Kurzemes Vārds

13:41 Ceturtdiena, 12. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Rucavnieku pamatīgums, kas atrodams rausī

Daina Meistere

"Man ēdienu receptes galvā neturas, es ēst gatavoju pēc izjūtas, nesveru, neskaitu gramus, nenormēju, bet galā viss iznāk," sacīja bērnudārza "Margrietiņa" vadītāja, dzejniece Jana Egle.

Ikdienā ģimene ar ēdienu gatavošanu daudz neaizraujas, Jana, viņas dēls Jānis un meita Liene pa dienu paēd kur nu kurais – mājās, skolā, darbā. Tāpēc arī mamma Jana mēdz uzsvērt, ka viņu mājās ir citas vērtības un ēšana visā šajā vērtību skalā ieņemot tikai kādu 6.vietu. Taču ēst gatavot Jana prot un to arī dara. Viņa domā, ka prasme gatavot nākusi no ģimenes, mantota no vecākiem un vecvecākiem: "Manam tētim Edvīnam ļoti labi padevās gaļas ēdieni."

Bet viņu mājās ir vēl kāda īpatnība. Te bieži uzņem ciemiņus, gan pie dzīvokļa saimnieces, gan viņas bērniem ciemojas dzejnieki – gan no tuvākām, gan tālākām Latvijas vietām. Kā paskaidroja pati Jana, viņi ir gados jauni un ne tik jauni, katram ir savi ēšanas paradumi, un pat, ja tie nesaskan ar mājinieku izpratni par, teiksim – brokastīm vai pusdienām, tie tiek respektēti un vērā ņemti.

Tā nu arī ciemiņi ir savu reiz pārsteiguši mājiniekus ar garšīgām maltītēm. "Cik brīnišķīgu lazanju mums pagatavoja Renāte no Cēsīm," atcerējās Jana Egle. Dzejnieks Andris Ogriņš no Rīgas, kurš pie liepājniekiem bija atbraucis kopā ar savu ģimeni, brokastīs vārīja visiem auzu pārslu biezputru, bet pusdienās cepa gardas gaļas filejas.

Bet nevar gluži apgalvot, ka šīs ģimenes mājasmāte ēst nemaz vairs pati negatavo. Jana ir pārmantojusi interesantas receptes no savas dzimtas sievietēm un var pamielot gan savus tuviniekus, gan viesus. Kad viņa vēl dzīvojusi laukos un viņiem mājās bijusi īsta plīts, Jana saviem ciemiņiem gatavojusi īstu rucavnieku ēdienu – kartupeļu rausi, kuru Janas vīramāte saukusi par riezi, bet Janas mamma teikusi, ka tas ir pezeks. Bet vienalga, kā to sauca, tas vienmēr ir gājis uz urrā, un vēlāk tālāki un tuvāki paziņas, kas grasījušies braukt ciemos, jau iepriekš likuši noprast, ka viņi atkal gribēs pamieloties ar riezi.

Kartupeļu rausis (riezis, pezeks)

Sarīvē zaļus kartupeļus (daudz),
nospiež, notecina sulu, laiž lai nostāvas, tad nolej šķidrumu, atstājot nostājušos cieti, kuru pieliek atpakaļ sarīvēto kartupeļu masai,
piejauc nelielu devu vārītu kartupeļu (saspaidītus),
tad sīki sagriež cauraugušu cūkas gaļu (var svaigu, var kūpinātu) un labi daudz sīpolu,
var pielikt arī mazliet ķiplociņu (bet ar tiem nav ieteicams aizrauties),
pēc savas gaumes var piešaut pāris ēdamkarotes skābā krējuma.

Visu masu kārtīgi izmaisa, tad liek pannā ar augstām malām un cep.

Cepšanas laiks ir diezgan ilgs, apmēram 40 minūtes, bet saimniece jau redz, kad rausis ir ieguvis patīkami brūnu garoziņu un ir gatavs. Ēd ar skābu krējumu.

Kad ģimenē ir dzimšanas dienas vai citi svētki, mamma Jana cep torti. Viņa pastāstīja, tagad mazāk ar to visu aizraujas, bet kādreiz ir pat kāzu torte cepta. Ir iznācis, pašai to negribot, pamānīties. Tā reiz ciemiņi gardām mutēm ēduši kūku un vēl recepti paprasījuši, bet cepējai nācās atzīties, ka tā gatavota no veikalā nopirktās paciņas "Rūķu kūka". Populārākā no tortēm ir parastā biskvīta mīkla plus pildījums un greznojumi.

Biskvīta torte

Ņem olas, atdala dzeltenumu no baltuma.
Puto dzeltenumu, kuram pievieno miltus (tik ēdamkarotes, cik olu),
vēlāk uzmanīgi iecilā stingrās putās saputoto olu baltumu.
Pieliek arī cukuru (apmēram tikpat ēdamkarotes, cik miltu).
Izcep plānās ripās vai četrstūros.
Plātnes sasmērē ar putukrējumu un skābu ievārījumu.
Var rotāt ar augļiem, ogām, bet ne ar veikalos nopērkamiem kulinārijas spožumiem.

Pie šī garduma klāt var piedzert tēju. Un tējas dzeršana ir vēl viena ģimenes tradīcija. "Pašlaik mūsu mājās ir kādas astoņas tējas šķirnes. Un ne jau papīra maisiņos, kas ūdenī izšķīdināms! Katram no mūsu ģimenes ir sava iemīļotākā tēja. Man, piemēram, zaļā, dēls dzer sarkano tēju, ir mums zāļu tējas, kuras sajaucam pēc garšas un izjūtas," pastāstīja namamāte. Viņas ģimenes draugi zina, ka, nākot ciemos pie Janas, Lienes un Jāņa, tieši tēja būs laba dāvana.