Kurzemes Vārds

14:52 Piektdiena, 23. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kaktuss

Jaunieši veidos savu pielikumu

Liepājas Jaunatnes centrs ar v/a Jaunatnes starptautiskās programmas aģentūras finansiālo atbalstu plāno īstenot projektu "Jaunieši Liepājai", kurā Liepājas pašvaldības informatīvajam izdevumam "Katram liepājniekam" veidos jauniešu pielikumu. Pielikumu veidos paši jaunieši, tāpēc ikviens, kas ir vecumā no 16 līdz 25 gadiem, var pieteikties pielikuma veidošanā, nosūtot motivācijas vēstuli pa e–pastu ljc@jauns.lv <mailto:ljc@jauns.lv> vai ienesot to Liepājas Jaunatnes centrā, Liepājas Latviešu biedrības namā, līdz 21. janvārim.

Pielikums "www.jauns.lv" ikvienam liepājniekam sniegs iespēju iegūt jaunāko informāciju par neformālās izglītības un jauniešu dzīves jautājumiem. Savukārt jaunieši iegūs jaunu pieredzi, zināšanas, iemaņas žurnālistikā, kā arī varēs paust savu viedokli par jauniešiem aktuālām lietām. Tematus izraudzīsies, balstoties uz notikumiem Liepājas izglītībā, kultūrā un jauniešu dzīvē.

Projektu aizsāka 2006.gada nogalē, kad izdeva pirmos divus šāda veida jauniešu pielikumus "www.jauns.lv <http://www.jauns.lv>". Sākotnēji projektu finansiāli atbalstīja LR Bērnu un ģimenes lietu ministrija, vēlāk Liepājas Izglītības pārvalde.


Internetu visbiežāk izmanto saziņai

Pagājušā gada novembrī un decembrī 32 skolās dažādos Latvijas novados veica aptauju, lai noskaidrotu skolēnu domas par jaunākajām tehnoloģijām un to pielietojumu ikdienā. Pavisam aptaujā iesaistījās vairāk nekā tūkstotis pamatskolēnu, arī bērni no Kurzemes.

Vairāk nekā puse jeb 53 procenti Kurzemes 3.–5. klašu skolēnu internetu visbiežāk izmanto komunikācijai: e–pastam, tērzēšanai, komunikācijas portālu lietošanai un cita veida saziņai. Bet 36 procenti aptaujāto internetā lielākoties spēlē datorspēles, samērā maza daļa (attiecīgi 21 un 20 procenti) – informācijas iegūšanai un mācībām, 3 procenti skolēnu atzinuši, ka visbiežāk internetu lieto failu lejupielādei.

Vairums jeb 76 procenti aptaujāto bērnu norādījuši, ka internets viņiem ir pieejams mājās, 41 procents aptaujāto var piekļūt internetam skolā, 35 procenti – bibliotēkā, 23 procenti – pie vecākiem darbā un tikai 10 procenti skolēnu to lieto interneta kafejnīcās.

Uz jautājumu, kura lieta bērniem visvairāk pietrūktu, ja rītdien tās vairs nebūtu, vairums jeb 62 procenti aptaujāto skolēnu atbildējuši, ka tas ir mobilais tālrunis, 35 procentiem pietrūktu interneta un 24 procentiem – televīzijas.

Kurzemes bērniem uzdoti arī jautājumi par drošību internetā, bibliotēku apmeklēšanu, kā arī zvaniem uz bērnu un jauniešu uzticības tālruņiem. Apkopojot datus, ir secināts, ka gandrīz puse jeb 45 procenti aptaujāto skolēnu internetā vismaz reizi snieguši nepatiesu informāciju par sevi. Visbiežāk – par savu vārdu (19 procentu), vecumu (18) vai nodarbošanos (10). Daudz retāk nepatiesa informācija sniegta par izskatu (7 procenti) un dzimumu (5).

Skolēni arī atzinuši, ka internetā viņus uztrauc iespēja nonākt kontaktā ar bīstamiem cilvēkiem (60 procentu) vai arī inficēt datoru ar vīrusu (32). Retāk uztraukums bijis par to, ka citi interneta lietotāji varētu uzzināt personīgu informāciju (16) vai par to, ka pārāk ilgs laiks tiek pavadīts internetā (8).

Aptaujā noskaidrots, ka bibliotēkas regulāri apmeklē 27 procenti skolēnu, ļoti reti – 62, bet tās vispār neapmeklē – 10 procentu aptaujāto.

Bet uz kādu no bērnu un jauniešu uzticības tālruņiem ir zvanījuši 24 procenti aptaujāto: 7 procentos gadījumu skolēni runājuši par attiecību problēmām ģimenē, 3 procenti – par problēmām vienaudžu starpā, 2 procenti – par attiecību problēmām ar pedagogiem un 2 procenti – par vardarbību. Piektdaļa aptaujāto atzinusi, ka uz uzticības tālruni zvanījuši, lai pajokotu.

Aptauju izstrādāja un apkopoja uzņēmuma "Lattelecom", Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta projekts "Net–Safe" un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.


Jaunieši citur
Arī Zviedrijā ir jāstrādā
Anete Zīraka

Varētu domāt, ka dzīve Zviedrijā ir īsta medusmaize, jo tur nevar sastapt nelaipnus un neapmierinātus cilvēkus. Ikviens ir atsaucīgs un izpalīdzīgs. Taču arī vairumam zviedru jauniešu, tāpat kā latviešu skolēniem, nauda jāpelna pašiem. Un cenas šās valsts veikalos nav zemas. Turklāt ne visu jauniešu vecāki nodrošina savām atvasēm naudu izklaidei vai pirkumiem. Lielākoties šeit darba gaitas uzsāk vidusskolas vecumā. Stokholmā ievēroju, ka arī izglītību ieguvuši un strādājoši jauni cilvēki nevar atļauties visu, ko sirds kāro.

Daudziem jauniešiem vidusskolas vecumā finansiāli palīdz valsts, kas katru mēnesi izsniedz skolēniem paredzētu naudas pabalstu. Tomēr tas nenozīmē, ka viņiem nav jābūt materiāli patstāvīgiem.

Džeimija (17 gadu) par daudz ko maksā pati: "Strādāju kafejnīcā, bet savā bankas kontā saņemu arī pabalstu. Tās ir 1000 kronas (apmēram 750 latu) katru mēnesi, izņemot brīvdienas, kad pašai ir jāpelna. Skolas grāmatas un lietas, kas vajadzīgas mācībām, mēs saņemam skolā par brīvu. Arī par pārtiku skolā mums nav jāmaksā. Ja ir kāda vajadzība, palūdzu naudu vecākiem, piemēram, kafijai vai tējai. Bet ne vienmēr, lielākoties man pašai par to ir jāmaksā."

Jauniete saka, ka nedēļas izdevumiem viņai pietiktu ar 250 kronām, kas atbilst apmēram 18 latiem.

Arī Adele (17) piepelnās, kaut gan katru mēnesi saņem mācību pabalstu. "Vasarā strādāju saldējuma kafejnīcā, nopelnu 80 kronu (apmēram 6 lati) stundā. Daudziem jauniešiem ir darbs, piemēram, mans draugs nodarbināts pārtikas veikalā. Daži strādā restorānos. Naudu nekrāju, bet, ja katru nedēļu nopelna diezgan daudz, jaunieši mēdz ietaupīt brīvdienām," Adele skaidro zviedru paradumus. "Drēbēm un dārgākām lietām es saņemu kabatas naudu no vecākiem. Kabatas naudas lielums jauniešiem ir atšķirīgs, tas ir atkarīgs no vecākiem. Naudas nevar būt pietiekami, jo viss ir ļoti dārgs. Mēnesī man pietiktu ar 2000 kronu (apmēram 150 latu), taču dažreiz nepieciešams vairāk, ja, piemēram, jāpērk vējjaka vai kas lielāks," stāsta meitene.

Protams, Zviedrijā ir arī jaunieši, kuriem vecāki maksā kabatas naudu un kuri paši nestrādā algotu darbu. "Nestrādāju, bet esmu piedalījusies darba pieredzē divu nedēļu garumā. Skolā maksāju par pusdienām un citām lietām, kas nepieciešamas, piemēram, rakstīšanai. Šim nolūkam man naudu dod vecāki. Kabatas naudā saņemu 2000 kronu mēnesī. Pašlaik nekrāju naudu, bet dažreiz to daru, lai ietaupītu ceļojumiem, brīvdienām," pastāsta Rebeka (16), kura jaunatnei paredzētos banku piedāvājumus neizmanto.

Patstāvīgu darbu nestrādā arī Olle (14): "Vecāki man katru mēnesi dod 300 kronu (apmēram 22 lati), dažreiz drēbēm un ēdienam. Ar to pietiek. Par izklaidi man jāmaksā pašam. Pašlaik naudu nekrāju, bet esmu to darījis ceļojumiem un drēbēm. Skolā man nav jāpērk pusdienas, par grāmatām jāmaksā tikai tad, ja tās pazaudē." Neviens Olles paziņa viņa vecumā nestrādā, lai pelnītu naudu.

Zviedrijā ir ne mazums ārzemju ieceļotāju, kuriem nākas samierināties ar dārdzību šajā zemē. Sergejs (24) stāsta: "Naudu esmu nopelnījis Krievijā, šeit mācos zviedru valodu. Krāju naudu kam lielākam, piemēram, ceļojumiem, īpašumiem."

Johanna (27) apgalvo, ka visi viņas draugi strādā: "Man ir universitātes grāds, es strādāju modes nozarē. Tagad nav grūti atrast darbu, ka tas bija pirms gadiem diviem. Neviens no maniem draugiem nav bezdarbnieks. Bezdarbs Zviedrijā nav problēma, tieši otrādi – ir grūti atrast darbiniekus." Johanna gan atzīst, ka pilnai laimei naudas pietrūkst: "Grūti pateikt, cik daudz naudas nepieciešams. Es būtu laimīga, ja man dzīvošanai būtu 25000 kronu (apmēram 1875 lati) mēnesī."

Tomēr Zviedrijas dzīves standartus nevar salīdzināt ar Latviju. Tāpēc arī turienes jauniešu viedokļi par finansiālo nodrošinājumu atšķiras no mūsējo uzskatiem un ideāliem. Lai arī latviešiem, staigājot pa Stokholmas veikaliem, šķiet, ka cenrāžos redzamie skaitļi ir pārmērīgi lieli, tomēr jāatceras, ka zviedru sabiedrība ir priviliģēta, tai ir stipras sociālās garantijas. Turklāt gandrīz ikviens zviedru jaunietis izskatās situēts, nēsā modernu apģērbu un nereti sastopams kafejnīcās vai restorānos.