Kurzemes Vārds

03:51 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

"Ķīvītēs" vietas un jaudas pietiek arī kaimiņiem
Dina Belta

Atkritumu poligona "Ķīvītes" darbība paplašinās – nākamgad tas apkalpos arī Saldus rajonu. Bet Liepājas Rajona padome gatavojas lemt par to, kādās īpašumattiecībās pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas ar "Liepājas RAS" paliks rajona pašvaldības.

Atkritumus vedīs arī no Saldus

Nākamā gada vasarā atkritumu poligonā "Ķīvītes" Grobiņas pagastā nonāks ne tikai atkritumi no Liepājas un rajona, tos šurp vedīs arī no Saldus, "Liepājas RAS" valdes loceklis Normunds Niedols stāsta par jauno reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu. Sākotnējā iecere par atsevišķa Viduskurzemes atkritumu poligona būvi atmesta, jo konstatēts, ka tā izmaksas būtu pārāk lielas, līdz ar to arī tarifs par atkritumu savākšanu kaimiņu rajonā – pārāk augsts.

Platības "Ķīvītēs" pietiek, uzsver N.Niedols. Iespējamai darbības paplašināšanai "Liepājas RAS" rezervējis zemes gabalus arī ārpus iežogotās poligona teritorijas.

Izmantojot iespēju piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus atkritumu saimniecības pilnveidošanai, "Liepājas RAS" plāno papildu deponēšanas laukuma izveidi. Esošajā vietas atkritumu apglabāšanai varētu pietikt vēl apmēram gadu vai divus, lēš uzņēmuma amatpersona.

Deponēšanas laukums ir tā poligona daļa, kurā droši un videi nekaitīgi apglabāt nepūstošos atkritumus – tos, kurus nav iespējams apglabāt šūnā un izmantot biogāzes ražošanai.

"Ķīvītēs" pašlaik jau piepildītas un nosegtas četras šūnas, no tām sūknē gāzi, kas nonāk ģeneratorā.

Tarifs par zemu, lai šķirotu

Tagad deponēšanas laukumā nonāk apmēram viena trešdaļa atvesto atkritumu, divas trešdaļas – enerģētiskajās šūnās. "Tas ir vairāk, nekā sākumā bija plānots. Bija paredzēts, ka vairāk atkritumu varēs likt šūnās," atzīst N.Niedols. "Bet tarifs ir tik zems, ka lielāku atkritumu apjomu sanāk izdevīgi uzreiz vest šeit, uz deponēšanas laukumu." Piemēram, diezgan daudz vietas aizņem atkritumi no māju, sētu tīrīšanas, remontdarbiem, ko it kā varētu izmantot lietderīgāk.

Pašlaik tarifs par vienas tonnas atkritumu noglabāšanu "Ķīvītēs" ir 12,51 lats. Salīdzinājumam – Latgales novadā tas esot aptuveni 20 latu par tonnu. N.Niedols atzīst, ka pakāpeniski tarifs palielināsies arī Liepājas pusē, jo to nosaka reālās poligona darbības izmaksas. "Bet šai lietai ir divas puses," viņš uzsver. "Otrā – tarifam ir jābūt tādam, lai atkritumu ražotāju mudinātu šķirot."

Tik daudz gāzes iegūt nevar

Pagājušā gada vasarā gandrīz septiņus gadus ilgušais projekts par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Liepājas rajonā pabeigts. Viena no projekta uzraudzītāju – Pasaules bankas pārstāvju – iebildēm bija par to, ka "Ķīvītēs" netiek iegūts plānotais biogāzes apjoms un līdz ar to netiek saražots paredzētais elektroenerģijas apjoms. Sākotnējās ieceres paredzēja šim nolūkam darbināt divus ģeneratorus, taču pagaidām ar pusi jaudas darbojas tikai viens.

"Eksperti ir daudz un dikti sprieduši un secinājuši, ka tik daudz biogāzes, cik bija plānots, pat teorētiski saražot šeit nevar," saka N.Niedols.

Kopā ar Vides ministriju tiek meklēts problēmas risinājums. Tā kā projekta uzraudzība no finansētāju puses ir ļoti stingra, "Liepājas RAS" vajadzēs atmaksāt vairāk nekā miljonu dolāru, ja šim projektā iekļautajam finansējumam netiks likts pretī konkrēts darbs – elektroenerģijas iegūšana.

"Ķīvītēs" iegūtā elektroenerģija par dubultu tarifu kā alternatīvā jeb zaļā enerģija tiek pārdota "Latvenergo".

Pietrūkst pārstrādes jaudu

Izmantojot iespēju iegūt ES līdzekļus, Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekotāji plāno arī uzlabot situāciju atkritumu šķirošanas jomā. Tiks rīkots konkurss, kurā varēs piedalīties jebkurš komersants – nolikumā paredzēta dalītās atkritumu vākšanas punktu, laukumu izveide, pārstrādes iespēju attīstīšana, skaidro N.Niedols.

Pašlaik atkritumu šķirošana īpaši aktīvi nenotiek. Galvenais iemesls tam ir pārstrādes jaudas trūkums, uzskata N.Niedols. "Piemēram, ar metālu nav nekādu problēmu, to atšķiro bez īpašām informatīvām akcijām, jo to ir kur pārstrādāt." Tagad atrisināta arī lietoto riepu utilizācijas problēma – turpat "Ķīvīšu" teritorijā tās sapresē blokos, ko pēc tam kā sertificētu būvmateriālu var izmantot tehnoloģisko ceļu būvei, pildīšanai un tamlīdzīgām vajadzībām.

Atkritumu poligona teritorijā atrodas šķirošanas laukums, kur iedzīvotāji paši var sašķirot atkritumus otrreiz izmantojamos un noglabājamos. Līdz 100 kilogramiem sašķirotu atkritumu "Ķīvītes" no iedzīvotājiem pieņem bez maksas. Taču šo iespēju visā poligona darbības laikā esot izmantojuši labi ja pārdesmit cilvēku.

Šķirošanu galvenokārt veic paši "Ķīvīšu" darbinieki. Pie katras kravas izbēršanas klāt ir strādnieks, kas uzrauga, lai enerģētiskajās šūnās nenonāktu bīstamie atkritumi. Viņi iespēju robežās izšķiro arī otrreiz izmantojamās lietas.

N.Niedols ir pārliecināts, ka situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā mainīsies, rodoties jaunām pārstrādes tehnoloģijām. "Cilvēki aizvien vairāk saprot, ka atkritumos ir enerģija. No vienas puses tie ir apgrūtinājums, no otras – resurss."

Gādās par Grobiņas pagasta interesēm

SIA "Liepājas RAS" kopīgi izveidoja Liepājas dome un visas Liepājas rajona pašvaldības, kuras nodibināja SIA "RAS 30". Īpašumattiecību modelis varētu mainīties pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad pašvaldību skaits būtiski samazināsies.

"Mēs kopīgi lemsim par uzņēmumiem, kuros Rajona padome ir dalībnieks, tostarp arī par "RAS 30"," saka Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Pagaidām jautājums vēl esot atklāts.

SIA "RAS 30" kā līdzīpašnieks ir arī galvotājs "Liepājas RAS" kredītsaistībām. "Strādāsim, lai galvojums nenonāk tikai uz Grobiņas pagasta pleciem," piebilst A.Šilis.

"Liepājas RAS" valdes loceklis N.Niedols ir pārliecināts, ka ar savām kredītsaistībām uzņēmums tiks galā pats. "Grobiņas pagasts kā divkāršs īpašnieks – tas ir dalībnieks SIA "RAS 30" un zemes īpašnieks –, var justies pavisam droši."

Joprojām neskaidras ir "Liepājas RAS" attiecības ar Dunalkas pašvaldību. Tā vēl aizvien nav samaksājusi līdzfinansējuma daļu uzņēmumā, kaut arī tur, tāpat kā citos pagastos un pilsētās, rekultivēta vecā izgāztuve un tiek nodrošināta atkritumu savākšana.

"Jau pirms manas stāšanās amatā Pagasta padome nolēma, ka gribam būt īpašnieki paši par sevi," saka Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs. SIA "RAS 30" dalībnieki dunalcnieki tomēr esot, jo kaut kad sen nelielu naudas summu samaksājuši. Tomēr pašvaldībai esot iebildumi, ka "RAS 1", kā A.Radzevičs dēvē lielāko īpašnieku Liepājas domi, "mantība aug, bet "RAS 30" mantība samazinās.


Izdod matemātikas uzdevumu krājumu
Ilze Šķietniece

Vakar Vaiņodes vidusskolā notika skolotājas Daces Čivželes grāmatas "Uzdevumi matemātikas ieskaitēm 10.–12.klasei" atvēršanas svētki, pastāstīja direktora vietniece audzināšanas darbā Māra Tamuža.

Grāmatā ir ieraksts "Manai Vaiņodes vidusskolai", kas ir D.Čivželes pirmā un vienīgā darbavieta. Vaiņodē viņa strādā kopš 1972.gada.

Matemātikas skolotājas sarakstītās grāmatas atvēršanas svētkus ar visu, kas tiem piedien, skolā sarīkoja viņas kolēģi. Ievadrunu teica direktora vietniece mācību darbā Gunta Minka, bibliotekārei Sarmai Zālītei sakāmais bija garāks. Viņa atgādināja, ka cilvēka uzdevums ir izaudzināt bērnu, uzcelt māju un iestādīt koku, piebilstot, ka radošam skolotājam pienākas izdot grāmatu. Pēc tam D.Čivžele saņēma ziedus un citus apsveikumus.

Grāmatu laidusi klajā izdevniecība "Pētergailis". Tajā ir 151 lappuse un divas daļas – uzdevumu komplekti algebrā un uzdevumu komplekti ģeometrijā. Tie ir piemēroti ieskaišu organizēšanai dažādu tematu nobeigumā. Viena uzdevumu komplekta izpildei paredzētas 80 minūtes. Taču katrs skolotājs var variēt, izvēloties atsevišķus uzdevumus un saīsinot to izpildes laiku. Ir arī dažāda grūtības pakāpe.

M.Tamuža piebilda, ka uzdevumi tapuši skolotājas darba gadu gaitā un viņas skolēni tos jau ir risinājuši. Patlaban D.Čivžele strādājot jau pie nākamās grāmatas. "Viņa pēc būtības ir zinātniece. Viņai patīk pētīt un meklēt," kolēģi raksturoja M.Tamuža.


Iespējams, SIA "Lukas Lutz" atsāks darbu
Viktors Ulberts

1.februārī maksātnespējīgās SIA "Lukas Lutz" kreditoru sapulcē tiks lemts par mierizlīgumu, pastāstīja uzņēmuma administratore Sanda Jugāne.

Iepriekšējā kreditoru sapulcē parādnieki piedāvāja izstrādāt mierizlīguma projektu. "Tas nozīmē, ka parādnieki izstrādā grafiku, kā viņi nomaksā parādus. Ja kreditorus šis risinājums apmierina, tad viņi nobalso par šādu maksātnespējas risinājumu, proti, mierizlīgumu. Vēl jau, protams, mierizlīgums jāapstiprina tiesai. Ja visas puses tam piekritīs, uzņēmums varēs atsākt darbu," skaidroja S.Jugāne. Viņa gan neteica, vai parādnieki, tas ir, SIA "Lukas Lutz" īpašnieki Lukass Lucs un Anita Zommere, parādu nomaksai un uzņēmuma darbības atjaunošanai ir piesaistījuši investoru.

Jau rakstīts, ka A.Zommere ilgāku laiku meklēja investorus, lai SIA "Lukas Lutz" ražotne varētu atsākt darbību. Interesi par šo uzņēmumu izrādījis arī Otaņķu piensaimnieku kooperatīvs "Laura".

SIA "Lukas Lutz" 1995.gadā Kazdangas pagastā dibināja šveicietis Lukass Lucs. Uzņēmums ilgus gadus strādāja ar labiem panākumiem, un Kazdangā ražotos piena produktus pazina patērētāji tālu aiz Liepājas rajona robežām. Sarežģījumi ar nodokļu samaksu uzņēmumam esot sākušies jau 2002.gadā, līdz 2007.gadā Valsts ieņēmumu dienests ierosināja uzņēmuma maksātnespēju 140 tūkstošu latu nenomaksāto nodokļu dēļ.


Aigaru skatīt nebrauc
Ilze Šķietniece

Ziemeļu gulbis Aigars, kas piedalās satelītizsekošanas projektā, vēl aizvien atrodas Liepājas rajonā, tomēr ornitologi nav devušies to apskatīt, kā iepriekš bija paredzēts.

Aigars tagad gan nedaudz mainījis uzturēšanās vietu – no Priekules apkārtnes tas pārvietojies uz Bārtas pagastu. No putna raidītāja tiekot saņemts labs signāls. Ornitologs Dmitrijs Boiko pastāstīja, ka speciālisti putnu tomēr nebrauks apraudzīt, kā bija domāts iepriekš, jo vietējais iedzīvotājs Ziedonis Reķe regulāri ziņojot, kā putnam klājas. Tas lidojot bez problēmām un nekādus acs savainojumus nevarot saskatīt. "Ja februārī būs mīnus divdesmit grādu, tad gan es nezinu, varbūt vajadzēs braukt Aigaru glābt," sacīja D.Boiko.

Līdz šim gulbis neesot izrādījis nekādu vēlmi doties prom no Latvijas. Taču projekta īstenotājus tas nemaz nedara bažīgus – vēl pagājušajā svētdienā kāds ornitologs pie Saldus redzējis 25 ziemeļu gulbjus. Turklāt jau notiekot pretējais process – putni, kas ziemot nebija devušies tālu, sāk atgriezties mājās. Nedēļas nogalē esot novērotas ķīvītes un zosis.

To, vai sals vēl uznāks, D.Boiko neprognozē: "Tas nav skaidrs." Gadījumā, ja sāksies īsta ziema, Latvijā esošie gājputni cenšoties aizlidot uz dienvidrietumiem. Tie, kam lidojumam trūks enerģijas, aizies bojā. Ūdensputni gan mēdzot izmantot iespēju uzturēties lielākos ezeros vai Baltijas jūrā, kas tik ātri neaizsalst. Mazākas izredzes ir sīkajiem putniem, kam nav kur paslēpties.

Pētījums "Ziemeļu gulbju satelītizsekošana" tiek veikts, jo ornitologiem trūkst ziņu par gulbju migrācijas ceļiem, kur tie uzturas pārlidojumu starplaikos un kur pulcējas jaunie īpatņi, kas vēl nav sākuši ligzdot. Pēc Jaungada projektā vēl piedalās divi gulbji. Otrs putns – Jānis – ziemo Oderas upes krastos Vācijā. No pārējo raidītājiem signāla vairs nav.


Meklē ierosmes, lai "Sējējs – 2008" būtu aizraujošāks
Pēteris Jaunzems

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze aicinājis lauksaimniekus izteikt ierosinājumus par to, kā šajā gadā padarīt aizraujošāku tradicionālo konkursu "Sējējs". Tas pamazām bija sācis zaudēt popularitāti.

Ierosinājumus un viedokļus zemnieki varēs izteikt īpašās anketās, ko sagatavojuši Zemkopības ministrijas speciālisti. Ļaudis aicināti novērtēt konkursu "Sējējs" līdzšinējo norisi, paužot uzskatu, ko šī spēku samērošana dod laukiem, vai tā veicina lauksaimniecības attīstību. Savas domas mudināti izteikt gan bijušie konkursa dalībnieki, gan viņu kaimiņi. Tie, kuri līdz šim vēl nav izmēģinājuši spēkus "Sējējā", pastāstīs, kādi iemesli viņus ir kavējuši to darīt.

Tāpat tiekot gaidīti priekšlikumi par to, kādai vajadzētu būt konkursa pieteikšanās kārtībai. Vai būtu labāk, ja pretendentus izvirzītu lauksaimniecības organizācijas, vai jāļauj, lai to dara Lauku atbalsta dienesta nodaļas un Lauku konsultāciju centri. Varbūt ir lietderīgi, ja izvirzīšanas anketas publicē vietējā presē? Tāds solis varētu pamudināt sāncenšus, un sacensība kļūtu dinamiskāka. Zemnieki aicināti izteikties arī par to, kā godināt laureātus, kur viņiem rīkot balli un kā tai būtu jānotiek.

Aizpildītās anketas respondenti tiek lūgti nogādāt ministrijai.