Kurzemes Vārds

13:54 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Cilvēks nedēļas centrā

Pārāk stingrā finansiste
Kristīne Pastore

Kurš gan nevēlās atgūt naudu, ko kāds viņam palicis parādā? Visi! Tāpēc it kā saprotams Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes lēmums sadarboties ar parādu piedzinējiem – firmu "Lindorff Oy", lai atgūtu pacientu nesamaksāto naudu. Taču nepieņemami ir tas, ka parādnieku sarakstos iekļuvuši tik daudzi cilvēki, kuri savus rēķinus jau ir samaksājuši, kā arī jau miruši pacienti. Un, saudzīgi sakot, dīvains ir ar parādu piedzinējiem noslēgtais līgums, kas paredz, ka slimnīcai pienākas tikai... 6 procenti no kopējās zaudējumu summas, bet pārējais – parādu piedzinējiem. Tāpēc šoreiz rubrikā "Cilvēks nedēļas centrā" esam izvēlējušies slimnīcas valdes locekli finanšu jautājumos LIENI BUSELI.

Slimnīca gatava samierināties ar mazumiņu

200 tūkstoši latu – tāds ir zaudējums, ko slimnīcai nodarījuši pacienti pēdējo septiņu gadu laikā. Tāpēc loģisks bija jaunās valdes solis meklēt iespējas, kā zaudēto naudu atgūt. Vismaz daļu. Tāpēc pagājušajā vasarā dzimusi ideja par sadarbošanos ar parādu piedzinējiem. L.Busele nenoliedz – tā bijusi viņas kā slimnīcas galvenās finansistes ideja. Lai gan strādājusi ar finansēm saistītu darbu arī iepriekš uzņēmumā "Rietumu elektriskie tīkli", kur desmit gadu laikā no algu grāmatvedes uzkalpojusies par direktora vietnieci ekonomikas jautājumos, gan arī esot "Hansabankas" Saldus filiāles vadītājai, iepriekš viņai ar parādu piedzīšanu nav nācies darboties. "Ja cilvēki nemaksāja par elektrību, viņiem to vienkārši atvienoja, kamēr nesamaksāja," viņa stāsta.

Lai meklētu risinājumu samilzušajiem parādiem slimnīcā, L.Busele iepazinās ar citu mūsu valsts slimnīcu pieredzi. Un atklāja interesantu lietu – nevienai slimnīcai šie parādi nav tik lieli kā mūsējai, tāpēc citur nekādi radikāli lēmumi nav pieņemti. Tiesa gan, Bauskā lielākos nemaksātājus sūdzēja tiesā. "Lai mēs to izdarītu, vajadzētu algot veselu juristu korpusu," viņa sacīja. Firma "Lindorff Oy" kā sadarbības partneris izvēlēta konkursa kārtībā, kurā pieteikušies divi pretendenti. Un L.Busele atklāj, ka firma "Lindorf Oy" uzvarējusi, jo piedāvājusi izdevīgākus noteikumus.

Te nu jāatklāj, ka slimnīcas vēlme atgūt kaut daļu naudas ir bijusi tik pieticīga, ka tā samierinājusies ar pašu mazumiņu: no kopējiem parādiem, kas, kā rāda aprēķini, 2003.gadā, ir bijuši 32 tūkstoši latu, no kuriem slimnīca kā savu daļu piekritusi atgūt tikai 1935 latus, kas ir... 6 procenti, parādu piedzinējiem atstājot 94 procentus. Turklāt firma "Lindorff Oy" vēl nesamaksāto pamatsummu papildina ar piedziņas izdevumiem, kas nav mazi. Piemēram, sievietei, kas it kā nebija samaksājusi 23 latus, par šīs summas piedzīšanu būtu nācies papildus šķirties vēl no 14 latiem. Iespaidīgi!

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš gan tūlīt steidz labot, ka šie 32 tūkstoši ir tikai teorētiskais parāds, kas aprēķināts pēc vecajiem parādnieku sarakstiem, no kuriem nav svītroti ne tie pacienti, kas savus parādus samaksājuši vēlāk, ne arī tie, kas pa šo laiku miruši. Tāpēc reāli firma "Lindorff Oy" šos 94 procentus nesaņems. Tomēr nav noliedzams, ka summa, ko tā nopelnīs, būs nesamērojami liela salīdzinājumā ar to, ko iegūs slimnīca.

Slimnīcas kapitāldaļu turētāja ir Liepājas dome, kuru pārstāv padome ar tās priekšsēdētāju Antru Brūnu priekšgalā. Viņa sacīja, ka par milzīgajiem parādiem bijusi informēta un ar slimnīcas valdi šī problēma ir pārrunāta, arī iespējamā parādu atgūšana vismaz daļēji, gan valdes kompetencē atstājot izvēli, kā tieši šos parādus atgūt. Tāpēc viņa par sadarbību ar parādu piedzinējiem uzzinājusi no publikācijas "Kurzemes Vārdā", kā arī nav bijusi informēta par zemo likmi, ar ko slimnīca pieticīgi samierinājusies.

Saasinājumu parādu piedzīšanas procesā radīja tas, ka parādnieku sarakstos iekļuvuši gan jau miruši slimnieki un parādrakstus saņēmuši viņu piederīgie, gan arī cilvēki, kas savus parādus jau sen samaksājuši. Gan L.Busele, gan J.Bārzdiņš atzīst, ka, pirms parādu piedzinējiem nosūtīja vecos parādnieku sarakstus, kas sagatavoti 2003.gadā, tos vajadzējis rūpīgi pārbaudīt, lai arī tas būtu prasījis daudz laika.

"Tomēr tas būtu bijis lietderīgi," viņi atzīst savu kļūdu un pēc publikācijas laikrakstā uz laiku ir apturējuši tālāko darbību, kas saistīta ar parādu piedzīšanu, sākot no 2000.gada. Protams, atlikšana neattiecas uz jau minēto 2003.gadu, kā arī uz 2007.gadu, par kuru problēmu neesot. A.Brūna sacīja: ja dome būtu zinājusi par sadarbību ar parādu piedzinējiem, būtu varējusi nākt talkā, lai, sadarbojoties ar Dzimtsarakstu biroju, sniegtu ziņas par jau mirušajiem cilvēkiem.

Balto karogu nepacels

Liene Busele slimnīcā sākusi strādāt pērn 1.aprīlī, kad toreizējo Liepājas Centrālo slimnīcu pārveidoja par Reģionālo slimnīcu. Tolaik pēc darbu attiecību pārtraukšanas ar "Rietumu elektriskiem tīkliem", kas noticis saistībā ar šā uzņēmuma reorganizāciju, viņa konkursa kārtībā bija kļuvusi par "Hansabankas" Saldus filiāles vadītāju. Taču nostrādājusi šajā amatā tikai divus mēnešus, jo saņēmusi piedāvājumu no Liepājas pašvaldības kļūt par slimnīcas galveno finansisti.

L.Busele atzīstas, ka šo piedāvājumu apsvērusi ļoti rūpīgi: "Sapratu, ka "Hansabanka" ir nopietns un stabils uzņēmums, savukārt darbs slimnīcā būtu liels izaicinājums, jo vide te bija un joprojām ir nesakārtota. Uz darbu Saldū katru rītu braukāju no savas dzimtās Liepājas, kur mitinās arī ģimene – vīrs un otrklasniece meitiņa, tāpēc strādāt Liepājā noteikti būtu ērtāk." Pēc pārdomām viņa izaicinājumu tomēr pieņēmusi, un, lai arī pašlaik esot ļoti grūts brīdis, viņa negatavojoties no darba aiziet.

"Tā jau ir spītība," sarunā ar "Kurzemes Vārdu" sacīja bijušais uzņēmuma "Rietumu elektriskie tīkli" direktors Ainars Feldmanis. "Tas būtu visvienkāršākais, bet man ir jāatrisina pieļautās kļūdas," saka L.Busele. Notikušais viņai esot laba dzīves skola. Viņa godīgi atzīst, ka kļūdījusies, paļaujoties uz iepriekšējo gadu parādnieku sarakstu sastādītājiem, noticot, ka tie ir patiesi. A.Feldmanis savu bijušo vietnieci raksturoja kā speciālisti, kas ļoti labi un apzinīgi, taču ar krampi veikusi savu darbu. "Man nebija problēmu sastrādāties," viņš sacīja. "Taču iespējams, ka tādas bija citiem darbiniekiem, jo viņa bija stingra, es pat teiktu – varbūt par stingru." Par notiekošo slimnīcā viņš bija informēts un piebilda, ka tā ir daudzu atbildīgu darbinieku kļūda – pieņemt nepārdomātus lēmumus. Tad nu savas kļūdas ir jāatzīst!