā projektā "Francijas pavasaris".

Pašlaik centrs "[email protected]" sadarbībā ar Liepājas Pedagoģijas akadēmiju īsteno vērienīgu projektu, lai radītu Jauno mediju mākslas izglītības centru Karostā, kas atradīsies šajā piecu ēku kompleksā. Centrs "[email protected]" kopā ar LPA uz savstarpējas sadarbības līguma pamata visai veiksmīgi meklē un turpina piesaistīt šim projektam finansējumu. Tas ir visai ievērojams, jo būs nepieciešams gan atjaunot un iekārtot ēkas, gan ieviest un nodrošināt Jauno mediju mākslas programmu. Kad Pedagoģijas akadēmija pārkvalificēsies par universitāti, ja būs labvēlīgi apstākļi, tuvākā nākotnē šajā kompleksā Karostā uz Pedagoģijas universitātes bāzes varētu dibināt Jauno mediju mākslas institūtu, kurā studenti varētu iegūt bakalaura, maģistra un doktora grādu. Jāatzīst, ka Liepājas dome šo projektu konceptuāli atbalsta.

"Ir skaidrs, ka Jauno mākslu mediju centrs nebūs pelnošs, tādēļ mums ir nepieciešams šo vienu ēku Katedrāles ielā 2 privatizēt," skaidro Kristīne Briede. "Pirmkārt, mēs šādā veidā nodrošinātu apmešanās vietas, naktsmītnes un ēdināšanu atbraukušajiem viesmāksliniekiem, un, otrkārt, šie ieņēmumi ir vienīgie līdzekļi, kas daļēji var segt ar kultūras projektiem saistītos ievērojamos izdevumus."

Atkāpe vēsturē

Biedrība "Kultūras un informācijas centrs "[email protected]"" bija lūgusi pašvaldībai atļauju vienu no piecām tai iznomātajām ēkām privatizēt. Taču Liepājas dome norādījusi, ka īpašums atrodas Speciālajā ekonomiskajā zonā, tādēļ tas nav privatizējams objekts.

Pagājušā gada nogalē biedrība "Kultūras un informācijas centrs "[email protected]"" Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēja Liepājas domes atteikumu ļaut privatizēt centra izmantoto ēku Karostā, Katedrāles ielā 2. Administratīvā rajona tiesa 4.janvārī apmierināja biedrības "Kultūras un informācijas centrs "[email protected]"" lūgumu noteikt pagaidu noregulējumu un aizliedza Liepājas domei līdz tiesas spriedumam atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt biedrības izmantoto strīdus ēku. Administratīvās rajona tiesas lēmumā norādīts, ka Liepājas domes izdotais un centra "[email protected]" tiesā apstrīdētais administratīvais akts "ir pirmsšķietami prettiesisks", secināms no nolēmuma.

Visam jābalstās uz tiesiskumu

Biedrības "Kultūras un informācijas centrs "[email protected]"" vadītājs Karls Bjoršmarks uzskata, ka ēkas, kas no pašvaldības tiek nomātas jau septīto gadu, pa šo laiku ir sakārtotas, tajās ieguldītās summas mērāmas simtos tūkstošos latu un objekts ir jāprivatizē, lai varētu turpināt attīstību.

Pēc K.Bjoršmarka domām, tiesas nolēmumā lietotais termins "pirmsšķietami prettiesisks" jau norāda uz to, ka ir pamats cīnīties par savu taisnību. "Ļoti interesants jēdziens "pirmsšķietami prettiesisks"," viņš saka. "Tātad tiesai šķiet, ka izskatās prettiesiski. Bet tiesa nesaka, kā tā ir. Manuprāt, tomēr tas ir kā tāds glīts mājiens domei, sak, mēs varam turpināt, bet nebūs labi."

Skaidrojot savu nostāju, K.Bjošmarks uzsvēra:

"Visam jābalstās uz tiesiskumu. Esam mēģinājuši ar Liepājas domi visādi sadzīvot, bet vienmēr, kad nonāk pie SEZ jautājuma, atduramies kā pret sienu. Un tad mēs nodomājām – labi, pamēģināsim noskaidrot, cik likumīgi tas viss ir. Pirms gada vispirms vērsāmies pie juristiem tepat Liepājā. Neminēšu nevienu vārdā, bet uzsveru, ka vērsāmies pie vairākiem juristiem Liepājā, bet, tikko viņi uzzināja lietas būtību par iespējamu tiesāšanos ar domi, tā atteicās no lietas. Gājām tālāk. Ja te neviens nav gatavs apņemties, atradām ļoti labu, šajos jautājumos pieredzējušu juristu Rīgā, kurš, paskatījies mūsu lietu, uzreiz teica, ka te viss skaidrs. Tāpēc pārsūdzējām domes lēmumu atteikt mums privatizāciju. Es nesaku, ka mums ir taisnība, bet gribam pārbaudīt lietas būtību. Jo pēc tā, kas agrāk ir noticis SEZ teritorijā, man radies iespaids, ka nav viena likuma visiem.

Mūsu mērķis nav par katru cenu izcīnīt kaut kādu adresi. Vienīgi gribam strādāt, attīstīties, turklāt gribam strādāt un attīstīties uz demokrātiskiem pamatiem. Vienalga, kāds ir uzvārds, kāds uzņēmums, cik kontā naudas vai cik daudz radu dažādās institūcijās. Esam Liepājas iedzīvotāji, nodokļu maksātāji, un gribam tikpat lielas tiesības kā pārējiem. Tā ir principa lieta.

Līdz 11.janvārim gan domei, gan SEZ ir jāiesniedz tiesā papildu informācija. Vai kopš SEZ dibināšanas dienas neviena nedzīvojama ēka nav nodota privatizācijai? Ja dome vai SEZ atbild: nē, nekad, tad tās pilda savu funkciju. Tomēr, manuprāt, ir daudz gadījumu, kad tas ir noticis. Te nu mēs nonākam pie pirmsākuma – kāpēc tad vienam dod, bet citam ne?

Pašlaik esam situācijā, kad sēžam kā ar sasietām rokām. Attīstīties būtu iespējams, sadarbības partneri ir, idejas arī, bet nevaram, jo neesam noteicēji.

Un galu galā – ko Karosta un Liepāja iegūtu, ja mēs aizietu no šīs vietas? Ja mēs teiktu: labi, ir pagājuši septiņi gadi, darījām, ko varējām, tālāk netiekam, sveiki! Pirmkārt, daudz ieguldīts, otrkārt, kas tad notiks tur tālāk? Ja mēs tagad iesim ārā, tad tur viss atkal tiks sapostīts un izlauzts.

Galvenais – šie jautājumi ir jācilā, un tas jādara demokrātiskā, caurspīdīgā veidā, kas, manuprāt, šajā pilsētā nav pārāk raksturīgi. To zinu, jo esmu te nodzīvojis jau gandrīz desmit gadu. Bet es nāku no citas vietas un tam vienkārši nepiekrītu!"

Pašvaldībai – savs viedoklis

Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde paudusi viedokli, ka pašvaldība ir ieinteresēta, lai centrs "[email protected]" attīstītos, taču biedrībai esot jāsakārto atsevišķas lietas, kas līdz šim nav izdarīts.

SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš savukārt, skaidrojot pārvaldes nostāju, laikrakstam sacīja: "Mums ir bijusi pietiekami ilga pieredze un savs redzējums par aktivitātēm, kādas Liepājā veic centrs "[email protected]". Ir pasākumi, kuri izdevušies ļoti labi, un ir pasākumi, kuri varbūt ne tik labi. Runājot par attiecīgo īpašumu privatizāciju vai neprivatizāciju. Pa šiem gadiem Latvijā ir pieļauts daudz kļūdu dažādu ēku un būvju privatizācijā, bet es uzskatu, ka Liepāja ir viena no tām pilsētām, kura savu viedokli aizstāvējusi diezgan veiksmīgi. Un mūsu viedoklis ir arī pareizs kā SEZ pārvaldes viedoklis.

Lai apsaimniekotu lielu īpašumu, ir jāredz šī īpašuma nākotne, biznesa plāns, kā īpašums tiks sakārtots, rekonstruēts, restaurēts un apsaimniekots. Primārais ir tas, kāds ir biznesa plāns, kādi ir reālie finanšu resursi, no kurienes tie nāk, vai tie ir no malas – no fondiem, vai no uzņēmējdarbības. Tad ir tāme, ko prasa šis nams, lai to privatizētu un uzturētu. Tikai pēc šāda biznesa plāna izskatīšanas un akceptēšanas varam godīgi spriest par to, vai uzņēmējs ir spējīgs apsaimniekot tik lielu īpašumu, kurš atrodas vienā no Karostas galvenajām ielām.

Protams, Pilsētas dome un SEZ aktīvi domā gan par Liepājas, gan par Karostas kā tās sastāvdaļas attīstību. Tāpēc mēs gribētu redzēt, kāds ir šis biznesa plāns, lai pārliecinātos par pareizu rīcību.

Nav tā, ka vispār nevarētu privatizēt SEZ teritorijā. Mēs sadarbībā ar pilsētas Būvvaldi izstrādājam detālplānojumu Karostai un pieostas teritorijai. Paredzams, ka Karostā ap Katedrāli saglabās vēsturisko apbūvi. Lai to veiksmīgi izdarītu, maksimāli jāstimulē to uzņēmēju darbība, kuri paši var uzturēt, remontēt ēkas un būves. Bet ēkas nebūtu jāatdod bez tādas precīzas skaidrības."