Kurzemes Vārds

08:05 Sestdiena, 24. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Tas nebija sapnis
Daina Meistere

Sociālais pedagogs skolā – tā ir samērā jauna profesija. Un jaunajiem speciālistiem, kuri ienāk izglītības iestādē, ne vienmēr izdodas atrast savu vietu un pielietojumu augstskolā iegūtajām zināšanām. Veiksmīgi tas izdevies 8.vidusskolas sociālajai pedagoģei Santai Sokolovskai. Viņa pati saka tikai vislabākos vārdus par kolektīvu, kurā jau iekļāvusies, kā arī kolēģi atzinuši un skolas direktore Jevgeņija Mickēviča ir novērtējusi Santas darbu.

Vizītkarte

Santa Sokolovska,
8.vidusskolas sociālā pedagoģe, 9.g klases audzinātāja, vēstures skolotāja 6.klašu bērniem.
Beigusi 1.vidusskolu, trīs kursus studējusi filoloģiju Latvijas Universitātē neklātienē.
Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvusi sociālās pedagoģes kvalifikāciju un bakalaures grādu pedagoģijā.
LPA apgūst vēstures un sociālo zinību skolotāja specialitāti.
Kopā ar vīru audzina meitu Kristenu.

Uzmanība, kuras citiem pietrūcis

"Strādā ar lielu atbildību. Galvenais, ka viņai piemīt iniciatīva, un brīžiem Santa dara pat vairāk, nekā būtu jādara," – tā skolas sociālo pedagoģi raksturoja 8.vidusskolas direktore Jevgeņija Mickēviča. Viņa pastāstīja, ka jaunā speciāliste, kuras pārziņā ir dažādas problēmas, kas rodas pamatskolas grupā, to skaitā arī darbs ar bērniem, kuri nevēlas apmeklēt stundas, bija tik ļoti atbildīga, ka vienam no kavētājiem katru rītu piebrauca pie mājām, lai aizvestu viņu uz skolu pati ar savu mašīnu. Direktore savai darbiniecei atgādināja, ka tas jau nu gan neietilpst viņas pienākumos. "Bet pats smieklīgākais ir tas, ka tā puiša māte pēc tam sociālajai pedagoģei pārmeta, ka tā, lūk, viņas dēlu nepieceļ, lai tas skolu nekavētu. Tiktāl esam tikuši, ka vecāki vairs nepilda savus pienākumus, bet no citiem gan zina prasīt," sacīja direktore.

Atkal un atkal runājot ar skolēniem, mēģinot atšifrēt viņu problēmas un noskaidrot, kāpēc tieši kāds zēns vai meitene nevēlas iet skolu vai uz konkrētu stundu, kāpēc kāds zēns vai meitenes neņem vērā skolotāja norādījumus, Santa ir pārliecinājusies, cik ļoti bērniem pietrūkst pieaugušo, it sevišķi jau vecāku uzmanības. Apkārtējā pasaule it kā deformējas. Ja agrāk skolēnam nebija lielāka soda par to, ka viņu izsauca pie direktora, tad tagad mazie kavētāji un stundu traucētāji jūtas bezmaz gandarīti, ja ar viņiem runā pati skolas vadītāja.

"Bērnam ir vajadzīga uzmanība, vajadzīgs, lai viņu kāds uzklausa, lai kaut vienam rūp, kas ar viņu notiek," ir novērojusi S.Sokolovska. Un situācija mainījusies arī tādā ziņā, ka skolas sociālā pedagoga uzdevums nav nevienu rāt un strostēt, bet gan uzklausīt, palīdzēt, kopīgi meklējot atrosinājumu. Nē, ne jau nu uzreiz pēc vienas sarunas skolēns uzreiz mainās un kļūst rātns, paklausīgs. Ir jārunā vēl un vēl, un Santa ir priecīga un gandarīta, jūtot, ka tās bruņas, kuras sev uzlicis zēns vai meitene, pamazām sāk kļūt vājākas.

Meklējumu līkločos

Santa nav no tiem cilvēkiem, kuri par skolotāja profesiju sapņojuši kopš bērnības. Iet klasē, lai mācītu bērnus, nebūt nav bijis viņas sapnis. Tieši otrādi. Viņas domas skolas laikā lidinājās augstu, gribējās apgūt ko interesentu, saistošu un prestižu. Viņa iedomājās, ka varētu kļūt par aktrisi vai vismaz žurnālisti. Meitene nesēdēja, rokas klēpī salikusi, un negaidīja, kad Laimes māte visus labumus klēpī ieliks, bet gan, kad vidusskola bija pabeigta, izmēģināja spējas dažādos veidos. Tā kā Kultūras akadēmijā aktieru kursam bija pārāk liela piekrišana, viņa deva priekšroku Latvijas Universitātei un sāka studēt latviešu filoloģiju. Kaut arī nebija tādas īstas apjautas, ko ar iegūtajām zināšanām iesāks turpmākā dzīvē. Pamēģināja rakstīt rakstus. Publicējās toreizējā laikrakstā "Rīta Ekspresis", žurnālam "Draugs" uzrakstīja rakstu par savu mīļāko grupu "Tumsa". Vēlāk strādāja radio "Liepāja". Tagad pati atzīst, ka par "Tumsas" mūziķiem bijis vieglāk rakstīt, jo grupā spēlē viņas klasesbiedrs Jānis. Bet meitene redzēja, ka žurnālista maizīte nebūt nav bez garoziņas, kas bieži vien ir krietni cietāka par iedomāto slavas spozmi. Santa saprata, ka ir par daudz bikla un nedroša, lai tā gluži vienkārši ietu klāt cilvēkiem, uzsāktu sarunu, iztaujātu par dzīvi un problēmām.

"Meitenei ir jāiepazīst dzīve, viņa jāiemet mutulī kā kaķēns, lai tad mācās izpeldēt," – tā domāja Santas krustmāte, kas dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, pie kuras meitene ciemojās. "Jā, dzīvošana Bostonas apkārtnē man bija sava veida patstāvības skola," atzīst tagadējā skolotāja. Jo krustmāte palaida savu Liepājas viešņu vienu, lai ar vilcienu tiek līdz Bostonai un atpakaļ, kaut arī angļu valodas prasme viņai bija visai vāja. Krustmātei kaimiņos dzīvoja kāds skolotājs. Un Latvijas meitenei bija iespēja ieiet amerikāņu skolā un iepazīt, kā ar bērniem strādā tik tālas zemes pedagogs. Viņa redzēja, ka skolotājs var būt saviem audzēkņiem draugs.

"Man taču bija, varu teikt, padomju skolas pieredze, kurā skolotājs ir bargs pamācītājs, bet tur, Amerikas Savienoto Valstu skolā, manas krustmātes kaimiņš, kurš mācīja vēsturi, stundā draudzīgi diskutēja ar bērniem, vedot viņus uz pareizo atbildi. Un valdīja pavisam cita gaisotne – saprotoša un atbalstoša," atceras Santa.

Īstajā vietā

Kad viņa atgriezās Latvijā, pārtrauca studijas Universitātē un iestājās Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Santa bija sapratusi, ka filoloģija nav tas, ko viņa vēlas. Bet pavisam mainījusies jauniete nebija, tāpēc iesniedza dokumentus vienā no tām specialitātēm, pēc kurām tobrīd bija vislielākais pieprasījums un kur veidojās liels konkurss. Tie bija sociālie pedagogi. Domas par izvēlēto profesiju viņai mainījās, kad viņa nonāca praksē Bērnu namā. Un redzēja, ka spēj runāt ar audzēkņiem, spēj viņus uzklausīt un iedziļināties viņu problēmās.

8.vidusskolā Santa Sokolovska strādā tikai divus gadus. Un otro gadu ir klases audzinātāja. Pirmā saskarsme ar saviem skolēniem, kurus, kā saka pati audzinātāja, viņa ļoti, ļoti mīlot, bija tad, kad spurainie astotās klases zēni un meitenes konfliktēja ar iepriekšējo audzinātāju. Jaunā sociālā pedagoģe risināja viņu samilzušās saskarsmes problēmas, līdz direktore uzticēja Santai audzināt viņus. "Vieglāk ir runāt ar zēniem, meitenes tik ātri neatklājas," ir novērojusi speciāliste. Viņas klasē ir četrpadsmit meiteņu un seši zēni. "Mēs sarunājām, ka nebūsim tur nekādi metālisti un tā tālāk, ka mēs būsim viena komanda, viena klase," – tā savu darbu iesāka audzinātāja. Tagad viņai un viņas klasei ir grūts posms, jātiek līdz pamatskolas beigšanas eksāmeniem, tie jānokārto, kaut vēl ne visi divdesmit pusaudži sapratuši, cik tas nopietni.

Darbā daudz palīdz skolā izveidotā atbalsta komanda. Daudz ko dod direktores uzticība un atbalsts, kolēģes Ivetas Šlaitas padoms. Un sociālā pedagoga darbā tāds atbalsts ir nepieciešams. Direktore uzslavēja to, ka Santa daudz strādā, lai apzinātu kavētājus, ka viņa dodas pie bērnu vecākiem uz mājām, lai noskaidrotu apstākļus. Bet tas ne vienmēr ir tik droši un vienkārši, ne vienreiz vien jauno pedagoģi ir sagaidījuši agresīvi noskaņoti vecāki, kas zina pieprasīt, lai kāds cits uzņemtos pilnu atbildību par viņu bērna audzināšanu, pilnīgi aizmirstot par saviem pienākumiem, sevišķi jau tad, kad prātu aptumšojis izdzertais alkohols. Santa tādās reizēs cenšas ņemt līdzi kolēģi vai pat sarunāt ar Nepilngadīgo lietu inspekcijas policistiem. "Lai gan tas nav labākais variants – ierasties kopā ar policistu," novērojusi sociālā pedagoģe. Jo viņas darba kredo ir – panākt uzticēšanos, kas ved uz sapratni un problēmas risinājumu.

Santa par kolēģiem, par saviem skolēniem, par savu klasi runā ar prieku. Viņa uzskata, ka beidzot ir nokļuvusi savā īstajā vietā, un nākotni arī saredz skolā.

"Man darbs skolā patīk ar to, ka te katra diena ir citādāka, ka te apkārt mutuļo īstā dzīve. Ka te ir darbs ar un starp cilvēkiem," pamato S.Sokolovska. Tāpēc viņa mācās, lai iegūtu vēstures un sociālā skolotāja kvalifikāciju, domā par maģistrantūras studijām sociālās pedagoģijas jomā. Laiks jāatlicina arī ģimenei, meitiņai, abiem suņiem un kaķim.