Kurzemes Vārds

13:26 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Mana dienasgrāmata

Sesija, jubileja un mammas aizbraukšana
Ritvars Rekmanis,
Ornitoloģijas biedrības Aizputes nodaļas vadītājs, LU Bioloģijas fakultātes 1.kursa students

Sestdien, 5. janvārī
Vakar kopā ar ornitoloģiski noskaņotu kursabiedreni atbraucām uz Teiču rezervātu, kur Medņuriestu mājās notiek neformāla dienas plēsīgo putnu pētnieku tikšanās. Šorīt pamostos pēdējais, jo viens pats gulēju graudu glabātavā. Bija diezgan silts, ja ņem vērā, ka naktī laukā bija mīnus 20 grādu.

Dodamies nelielā pārgājienā pa Teiču rezervātu. Vienīgais troksnis, ko dzirdam, ir salā sprakšķošie koku stumbri. Ne zīlīšu, ne dzeņu. Lielākais ieguvums ir meža zvēru pēdu nospiedumu iepazīšana. Pirmo reizi redzu tik daudz vilku un lūšu pēdu, bez tam – vēl ļoti svaigu. Dīvainas izjūtas. Liekas, zvēri tepat mani vēro.

Vēlāk braucam pie vīriņa, kas dzīvo meža vidū bez elektrības un jebkādām citām ērtībām. Fenomenāli 21.gadsimtā!

Ir jau tumšs, un braucu kopā ar kolēģi atpakaļ uz Rīgu. Dīvaini no neskartās dabas miera atgriezties trokšņainajā lielpilsētā.

Svētdien, 6. janvārī
Šī ir tipiska svētdiena. Visīstākā gurķošanās. Visu dienu pa studentu dienesta viesnīcu. Vēlos atpūsties no visiem un sāku kalt plānus, kā nākampiektdien svinēšu savus 20. It kā jau nekas īpašs, bet manas burvīgās kursabiedrenes saka – tā ir ieiešana jaunā fāzē.

Pirmdien, 7. janvārī
Šodien man paliek 20. Nemaz to neizjūtu, garā joprojām jūtos jaunāks – kā jaunietis, kam viss vēl priekšā. Rīts sākas ar pārgājienu no dienesta viesnīcas uz Ķīmijas fakultāti. Šorīt visus gaida jaukais eksāmens ķīmijā. Es vēl aizvien ar ķīmiju esmu uz Jūs. Eksāmenu rakstu vēsu prātu un pie norādes "Pašvērtējums" rakstu "maz". Pēc tam ar divām mīļākajām kursa dāmām aizejam uz kafejnīcu "Double Coffee" nedaudz atzīmēt šo īpašo dienu.

Otrdien, 8. janvārī
Pieceļos pulksten 12. Vēlu, jo naktī nevarēju aizmigt. Mani tirdīja milzum daudz domu par visdažādākajām tēmām. Par nākotni, par to, kāds sliņķis esmu, ka man ir jālabojas utt. Pirms dodos uz centru, vēl ieskrienu Latvijas Ornitoloģijas biedrības birojā, lai atdotu kolēģiem optiku. Bioloģijas fakultātē izlaboju neprecizitātes šūnas ķīmijas laboratorijas darbā. Laboratoriju pieskata sirdī vienmēr jaunais pasniedzējs Māris, kurš sevi, tāpat kā visi citi mūsu fakultātes mācībspēki, nepaceļ augstāk par studentiem, bet gan labprāt ar mums satusē un dalās pieredzē.

Vakarā, braucot atpakaļ uz kojām, laiks ir burvīgs. Bezvējš, snieg lielas, mīkstas sniega pārslas, un pilsētai raksturīgie trokšņi ir apklusuši. Es vēlos piezvanīt un pajautāt, vai viņa nevēlas iznākt pastaigāties...

Trešdien, 9. janvārī
Diena ar īpašu izjūtu buķeti. Līdz Ķīmijas fakultātei eju kopā ar kursabiedru Valdi. Vēlos šo kadru pieminēt, jo jaunajam censonim ir ļoti interesanta attieksme pret dzīvi. Sākumā viņa izgājienus uztvēru kā tipiska rīdzinieka zīmēšanos jaunā vidē. Taču viņš ir kas vairāk – bezkompleksu cilvēks ar neiedomājamām idejām un gara brīvību. Kā latviešu "Jack Black".

Vakars ļoti īpašs, jo pēc mēnesi ilgas viesošanās mājās uz Lielbritāniju dodas mana mamma. Norunājam satikties lidostā, taču izdodas satikties jau autobusā uz lidostu. Līdz lidmašīnas atiešanai ir vairāk nekā trīs stundas, un mums rodas iespēja atklāti izrunāties. Mamma apsola atbraukt uz māsas izlaidumu vasaras sākumā.

MAN VIŅAS PIETRŪKS.

Ceturtdien, 10. janvārī
Rīts sākas ar domu: "Kas mani pārsteigs šodien?" Kā jau visas dienas sesijas laikā, arī šī norit lietišķā gaisotnē. Kursabiedri, pasniedzēji, fakultātes piestaigātais gaitenis... seksīgas studentes.

Vakarā kojās kopā ar kursabiedru Andri izdomājam pagatavot vistas un liellopu gaļu ar Ķīnas mērci, svaigiem tomātiem un gurķiem. Īstas gastronomiskās izvirtības. Mūsu stāva meitenes nevar saprast, ko mēs veidojam, bet smaržo un garšo vienreizēji. Visu saliekam lielā katlā, lai vistiņas gaida, kad tās rīt vedīs uz Raunu, kur notiks manas jubilejas svinības.

Piektdien, 11. janvārī
Šodien nepārprotami esmu nakts dzīvnieks. Pulkstenis ir 4.06 no rīta, es gatavojos augu fizioloģijas ieskaitei, klausos radio "SWH" un dzeru aukstu kafiju. Nakts bija interesanta. Istabiņas biedrs atpirka no manis pārīti alus pudeļu un aizgāja iedzert. Tad atnāca divi jauni cilvēki, kas nav koju iemītnieki, un vēlējās izgulēties mūsu istabiņā. Meitenes esot viņus izdzinušas no istabiņas. Vidusskolas gados mana vēstures skolotāja Ilze Alsiņa teica: "Tas nav īsts students, kurš nav izbaudījis koju dzīvi!"

Jūtos bezgala pacilāti. Vakarā Raunā viss notiek!