Kurzemes Vārds

09:58 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Sprunguļi saimniekošanas riteņos
Pēteris Jaunzems

Atgadījums Durbes novada "Muceniekos", kur Anda Kisieļa zemnieku saimniecībai par mēslu izvešanas noteikumu pārkāpšanu Vides ministrija janvāra sākumā piedraudēja apstādināt ražošanu, nav palicis bez atbalss. Tas uzskatāmi rāda, ka iedzīvotāji nav vienaldzīgi un ir gatavi aizstāvēt lauksaimnieku intereses. Sašutuma pilni komentāri bija lasāmi internetā. Tāpat redakcijai zvanīja vairāki satraukti lauku ļaudis. Viņi izteica izbrīnu ne tikai par amatpersonu pārsteidzīgo reakciju, bet asi nosodīja arī kaimiņus, kas izraisījuši šo konfliktu. Tiem, kas dara, tā tiekot likti tikai sprunguļi riteņos. Par kādu lauksaimniecības attīstību tad var runāt?

"Es pazīstu gan vienus, gan otrus, un zinu arī to, kādi šoruden bija laika apstākļi. Ko var prasīt no zemnieka, ja līt sāka drīz pēc Jāņiem, lija visu rudeni un ūdens izmērcēja zemi tā, ka uz lauka uzbraukt nebija ko domāt? Kā gan lai lopu audzētājs ievēro noteikumus? Ja bedre pilna līdz malām, mēsli taču kaut kur ir jāizved!" teica piemājas saimniecības "Dimanti" īpašnieks Linards Ozols. Bet kāds cits saērcināts vīrs, kurš nevēlējās, ka laikrakstā nosaucu viņa uzvārdu, aicināja amatpersonas, lēmumus pieņemot, domāt ar galvu un neizmantot šim nolūkam citu ķermeņa daļu. Ne vienreiz vien izrādījies, ka vietējo noteikumu pieņēmēji ir stipri pārcentušies, jo Eiropas Savienībā neko tādu nepieprasa. Turklāt ne viss, kas noderīgs Alpu priekškalnēm, tūdaļ ar skubu būtu jāievieš Latvijas līdzenumos.

Situāciju zemnieku saimniecībā kontekstā ar Eiropas Savienībā pašlaik ritošajām sarunām, kuru mērķis ir vienkāršot lauksaimniecībā notiekošās kontroles, pirms dažām dienām apspriedām arī Lauku konsultāciju birojā. Tā vadītājs Jānis Briedis pauda cerību, ka risinājums gan Vides, gan Zemkopības ministrijā šoreiz tiks atrasts, jo pārkāpums nav tik būtisks, lai piensaimniekam aizliktu kāju priekšā un aizliegtu strādāt. Bet pieredzējusī speciāliste Arta Cinkus teica, ka latviešu zemnieki no laika gala veduši un izkliedējuši mēslojumu tieši uz sasalušas zemes, taču neesot vēl dzirdēts, ka tādēļ kāds kaitējums apkārtējai videi būtu nodarīts. Vēlāk pienāca patīkama ziņa, ka arī Zemkopības ministrijas darbiniece Rita Silaraupa un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis zvanījuši novada lauku attīstības speciālistei Maijai Lankupai un apņēmušies Andim Kisielim palīdzēt mēslojuma izvešanas samezglojumu atšķetināt. Kaut nu tas patiešām piepildītos un nepaliktu, kā dažkārt ir noticis, tikai vēlīgu solījumu līmenī.

Šoreiz, manuprāt, lai neizraisītos jauni pārpratumi un konflikti, uz lauku saimniecību kontroles problēmu ir vērts paskatīties arī kopumā. Jo vairāk tāpēc, ka nākamgad spēkā stāsies savstarpējās atbilstības nosacījumi, kas vecajās dalībvalstīs jau pāris gadu darbojas un ir izraisījuši lauksaimnieku visai niknus protestus. Kārtība, bez šaubām, ir jāievēro, taču nekas labs no tās ieviešanas nevar sanākt, ja kontroli izmanto, lai kašķētos un liktu sprunguļus ceļā tiem, kas cenšas strādāt. Piemēram, lielas iespējas vajāt piekrastes un jūras zvejniekus inspektoriem paver arī nupat pieņemtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.