Kurzemes Vārds

06:42 Piektdiena, 3. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Tiekas ar biogāzes ražošanas speciālistiem
Pēteris Jaunzems

Vakar Grobiņas pagastā bija ieradies valstī kompetentākais biogāzes ražošanas un izmantošanas speciālists, inženierzinātņu doktors Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Vilis Dubrovskis, kā arī projektu investors, firmas "[email protected]" valdes loceklis Aleksandrs Petrovs. Lai apspriestu ar viņiem enerģijas ieguves problēmas, bija sapulcējušies daudzi tuvākās apkārtnes zemes īpašnieki. Viņi vēlējās dzirdēt atbildes uz daudziem jautājumiem. Kāda aparatūra biogāzes ieguvei nepieciešama? Kur to var iegādāties un cik tāda maksā? Vai jau nodrošināts valsts atbalsts biogāzes izmantošanai?

Biogāze pašlaik ir viens no konkurētspējīgākajiem un progresīvākajiem enerģijas veidiem pasaulē. Tās ieguves izmaksas pamazām sarūk un jau sekmīgi konkurē ar citu enerģijas veidu ražošanas cenām. Patlaban lētāka par biogāzi ir tikai salmu, ogļu un malkas izmantošana. Tādējādi no augiem un organiskajiem atkritumiem iegūtās enerģijas ražošana jau tagad daudzām valstīm palīdz risināt ekonomiskās, vides aizsardzības un sociālās problēmas.

Latvija šqajā jomā līdz šim bija ierindojama atpalicējos, lai gan resursu netrūkst. Vislielākās iespējas sekmēt biogāzes ražošanu ir lauksaimniekiem. Iegūto enerģiju iespējams izmantot ne tikai elektriskās strāvas ieguvei, bet arī siltumnīcu, amatnieku darbnīcu un dzīvojamo māju apkurei.

Profesors "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, kuros biogāzes ražotājiem paredzēts atbalsts par elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā. Tas veicinājis zemes īpašnieku un citu ieinteresēto personu atsaucību visos valsts novados. Vecaucē joprojām turpinās biogāzes ražošanas iekārtu būve. Labi nodomi esot arī liepājniekiem.

"Grobiņas pagasts ir lieliska vieta. Šeit dzīvo atsaucīgi cilvēki, kas saprot biogāzes ražošanas priekšrocības un vēlas šajā jomā darboties. Tāpēc arī šeit ieradāmies kopā ar projektu investoru," sacīja zinātnieks.

Apņēmīgi noskaņots bija arī Grobiņas Pagasta padomes vadītāja vietnieks Modris Ekšteins, kurš visnotaļ sekmējis šīs apspriedes sarīkošanu. "Doma par šādu tikšanos radās pirms Jaungada. Profesoram bija interese par mūsu pagastu, jo viņš jau nodibinājis kontaktus ar Liepājas Reģionālo atkritumu saimniecību. Es teicu, ka esam gatavi viņa centienus atbalstīt, taču jārīkojas bez kavēšanās. Laiks steidzina, jo līdzekļi projektam ir jāpiesaista līdz janvāra beigām. Sapulcē gribam dzirdēt, kāds ir zemnieku noskaņojums," viņš teica, piebilstot, ka pagaidām par biogāzes ražošanu ļoti maz rakstīts arī Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma plānos, taču šīs sarunas dalībnieku apņemšanos un nodomus tajos vajadzētu ietvert. Grobiņas pagasta lauksaimnieki savukārt varētu apņemties audzēt kukurūzu, kas biogāzes ražošanai spēj dot daudz zaļās masas.

Lai stāstījums par apspriežamo tematu būtu saprotamāks, profesors izmantoja projektoru. Uz ekrāna virknējās attēli, diagrammas, shēmas un tabulas, kas apliecināja, ka biogāzes ieguve ir lauksaimniekiem pieejams un izdevīgs uzņēmējdarbības veids. Lai to attīstītu, nepieciešama pārliecība un drosme, jo sabiedroto netrūkšot. Viņi apņemas piegādāt gāzes ražošanas ierīces. "Kādas tās būs, vēl konkrēti pasacīt nevaram. Piedāvājums ir plašs un iespēju netrūkst. Tomēr visu noteiks nodomu apmēri, paredzētās jaudas un izejvielas," sacīja investors, kurš apņēmies zinātnieka projektu nodrošināt ar finansējumu. Arī viņš uzskatot, ka nedrīkst kavēties, jo enerģija aizvien vairāk sadārdzinās un kļūst par deficītu.

Sapulces dalībnieki vienojās, ka atzīst par iespējamu biogāzes iekārtas būvniecību Grobiņas pagastā. Līdz nākamās tikšanās reizei, kas paredzēta pagasta padomē 25.janvārī pulksten 11, zemniekiem jātiek skaidrībā par platību lielumu, ko iespējams atvēlēt biogāzes ieguvei paredzēto augu audzēšanai, kā arī jāapsver siltuma izmantošanas iespējas. Projektu koordinēt pagastā uzticēja Evitai Pūķei, bet sadarbību ar zemniekiem nodrošinās lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele.

Uzziņai
* Par atjaunojamajiem energoresursiem uzskata vēju, ūdeni, saules starojumu, biomasu (koksni, salmus, biogāzi, biodegvielu), zemes siltumu, viļņus, kā arī paisuma un bēguma procesus.
* Latvijā atjaunojamie energoresursi aizņem trešo daļu primāro energoresursu bilancē.
* Divi visvairāk izmantotie atjaunojamo energoresursu veidi ir koksne un hidroresursi. Vēja enerģija un biogāze tiek izmantotas ievērojami mazākā apmērā. Saules enerģiju pašlaik izmanto tikai ļoti nelielos apjomos pilotprojektu formā.

No Ekonomikas ministrijas mājaslapas www.em.gov.lv


Līnijdejotāji pulcējas Liepājā
Ilze Šķietniece

Šodien rajona līnijdejotāji dodas uz Liepājas 6.vidusskolu, kur sadancošanos rīko kolektīvs "Kaktusa zieds".

Sarīkojums sāksies pulksten 19, pastāstīja "Kaktusa zieda" vadītāja Vineta Gulbe. Aicināti draugi no Liepājas rajona, Kuldīgas, Ventspils un Saldus. Paredzēts, ka piedalīsies aptuveni 10 līnijdejotāju kolektīvu.

Bārtas Kultūras nama vadītāja Gunta Klievēna šonedēļ pastāstīja, ka arī bārtenieces pošas uz festivālu Liepājā. Kolektīvā ir aptuveni 10 dalībnieces, taču dažas iesaistījušās vairāk sava prieka pēc. "Tās aktīvākās, kas brauc uz sarīkojumiem, esam astoņas," sacīja G.Klievēna.

V.Gulbe skaidroja, ka ikviens kolektīvs reizi gadā cenšas organizēt sarīkojumu, uz kuru aicina arī dejotājus no citurienes. "Līnijdejotāju kustība Latvijā ir tik spēcīga, ka gandrīz katru nedēļu var braukt pie kāda ciemos," viņa atzina. "Kaktusa zieda" vadītāja arī piekrita, ka pirms dažiem gadiem līnijdejas bija modes lieta un ar to nodarbojās ļoti daudzi. "Tagad dejo cilvēki, kam tas patiešām patīk, kam tā ir sirdslieta," novērojusi V.Gulbe.


Sporta haļļu būvniecība norit pamazām
Ilze Šķietniece

Liepājas rajonā patlaban tiek būvētas vai ir plānotas būvēt vairākas sporta halles. "Kurzemes Vārds" noskaidroja, kā pašvaldībām veicas ar plānu īstenošanu.

Liek logus un durvis

Bija paredzēts, ka jau šajā mācību gadā Grobiņas skolēni varēs vingrot jaunajā sporta hallē, taču plānus neizdevās īstenot. Oktobrī "Kurzemes Vārds" rakstīja, ka uz laiku ir apturēta ēkas būvniecība, jo pietrūkst līdzekļu. Tagad darbs tiek turpināts, apstiprināja Grobiņas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis.

Sporta zāles un ēdināšanas bloka būvniecība M.Namiķa ielā pamazām virzās uz priekšu. Tas iespējams, jo pagājušā gada nogalē valsts budžeta grozījumos tika piešķirti 70 tūkstoši latu, informēja Grobiņas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Selga Dreimane. Paredzēts, ka ar šiem līdzekļiem pietiks, lai līdz 21.janvārim jaunceltne tiktu pie logiem un durvīm.

Patlaban tiek lēsts – lai pabeigtu ēkas būvniecību, iekārtotu sporta zāli un virtuves bloku, nepieciešami aptuveni 830 tūkstoši latu. Pie finanšu piesaistes strādā pašvaldības Attīstības nodaļa, norādīja S.Dreimane. Jau zināms, ka šogad valsts budžeta mērķdotācijās celtniecības turpināšanai Grobiņa saņems 113 tūkstošus latu. Sporta zāles un ēdināšanas bloka būvniecība noteikta par prioritāti, veicot administratīvi teritoriālo reformu. Līdz ar to arī valsts budžeta dotāciju novadu infrastruktūras attīstībai – 200 tūkstošus latu – ieguldīs šī projekta īstenošanā. Paredzēts, ka būvi ekspluatācijā nodos 2009.gadā.

Projekta īstenošana tika uzsākta 2005.gada februārī, kad noslēdza līgumu ar SIA "Komunālprojekts Jelgava" par sporta zāles un ēdināšanas bloka tehniskā projekta izstrādi, atgādina S.Dreimane. Būvdarbi tika sadalīti divās kārtās. Pamatus ielika SIA "Būve". Bet tiesības veikt ēkas izbūvi 2006.gadā atklātā konkursā ieguva akciju sabiedrība "UPB". Līdz šim projekta īstenošanā ieguldīti 705 tūkstoši latu. Finansējums gūts gan no valsts investīcijām, gan pašvaldības budžeta.

"Lejaskurzemes sports" atkāpjas

Iepriekš asas diskusijas izskanēja par to, vai Aizputē būvēt divas sporta halles. Pēc 2005.gada 18.oktobrī Aizputē notikušās ugunsnelaimes, kad liesmas nopostīja SIA "Lejaskurzemes sports" apsaimniekoto sporta zāli, sākās strīdi, vai vecais komplekss jāatjauno, vai tomēr jāceļ daudzfunkcionāla sporta halle pie vidusskolas. To bija nolēmusi pašvaldība. Toreiz tika lēsts, ka SIA "Lejaskurzemes sports" zāles atjaunošanai būtu nepieciešami aptuveni 868 tūkstoši latu, bet jaunas halles būvniecība varētu izmaksāt apmēram 1,2 miljonus latu. Vēl pērn pavasarī "Kurzemes Vārds" rakstīja, ka Liepājas rajona Sporta nodaļas vadītāja Arta Stulpa cer – jau nākamajā gadā Izglītības un zinātnes ministrija dos zaļo gaismu sporta zāles rekonstrukcijai.

Tagad Sporta pārvaldē sacīja, ka par šo jautājumu ir jārunā ar Rajona padomes vadītājiem. Priekšsēdētājs Aivars Šilis norādīja, ka SIA "Lejaskurzemes sports" ir ieguvusi nacionālās sporta bāzes statusu, tur tiek uzturēts un remontēts tikai tas, kas ir. Nodegušās zāles atjaunošana neesot paredzēta. "Tikko ugunsgrēks bija noticis, varējām lūgt valdībai naudu, lai ēku atjaunotu, bet tagad jau vairs ne. Aizputes dome nolēma būvēt sporta halli pie vidusskolas, un mēs neiebilstam. Turklāt – valdība šo ieceri finansiāli atbalsta," sacīja Rajona padomes vadītājs. Viņš uzsvēra, ka divas lielas sporta būves mazpilsētā nav nepieciešamas. A.Šilis arī atgādināja, ka jau 2009.gadā tiks pabeigta novadu izveide un tādēļ jādomā, kas un kā šo uzņēmumu pārvaldīs pēc teritoriālās reformas.

"Ceram, ka šogad ieliksim pamatus," Aizputes domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis optimistiski teica. Pašvaldības izsludinātajā konkursā par daudzfunkcionālas sporta halles tehniskā projekta izstrādi uzvarēja SIA "Arhitektes I.Kalveles birojs". Projekts tika izstrādāts jau 2006.gadā. Tomēr 2007.gadā Aizputes dome nesaņēma valsts atbalstu, lai sāktu būvniecību. "Tāmes jau pamazām mainām," inflācijas ietekmi neslēpa J.Grasmanis.

Cerības būvniecību pie vidusskolas sākt šogad esot tādēļ, ka valsts šim mērķim apsolījusi piešķirt aptuveni simts tūkstošus latu. "Taču, kamēr nekas nav saņemts, īpaši negribu par to runāt. Mēs tiecamies pēc tā, lai halle būtu," pašvaldības vadītājs īsi sacīja.

Inflācija tāmi neietekmē

Tikmēr sporta halles būvniecība raiti notiek blakus Priekules vidusskolai. "Tagad tiek likti logi un jumts," sacīja domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. "Nākamajā būvsapulcē runāsim par to, lai ēkai pievada siltumu, tad varētu veikt arī iekšdarbus." Siltumtrase uz sporta halli tika izveidota vasarā.

Līdz šim būvniecības gaitā apgūts aptuveni 1,041 miljons latu. Līdzekļi šim mērķim paredzēti arī pašvaldības šā gada budžetā. Līdzekļi tiks gūti no dažādiem avotiem. Valsts investīcijas – 75 tūkstoši latu, "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK mērķdotācijas – 40 tūkstoši, kredīts Valsts kasē – 200 tūkstoši latu, vēl 211 tūkstoši latu nāk no Aizsardzības ministrijas. Halles būvniecībai tiks izlietoti arī tie 200 tūkstoši latu, ko Priekule saņems mērķdotācijās par pašvaldību apvienošanos. Paredzēts ieguldīt arī pašvaldības budžeta līdzekļus.

Lai sporta zāles būvniecību pabeigtu, pietrūkst 408602 lati. Tomēr pašvaldības vadītāja ir apņēmības pilna nepieciešamos līdzekļus sarūpēt un cer, ka līdz gada beigām halle būs pabeigta.

Halles pamatakmens ar kapsulu un vēstījumu nākamajām paaudzēm tika ielikts 2006.gada decembrī. Svinīgajā brīdī klāt bija arī toreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Radzevičs. Pērn 11.augustā, kad Priekulē bija Ikara svētki, tika svinēti multifunkcionālās halles spāru svētki. Arī tad klāt bija O.Spurdziņš. Tāpat kā Grobiņā, arī Priekulē halli būvē akciju sabiedrība "UPB". Izmaksas sākotnēji tika lēstas 2339000 latu apmērā. Līdz šim summa vēl nav palielinājusies. "Bet baidos, ka tas tomēr notiks, jo līgumā bija paredzēts, ka šogad 1.janvārī būvniecība jābeidz. Tagad jāslēdz jauns līgums, kurā termiņš jāpagarina," norādīja V.Jablonska.

Bet pagājušā gada beigās pamatakmens tika likts sporta zālei, kas būs Dunikas pagastā. Ēkā būs sporta zāle, piebūve inventāra uzglabāšanai, trenažieru zāle un citas telpas. Būvniecība norit blakus Sikšņu pamatskolai. Darbus veic Liepājas celtniecības sabiedrība "Būvnieks". "Pamati jau ir salikti, tūlīt sienas sāks celt, tad parādīsies arī pirmās aprises," priecīgi teica Dunikas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andis Rolis. Aprēķināts, ka projekta īstenošanai būs nepieciešami aptuveni 574,4 tūkstoši latu. Ēku paredzēts nodot ekspluatācijā līdz šā gada oktobrim.

Līdz ar to gandrīz katrā novadā pēc administratīvi teritoriālās reformas būs sava sporta halle. Vaiņodē tāda jau ir sen, bet Pāvilostā halle pie vidusskolas tika uzbūvēta pirms dažiem gadiem. Sporta būves trūkst tikai topošajā Nīcas novadā.


Gaida datorus
Ilze Šķietniece

Ir parakstīts līgums, saskaņā ar kuru tuvāko mēnešu laikā vairāk nekā 800 Latvijas bibliotēku tiks aprīkotas ar mūsdienīgiem datoriem, rakstīts interneta portālā "Delfi". "Kurzemes Vārds" noskaidroja, ka starp tām ir arī Liepājas rajona bibliotēkas.

Jaunos datorus saņems pilnīgi visas rajona bibliotēkas, pastāstīja rajona Bibliotēku dienesta vadītāja Ilga Tālberga. Viņa pastāstīja, ka tiks piegādāts liels skaits tehnikas: "Katrai bibliotēkai nebūs tikai viens dators, bet trīs, četri." Tiekot gaidītas arī multifunkcionālās ierīces – printeris, skeneris un kopētājs kopā.

Tomēr vēl esot grūti pateikt, kad tehnika tiks saņemta. "Ja teikts, ka tuvāko mēnešu laikā, janvārī droši vien tas nebūs," I.Tālberga sprieda.

Portālā "Delfi" rakstīts, ka valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" izsludinātajā konkursā par datoru, drukāšanas un kopēšanas tehnikas piegādi 2007.gada decembra vidū uzvarēja piegādātāju apvienība, kurā ietilpst SIA "Lattelecom Technology" un SIA "Sonex Technologies Latvia". Saskaņā ar noslēgto līgumu publiskajām bibliotēkām piegādās vairāk nekā 3,8 tūkstošus datoru, 90 melnbaltās daudzfunkcionālās iekārtas, kā arī vairāk nekā 850 krāsaino daudzfunkcionālo iekārtu. "Lattelecom Technology" vēl trīs gadus pēc piegādes nodrošinās tehnikas garantijas apkalpošanu. Noslēgtā līguma summa ir 3,3 miljoni latu.

Publisko bibliotēku attīstības projektu līdzfinansē Bila un Melindas Geitsu fonds.

Šis ir tikai viens no trim lielajiem projektiem, kuru laikā Latvijas bibliotēkās tiek ieviestas informācijas sistēmas.


Meklē jaunus darbiniekus
Ilze Šķietniece

Priekules dome izveidojusi trīs jaunas štata vietas. Darbā tiks pieņemts budžeta ekonomists un tūrisma un kultūras pasākumu organizators, jau atrasts vietējās avīzes veidotājs, pastāstīja pašvaldības vadītāja Vija Jablonska.

Iepriekš budžeta ekonomista pienākumus domē kā papildu darbu uzņēmās galvenā grāmatvede. Taču ir palielinājies pašvaldības budžets un būvniecības apjoms pilsētā, līdz ar to darba kļuvis vairāk, sacīja V.Jablonska. Tiek meklēts godīgs cilvēks ar atbilstošu izglītību, viņa sacīja, jautāta par prasībām pretendentiem.

Izmaiņas skārušas arī Tūrisma informācijas biroju. Iepriekš tas bija domē, cilvēks saņēma nelielu samaksu, bet tagad izveidota atsevišķa štata vienība – tūrisma un kultūras pasākumu organizators. Viņa darba vieta atradīsies Kultūras namā. "To tūristiem ir vieglāk atrast," uzskata pašvaldības vadītāja. Turklāt Kultūras nama vadītājai Ingunai Zēģelniecei tagad būs palīgs.

Uz nepilnu slodzi pieņemts darbinieks, kas veido pilsētas avīzi. Nolemts, ka turpmāk to izdos reizi mēnesi, nevis kā līdz šim – reizi divos mēnešos. "Cilvēki gaida pilsētas avīzi. Sevišķi ziemā, kad no mājas netīk iet ārā, daudziem ir interesanti uzzināt, kas notiek pilsētas otrā galā," novērojusi V.Jablonska. Darbinieka pienākums būs apmeklēt dažādus sarīkojumus, to norisi pašvaldības izdevumā atspoguļot un meklēt materiālus rakstiem. Vajadzēs rūpēties arī par to, lai Priekules interneta mājaslapā regulāri parādītos aktuāla informācija. Darbu veiks Inga Dārzniece – cilvēks, kas ar to nodarbojās arī iepriekš.