Kurzemes Vārds

08:38 Sestdiena, 24. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Muižas koku cirtējam – nosacīts sods

Trīs gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku uz trim gadiem – šādu sodu Liepājas tiesa piesprieda 1985.gadā dzimušajam Jurim Radvilam. Viņš tika apsūdzēts par nelikumīgu koku ciršanu Kazdangas muižas kompleksa teritorijā.

Papildus Liepājas tiesa lēma, ka par labu Izglītības un zinātnes ministrijai no J.Radvila piedzenama 839,68 latu kompensācija, savukārt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai – Ls 2519,04. Lietisko pierādījumu – motorzāģi "Husqvarna" – tiesa nolēma realizēt un iegūtos līdzekļus izmantot kompensāciju izmaksai.

J.Radvils bija apsūdzēts pēc Krimināllikuma 109.panta otrās daļas par patvaļīgu koku ciršanu svešā teritorijā, kā arī pēc Krimināllikuma 229.panta pirmās daļas par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa bojāšanu. Jau rakstīts, ka nomaļā Kazdangas muižas parka teritorijā tika konstatēta patvaļīga koku ciršana lielā apmērā. Noskaidrojās, ka J.Radvils organizējis to nociršanu, lai pārdotu malkā un šādi nopelnītu naudu. Bez tam izrādījās, ka nelikumīgi izstrādātā koksne bijusi daudz vērtīgāka, ja to pārdotu kā lietaskokus.

Kad policijai izdevies noskaidrot vainīgo personu, J.Radvils atzinis vainu, paudis nožēlu par izdarīto un tiesai lūdzis nepiemērot viņam reālu cietumsodu. Arī Liepājas rajona virsprokure Ilona Živa neprasīja reālu cietumsodu, tāpēc ar tiesas spriedumu visas puses palika apmierinātas.


Barikāžu dalībnieki skatīsies "Rīgas sargus"

Tie Grobiņas pagasta ļaudis, kam ir svarīga 1991.gada janvāra barikāžu piemiņa, šodien pulksten 18 aicināti uz tikšanos pie ugunskura. Tas tiks iekurts pie Pagasta padomes ēkas, pavēstīja pašvaldības vadītājs Aivars Priedols.

"Kā jau katru gadu, mazliet pakavēsimies atmiņās, iedzersim siltu tēju un uzkodīsim pīrādziņus," aicina A.Priedols.

Papildu tam Grobiņas Pagasta padome barikāžu dalībniekiem sagādājusi īpašu pārsteigumu – ir rezervētas 30 vietas kinoteātrī "Balle" uz jaunās un jau ļoti lielu popularitāti ieguvušās latviešu spēlfilmas "Rīgas sargi" seansu pulksten 19. "Tad nu ātri pēc tējas nobaudīšanas sēdīsimies divos mikroautobusos un brauksim uz Liepāju skatīties kino," piebilda A.Priedols.


Laukus atkal pārstaigā cilvēki ar antenām

Pēteris Jaunzems

Dažu rajona zemnieku saimniecību laukos šajās dienās esot novēroti cilvēki ar antenām virs galvas. Tādi, piemēram, redzēti Virgas pagastā. Tomēr nevajag domāt, ka ieradušies citplanētieši. Lauku platības, liekot lietā globālās pozicionēšanas ierīces, uzmēra Lauku atbalsta dienesta reģionālās pārvaldes Zemes un ūdens resursu daļas vecākie inspektori. Pavisam Liepājas rajonā – pieci.

Mērnieku pulkā jau daudzus gadus strādā arī aizputnieks Bruno Herbsts. Viņš pastāstīja, ka patlaban pārbaudei ir pakļautas tikai dažas zemnieku saimniecības, kuru īpašnieki 2006.gada rudenī ir iesaistījušies Eiropas Savienības atbalstītajā lauksaimniecības zemju erozijas ierobežošanas pasākumā. Saimniecības, kur pārbaudei jānotiek, izraugoties dators. Parasti saimnieks par ciemiņu ierašanos tiekot brīdināts. Gadījumos, ja viņš nav sazvanāms, inspektoriem ir tiesības rīkoties patstāvīgi. Tikai neskaidrību brīžos tikšanās ar īpašnieku esot obligāta.

Pārbaudes gaitā tiekot noskaidrots, cik precīzi lauksaimnieks ievēro erozijas ierobežošanas atbalsta pasākuma nosacījumus. Tas jāzina, lai piešķirtu maksājumus, kas pienākas tikai tiem, kuri 70 procentu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes atstājuši neuzartu, saglabājot zaļo zelmeni. Visa pārējā saimniecības zeme drīkstot būt uzarta.

Bruno teica, ka šī ziema esot diezgan parocīga situācijas novērtēšanai, jo viss ir kā uz delnas redzams. Tomēr staigāšana pa laukiem, viņaprāt, būtu ērtāka, ja zeme sasaltu. Arī neliela sniega kārtiņa par ļaunu nenāktu, jo arumus saskatīt tāda netraucējot.

Vecākais inspektors uzsvēra, ka gan erozijas ierobežošanas dalībnieki, gan vienotās platības atbalsta maksājumu saņēmēji visbiežāk pieļauj vienas un tās pašas neprecizitātes. Tās atkārtojas no gada gadā, un par tām runāts neskaitāmas reizes. Aizvien vēl neprecīzi tiek noteiktas lauku platības, pastāvīgās pļavas nereti tiek pieteiktas kā sētie zālāji un nav sakārtotas meliorācijas sistēmas. Grāvjiem ir jābūt atbrīvotiem no kokiem un krūmiem, iztekām – iztīrītām un akām jāuzliek vāki, tos varot izgatavot arī no koka. Rau, tas esot darbiņš, kas zemes apsaimniekotājiem jāpaveic ziemā.


Grib maksāt lielākus pabalstus

Lažas Pagasta padomes darbinieki strādā pie grozījumiem pašvaldības sociālajā nolikumā, jo sociālo pabalstu apjoms vairs neatbilst esošajai situācijai, pastāstīja Lažas Pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Vētra.

"Valsts 2008.gadā ir paredzējusi iedzīvotājiem garantētos minimālos ienākumus 27 latu apmērā. Kas nu tā par naudu, ja jau trūcīgs skaitās cilvēks, kam ienākumi mazāki par 80 latiem mēnesī. Pašvaldība ir tiesīga garantētos minimālos ienākumus palielināt pēc saviem ieskatiem. Protams, nekādu ārkārtīgu palielinājumu atļauties nevaram, taču pašlaik apspriežam, ka šos ienākumus mēs varētu noteikt 35 latu apmērā," skaidro M.Vētra.

Gan Finanšu, gan Sociālo lietu komiteja patlaban strādā pie izmaiņām pabalstu izsniegšanas kārtībā. Visi ir vienisprātis, ka to vajag palielināt, diskusijas notiek vienīgi par to, cik lielā apmērā var atļauties to darīt, lai cilvēki justu lielāku labumu un pašvaldība nepārspīlētu savas iespējas.


Eksāmens fizikā joprojām ir populārs
Ilze Šķietniece

"Lielu pārsteigumu šogad nav," runājot par to, kādus eksāmenus izvēlējušies kārtot 12.klašu skolēni, sacīja Liepājas rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Gunta Lagzda. Līdz 1.aprīlim jauniešu domas gan vēl var mainīt.

Vācu valoda izmirst

Pagājušā mācību gadā izskanēja informācija, ka turpmāk skolēni eksāmeniem pieteiksies internetā. Taču jaunā sistēma vēl neesot ieviesta. Pagaidām nav arī zināms, kad būs. Tādēļ pieteikšanās noritēja tāpat kā iepriekšējos gados.

Izvēles eksāmeniem jaunieši varēja pieteikties pagājušajā semestrī. Vēl martā iespējams paziņot par korekcijām, Ministru kabineta noteikumi nosaka – beigu termiņš ir 1.aprīlis.

"Jācer, ka izvēle ir izdarīta, ņemot vērā to, kādas ir prasības augstskolā un kādu eksāmenu sertifikāti nepieciešami iestājoties," sacīja G.Lagzda.

Pavisam 12.klasi šogad beigs 283 skolēni – par 10 mazāk nekā pērn. Obligāts viņiem būs eksāmens mācību valodā un vienā svešvalodā. Pirmajā vietā joprojām ir angļu valoda, populārs ir pārbaudījums krievu valodā. Taču vēl vairāk samazinājies to jauniešu skaits, kas izvēlas kārtot eksāmenu vācu valodā. Šogad šādu vēlmi pauduši tikai septiņi skolēni.

Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Daina Lukjanova atzina, ka vācu valoda rajona skolās izmirst. Kā otro svešvalodu skolēni lielākoties izvēloties krievu valodu, jo vecākiem šķiet, ka tās apguvē viņi vismaz var palīdzēt. Vācu valodu apgūst vairs tikai dažās pamatskolās, nedaudz labāka situācija esot vidusskolās. Skolotāji tādēļ mēdzot pārkvalificēties, lai mācītu angļu valodu.

Medicīnu studēt negrasās

Bet, analizējot datus par pārējiem izvēles eksāmeniem, G.Lagzda sacīja: "Būtisku izmaiņu, salīdzinot ar pagājušo gadu, nav. Tendences ir aptuveni tādas pašas."

Tāpat kā pēdējos pāris gados, daudzi izvēlas kārtot pārbaudījumu fizikā, kas agrāk nebija populārs eksāmens. "Acīmredzot, kaut kur stājoties, šis eksāmens ir nepieciešams," spriež rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste. Mazāk izvēlējušies kārtot eksāmenu ķīmijā – šogad astoņi, gadu iepriekš – 16. Tas rāda, ka ir mazinājusies interese par medicīniska rakstura profesijām. G.Lagzda apstiprināja, ka vēl aizvien populārs ir pārbaudījums ģeogrāfijā un biznesa ekonomiskajos pamatos, ko iespējams rakstīt jau 11.klasē.

Pagaidām visiem vidusskolēniem noteikti jākārto tikai matemātikas ieskaite, taču straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad šajā mācību priekšmetā obligāti būs jāraksta eksāmens. Tas varētu būt jau 2008./2009.mācību gadā. "Izglītības satura un eksaminācijas centra speciālisti apgalvo, ka eksāmena saturs būs pietuvināts ieskaitei," mierināja G.Lagzda.

Vēl joprojām esot arī tādi, kas izvēlas kārtot kādu no centralizētajiem eksāmeniem, kaut skolā vairs nemācās. Tas visbiežāk ir nepieciešams, ja nolemts iegūt augstāko izglītību tikai tad, kad pagājis ilgāks laiks pēc vidusskolas beigšanas. Taču LRIP nav konkrētu datu, cik šādu cilvēku ir. Viņi no šā gada eksāmenu var kārtot nevis vidusskolā, kas savulaik beigta, bet Liepājas Pedagoģijas akadēmijā.

Sāk kārtot pārbaudījumus sportā

9.klasi šogad beigs 633 jaunieši, gadu iepriekš – 626. Viņiem obligāti jākārto eksāmens mācību valodā un ieskaites dabaszinībās, sportā un vienā no svešvalodām. Angļu valodu kārtos 495 skolēni, krievu valodu – 102, vācu valodu – 36. Dati rāda, ka vācu valodas pārbaudījuma kārtotāju skaits palielinājies – gadu iepriekš to izvēlējās tikai 10 devītklasnieku.

Ieskaites un eksāmeni jauniešiem būs jākārto maijā un jūnijā. Vienīgais pārbaudījums, ko var veikt ātrāk, ir sportā. Ieskaitē paredzētos praktiskos uzdevumus skolēni pilda visu otro semestri. G.Lagzda zināja sacīt, ka 12.klases skolēniem no šā gada ir viena jauna disciplīna – orientēšanās sports. Teorētisko pārbaudījumu jaunieši gan rakstīs pavasarī un visi reizē.

Uzziņai

Eksāmens 2006./2007.m.g. 2005./2006.m.g.
Fizikā 48 57
Ķīmijā 8 16
Vācu valodā 7 23
Krievu valodā 77 90

Liepājas rajona Izglītības pārvaldes dati