Kurzemes Vārds

11:24 Trešdiena, 5. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Apskats

Kas iztirgo Latvijas valsti?
Andžils Remess

No citur pasaulē notiekošā šonedēļ galveno uzmanību pievērsīsim ASV centieniem sekmēt mieru Tuvajos Austrumos un Serbijas provinces Kosovas ceļam pretī neatkarībai, bet pašu mājās turpināsies politiķu strīdi par izmaiņām "Kriminālprocesa likumā" un kā melna ēna gulsies uzņēmēju slepkavības un pasu skandāls.

Nomācošā apziņa

Var tikai piekrist kinokritiķu teiktajam, ka filmas "Rīgas sargi" panākumu galvenais iemesls ir nevis tās mākslinieciskā vērtība, bet gan tas, ka ļaudīm vajadzīgas pozitīvas emocijas. Jo nomāc ne tikai ikdienišķās rūpes, kad cenas kāpj un speciālisti brīdina, ka kāps vēl augstāk. Nomāc arī citas norises.

Jo vairāk atklātībā nāk zināms par Latvijas pasu pirkšanu un pārdošanu Krievijas un citu NVS valstu iedzīvotājiem, jo vairāk nomāc apziņa, ka Latvija tiek iztirgota. Un arī izmantota visciniskākā veidā. Protams, pasu viltošana nav nekas jauns pasaulē, taču šajā gadījumā iztirgots jēdziens – Latvijas valsts. Un to darījuši ne jau dokumentu viltotāji, veikli pārlīmējot fotogrāfijas, kā tas redzēts kinofilmās, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki.

Tāpēc jau uz Latviju neskatīsies ar aizdomām un to nenaglos pie kauna staba, jo, atkārtoju, nelikumības ar pasēm pasaulē diemžēl ir veca lieta. Tikai kļūst šķebīgi, zinot, ka Latvijas pases pirktas ne jau tāpēc, lai austrumu kaimiņvalstu iedzīvotājiem būtu ērtāk ceļot pa pasauli. Ka viens no iemesliem bijusi iespēja iegādāties īpašumus Latvijā, un ej nu sazini, cik vērtīgu un skaistu vietu mūsu zemē tādā veidā izpārdots.

Varbūt pārāk sakāpināts ir arī uzskats, ka dažu dienu laikā divu uzņēmēju nogalināšana nozīmē pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu atgriešanos, kad biznesa aprindās attiecības kārtoja, šaujot un spridzinot. Taču tas liek domāt, ka no šiem gadiem pārāk neesam attālinājušies tādā ziņā, ka joprojām zeļ un plaukst kontrabanda, lielos apjomos atmazgā netīro naudu, valda ēnu ekonomika. To var dēvēt arī par paralēlo pasauli, kur spēkā ir citi, mums sveši likumi un principi un kur bez žēlastības novāc tos, kuri traucē. Taču atkal jārunā par to pašu, ko par pasu skandālu – par Latvijas izsaimniekošanu. Un te nu esam tikuši līdz politiķu strīdiem, kā to visu ierobežot.

Negribētu domāt, ka tur sava loma ir noziedzīgām struktūrām, taču Saeima pārāk gausi virza uz priekšu tos grozījumus "Kriminālprocesa likumā", kuri būtu efektīvs ierocis korupcijas un noziedzības apkarotāju rokās. To dēvē arī par antimafijas jeb stukaču likumu, un grozījumi paredz atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras apsūdzētas ekonomiskos noziegumos, taču piekritušas sadarboties ar tiesībsargājošām instancēm un tātad palīdzējušas noziegumus atklāt. Vienkāršāk sakot, – šādu ziņotāju atbrīvot no soda apmaiņā pret svarīgu informāciju.

Tas ir saprotams, ka izdarīt šādas izmaiņas likumā nav vienkārši, lai nerastos pretruna ar citiem likumiem. Tikai pašlaik šķiet, ka galvenais iemesls grozījumu lēnajai virzībai uz priekšu ir cits. Ka viens otrs politiskais spēks (vai arī aiz tā stāvošie ekonomiskie grupējumi) nobijušies no Ģenerālprokuratūras, kura šķetina smagus noziegumus, un tajos iesaistītas prominentas personas. Ka negrib pieļaut, lai par to, vai ziņotāju atbrīvot no soda, lemtu ģenerālprokurors, bet cenšas pierādīt, ka tas jādara tiesai. Taču tas nozīmē, ka ziņotājs diez vai riskēs sadarboties.

Cīņa par grozījumiem ir nikna. Ja vieni uzskata, ka sods pienākas visiem, kuri iesaistīti noziegumā, tad otri argumentē, ka galvenais nav tas, cik cilvēku saņem sodu, bet gan lai noziegumu vispār izdodas atklāt. Likuma grozījumu pretinieki acīmredzot baidās no sabiedrības sašutuma izpausmēm, jo kā gan citādi cilvēkus, kuri pagājušajā rudenī Doma laukumā Rīgā izteica neapmierinātību sakarā ar valdības darbību, atļautos nosaukt par aunu baru, no kura deviņdesmit deviņi procenti neesot zinājuši, pret ko viņi protestē.

Vai prasīt atlīdzību ir nopietni?

Droši vien biežāk tiks cilāts arī jautājums, par kuru runāts nu jau vairākus gadus un kurš te uzvirmojis, te atkal apklusis. Tā ir PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšana, prasot Krievijai tos kompensēt. Šo jautājumu tagad aktualizēja Lietuva, kas aprēķinājusi, ka tai nodarīts 28 miljardu dolāru liels zaudējums, un grasās par to runāt ar Maskavu. Un, jo tuvāk nāks Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Maskavā, jo atsevišķi politiski spēki mūsu valstī šo jautājumu izmantos, lai spodrinātu savas spalvas, parādot, ka ir īsti cīnītāji par Latvijas interesēm.

Tikai – cik tas ir nopietni? Jo okupācijas fakta atzīšana nenozīmē tikai iespēju saņemt materiālu atlīdzību. Tas vispirms ir politisks jautājums, un naivi iedomāties, ka Maskava vispār varētu piekrist par to sākt sarunas. Bet, ja mēs arī panāktu šādu sarunu sākšanos, tad jau tagad skaidrs, ka sarunas netiktu tālāk par argumentu, ka Krievijai nav jāuzņemas atbildība par PSRS nodarīto. Gluži tāpat, kā no Latvijas nevar prasīt atbildību par to, ka latviešu strēlnieki palīdzēja Krievijā varu nosargāt boļševikiem, kuri par to solīja neatkarīgu Latvijas valsti.

Lai kaut ko prasītu, vispirms ir jāzina, uz kāda pamata to darīt. Kamēr nav izstrādāta uz starptautisku tiesību normām balstīta juridiska procedūra, kā prasīt atlīdzību, tikmēr mūsu prasība būtu tikai dūru vicināšana pa tukšo. Un maz ticams, ka mēs gūtu arī starptautisku atbalstu. Jā, mūsu emocijas varbūt saprastu, bet tūlīt rastos jautājums: kādi juridiski akti tās pamato? Cita lieta ir panākt, lai starptautiskā mērogā pieņemtu rezolūciju, kas nosoda komunisma noziegumus. Tikai jāšaubās, vai arī tā būtu kaut kas vairāk nekā attieksme.

Slovēnijas grūtais sākums

Tikai laiks rādīs, kāds būs iznākums ASV prezidenta Džordža Buša vizītei Tuvajos Austrumos. Jo, kaut arī Bušs izteica pārliecību, ka viņa prezidentūras laikā Izraēla vienosies ar palestīniešiem par Palestīnas valsts izveidošanu, pašlaik īstas ticības tam nav. Pirmkārt, vienā palestīniešu apdzīvotās teritorijas daļā pie varas esošā organizācija "Hamas" kategoriski atsakās no sarunām ar Telavivu. Otrkārt, lai ebreji samierinātos ar palestīniešiem, liela loma ir pārējām arābu valstīm. Taču kara dēļ Irākā smagi cietusi ASV reputācija un jebkura amerikāņu iniciatīva tiek uztverta ar aizdomām.

Ja nu vizītes laikā panāktas kādas vienošanās, par kurām plašākai sabiedrībai nav zināms, tad cita lieta. Taču vismaz pašlaik šķiet, ka vizīte bija nekas vairāk kā Buša mēģinājums pārliecināt pasauli par ASV ietekmi šajā reģionā. Un nozīmīgāka par vizīti ir Savienotajās Valstīs notiekošā prezidenta amata kandidātu priekšvēlēšanu kampaņa. Reti kad tā sākusies ar tik asu cīņu abās partijās, kā tas ir šogad.

Diez vai kaut kāda skaidrība radīsies pēc šonedēļ notiekošām sapulcēm trijos štatos. Jo kampaņas līdzšinējā gaita parādījusi, ka lielāku atbalstu gūst tie, kuru uzvara nav paredzēta, un, tāpat kā neko nenozīmēja Baraka Obamas pārsvars startā, tā arī droši vien neko nenozīmēs Hilarijas Klintones revanšs.

Bet galvenā intriga starptautiskā mērogā turpinās virmot Balkānos. Kosovā apstiprināta jauna valdība, kura paziņojusi, ka tuvāko nedēļu laikā šī province atdalīsies no Serbijas. Vēl vairāk – ka tam jau piekritušas ASV un Eiropas Savienība. Serbija savukārt paziņojusi, ka tādā gadījumā pārtrauks attiecības ar Eiropas Savienības valstīm.

Tātad Slovēnija savu prezidentūru Eiropas Savienībā sākusi ar ļoti sarežģīta jautājuma risināšanu. Tai ne tikai jāizstrādā plāns, kā Kosovā notiks pārejas posms. Tai būs arī jāparāda, cik vienota ir Eiropas Savienība un vai tai ir vai nav kopēja ārpolitika.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Triju dienu laikā nogalina divus uzņēmējus.
Kļūst zināms, ka inflācija pagājušajā gadā sasniegusi 14,1 procentu.
Vēršas plašumā pasu skandāls.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis nokļuvis politiķu krustugunīs sakarā ar paredzētajiem grozījumiem "Kriminālprocesa likumā".

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ASV prezidenta Džordža Buša vizīte Tuvajos Austrumos.
Kosovas jaunā valdība paziņo, ka tuvāko nedēļu laikā pasludinās neatkarību.
Prezidenta vēlēšanās Gruzijā uzvar Mihails Saakašvili.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Hilarija Klintone
revanšējas par zaudējumu ASV prezidenta kandidātu priekšvēlēšanu kampaņas startā.