Kurzemes Vārds

21:15 Svētdiena, 23. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Ziemīgas atmiņas par sestdienas pilsētiņu
Lāsma Ģibiete

Vairumam latviešu Ungārija droši vien saistās ar tās nacionālo ēdienu gulašu, tautas deju čardašu un, protams, fantastisko Budapeštu – valsts galvaspilsētu. Man iznāca šo nelielo zemi ar tās viesmīlīgajiem ļaudīm iepazīt nedaudz no citas puses – agrā rīta stundā ar lidmašīnu nolaižoties Vīnes lidostā un mērojot aptuveni trīs stundu garo ceļu ar automašīnu uz vienu no ievērojamākajām Rietumungārijas pilsētām – Sombatheju. Lai arī tagad visi svētki jau aiz muguras, interesanti atskatīties, kā tiem gatavojas ungāri un kā viņi ilgojas pēc pavasara un gaismas atnākšanas. Klusībā Sombatheju nodēvēju par sestdienas pilsētiņu, jo ungāru valodā vārds sestdiena gan pēc fonētikas, gan rakstības ir ļoti līdzīgs šās vietas nosaukumam.

Egle, kas mēdz arī apgāzties

Samērā nelielajā Sombathejā, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir apmēram tikpat liela kā Liepāja, nepaies neviena nedēļa, kad nenotiks kāda kultūras dzīves aktivitāte. Vai kāds ungāru mūziķu koncerts jauniešiem nedēļas nogalē pašā pilsētas sirdī – Galvenajā laukumā, vai jauna ekspozīcija kādā no vietējā mākslas muzeja izstāžu zālēm, vai vienkārši patīkami satraucoša rosīšanās pirms gada visvairāk gaidītajiem svētkiem – Ziemassvētkiem. Ne tik nepieklājīgi agri kā lielākajā daļā Vācijas un citu Rietumeiropas valstu pilsētu, taču arī Sombathejā ļaudis jau laikus gatavojās un domāja par pilsētas izrotāšanu.

Skaistas egļu zaru virtenes ar lampiņām rotāja pilsētas centra ielas un veikalu skatlogus, savukārt Galvenajā laukumā – vietā, kur tūristi, ziema vai vasara, pulcējas bariem, jau laikus bija uzslieta skaista, kupla, gara egle, kas izgreznota ar samērā vienkāršām mantiņām un lampiņām. Tai apkārt izvietotas nelielas vienādas koka mājiņas. Jā, protams, tajās tirgojās ar dažādiem košiem niekiem, Ziemassvētku dāvaniņām, kā arī šo to garšīgu – siltiem ēdamajiem kastaņiem, mandarīniem, konfektēm, karstvīnu un īpašiem cepumiņiem. Piemēram, krūzīte karstvīna, ko tirdziņā var dabūt ne tikai mums pierastajā sarkanajā krāsā, bet arī baltajā, maksā aptuveni 300 forintu jeb 90 santīmu.

Šeit domāts arī par bērniem – viņiem iekārtota īpaša vieta, kur rotaļāties, ar dziedošajiem rūķīšiem spēļu laukumiņa centrā. Taču pieaugušie, ja viņiem iepirkšanās nešķiet tik saistoša, var baudīt kādu no vietējo skatuves mākslinieku koncertiem, jo turpat netālu ir apjumta skatuve, kur, tumsai iestājoties, uzstājas mūziķi.

Pirms pašiem Ziemassvētkiem notika samērā komisks atgadījums. Kādu dienu izcēlās stiprs vējš, kas lielo egli ar visām mantiņām un gaismiņām apgāza. Lai gan egli samērā ātri uzslēja atpakaļ un arī iespēju robežās sakārtoja nedaudz papostītos rotājumus, par šo atgadījumu nākamās pāris dienas sombathejieši runāja intensīvi un daudz. "Vai tu zini, ka..." bija parastais jautājums, cilvēkiem satiekoties gan pārtikas veikalā, gan augstskolas gaiteņos un katedrās, gan arī vēl citās sabiedriskās vietās. Un tālāk sekoja vaininieku uzskaitījums, kāpēc tā noticis.

Pēc gaišāka laika un saulītes ilgojas it visur

Īsts šīs pilsētas patriots, Beržēņi Dāniela augstskolas profesors Jānošs Pustai apgalvoja, ka tādu rosību kā Ziemassvētku laikā Galvenajā laukumā un sānieliņās ap to Sombathejā novērot citkārt nav iespējams. Tumšajos rudens un ziemas vakaros sombathejieš, tāpat kā liepājnieki, nevēlas uz ielas spert ne soli, un tāpēc pilsēta izskatās izmirusi. Taču šeit nav vainojama ne kriminogēnā situācija, jo pilsētu var uzskatīt par samērā drošu nelielā noziegumu skaita dēļ, ne arī tumšās ielas, kā tas ir pie mums, bet drīzāk jau cilvēku kūtrums. Ir tik patīkami iziet ārā, ja lielākā daļa ielu un laukumu ir labi apgaismoti, taču vietējiem šādas vēlāka vakara pastaigas vienalga nešķiet vilinošas. Turklāt, tieši tāpat kā Latvijā, arī Ungārijā katra gada oktobra beigās pulksteņu rādītāji jāpagriež stundu uz priekšu, līdz ar to pēc pulksten četriem dienā palasīt grāmatu, neiededzinot elektrību, vairs nav iespējams.

Lai šo drūmo laiku kaut kā padarītu gaišāku, lai sasildītu sirdi un arī domas būtu patīkamākas, sombathejiešiem ir sava tradīcija. Lai tuvinātu saulītes un gaišā laika atnākšanu, pavisam netālu no lielās Ziemassvētku egles katru Adventes svētdienas vakaru dedzina sarkanas milzu izmēra sveces, kas rotā apmēros krietnu Adventes vainagu. Ļaudis runā, ka Sombathejas Galvenajā laukumā atrodas lielākās Adventes sveces pasaulē. Pārbaudīt šī apgalvojuma patiesumu gan ir grūti, taču vienas no lielākajām šīs sveces ir noteikti. Īpaši jau pirmās milzenes aizdedzināšana bija kā īpašs, tikai Sombathejā notiekošs rituāls.

Uzziņai
Sombatheju dibinājusī senie romieši un to nosaukuši par Colonia Claudia Savaria.
1945.gada 4.martā pilsēta smagi cietusi bombardēšanā no britu armijas kaujas lidmašīnām.
Sombathejā pašlaik dzīvo 80154 iedzīvotāji.
No 2000.gada Sombathejā atkal atdzīvināta sena tradīcija – katra gada augusta pēdējās nedēļas nogalē tur notiek vēsturisks karnevāls ar gadatirgu, kas pulcē tūristus no tuvienes un tālienes.
Rietumungārijas veikalos pārtikas produktu cenas ir aptuveni tādas pašas vai nedaudz zemākas kā Latvijā, savukārt parfimērijas un bižutērijas preces nereti pat lētākas.