Kurzemes Vārds

07:01 Piektdiena, 3. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Vai tas bija aunu bars?

Es nezinu, vai ir tāds jēdziens – augstprātīgs cinisms, un tomēr tā gribas nosaukt dažā labā avīzē lasīto vērtējumu sabiedrībā nozīmīgām aktivitātēm. Piemēram, 1991.gada janvāra notikumiem vai pagājušā rudens protesta akcijām Rīgā pret valdību.

It kā nebūtu ko ņemt vērā centienus barikāžu laiku iztēlot par farsu. Ka toreiz vīriem janvāra naktīs nekas cits nav bijis prātā, kā cilāt pudeles. Ka celt barikādes mudinājuši tie, kuri gribējuši tikt pie bagātības. Ka par toreizējo varonību tagad klaigājot vienīgi cilvēki, kuri tīkojot iekļūt valsts varas orgānos. Ka ļaudis uz barikādēm devušies, baidoties, ka izvairīšanās gadījumā viņi iekļūtu melnajā sarakstā. Un tā tālāk.

Jā, šādiem murgiem varētu arī nepievērst uzmanību, ja vien tiem cauri nesprauktos sākumā minētais jēdziens. Jo citādi kā par augstprātīgu cinismu nevar nosaukt barikāžu dalībnieku aizvainošanu, par viņiem radot iespaidu kā par lētticīgu cilvēku masu, kas paklausīgi iet tur, kur viņiem liek iet. Un tas sasaucas ar kādas bijušas augstas amatpersonas skaidri un gaiši sacīto, ka pagājušajā rudenī Doma laukumā Rīgā protesta akcijā pret valdību bija sanācis tikai aunu bars.

Ir jābūt vai nu ļoti naivam, vai augstprātīgi ciniskam, lai mēģinātu iestāstīt, ka iet uz barikādēm piespieda. Piespiest taču nebija nekādas vajadzības. Pat pārliecināt nebija vajadzības. Pietika ar tiem, kuri to uzskatīja par savu pienākumu. Un nevajadzēja nekādu mudināšanu un pierunāšanu, lai 13.janvāra mītiņā Daugavmalā, kas ievadīja barikāžu laiku, sapulcētos 700 tūkstoši cilvēku. Bet vai tad pagājušajā rudenī kāds dzina cilvēkus uz Doma laukumu? Vienkārši pacietības vadzis bija pilns, un tas lūza.

Var strīdēties, vai arī tagad, ja būtu nepieciešams, sargāt Latviju dotos tikpat daudz ļaužu kā toreiz. Var diskutēt, vai pagājušā rudens mītiņa dalībniekus saukt par tautu vai tikai par sabiedrības daļu. Visbeidzot, var nesimpatizēt Latvijas neatkarības idejai un arī nepiekrist tām runām, kādas rudenī skanēja Doma laukumā. Tikai kāpēc aizvainot cilvēkus, uzskatot viņus par aunu baru tā iemesla dēļ, ka tie pauž savu gribu un savu attieksmi?

Bet varbūt viss ir pavisam vienkārši – šādiem vērtētājiem joprojām nav beidzies laiks, kad tiešām drīkstēja piedalīties tikai tajos mītiņos vai demonstrācijās, kurās pie varas esošie lika piedalīties.

Andžils Remess