Kurzemes Vārds

19:22 Ceturtdiena, 3. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Cilvēks nedēļas centrā

Kas labāks – lai nāk uz laukuma un to pierāda!
Daiga Lutere

Šķiet, par maršrutniekiem (kā tos joprojām turpina un turpinās saukt tautā) runās vēl ilgi un viedokļu apmaiņa beigsies tikai tad, ja šie pasažieru pārvadātāji beigs pastāvēt. Viņi paši uzskata, ka "uz to tas iet...". Šonedēļ daļa sabiedrības diezgan aktīvi sprieda par maršruta taksometriem. Par to, ka likums noteicis: tos jādēvē tikai un vienīgi par autobusiem (tikai kurš gan tos tā sauks!). Par to, ka tie drīkst apstāties tikai un vienīgi autobusu pieturās. Par to, vai tagad kārtība ielās būs labāka. Par to, ka tiks paceltas maršrutnieku biļešu cenas.

Mūsu šās nedēļas "Cilvēks nedēļas centrā" uzņēmējs, SIA "Dantes" īpašnieks Gunars Francis. Viņa vadītais uzņēmums apkalpo 4.ārpus pamata maršrutu, pasažierus pārvadājot ar mazajiem autobusiem. Uzaicināts uz tikšanos, viņš runāja tieši un aizrautīgi. Pēc tā arī spriediet par viņu kā cilvēku. Kad pēc sarunas sazinājos ar kādu darbinieku Pilsētas domē, lūdzot raksturot G.Franci, atbilde skanēja: "Godīgs. Ja sola izdarīt, izdarīs. Saka to, ko domā."

Gunars Francis: – Ja pareizi atceros, par maršruta taksometriem dēvētie busiņi pasažierus Liepājā pārvadā jau vairāk nekā divdesmit gadu. Viens no pirmajiem maršrutiem bija no "Aeroflotes" kasēm līdz Karostai. Arī pats esmu braucis par šoferi. Tie bija entuziasti, kas šos pārvadājumus sāka, un lieta gāja plašumā. Jo liepājniekiem tos vajadzēja. Kad pērn uzzināju, ka mēs, maršruta pakalpojumu sniedzēji, esam apkalpojuši pusi no visa pasažieru skaita, biju pat pārsteigts. Jāatzīst, patīkami pārsteigts. Otra puse – Autobusu parka klienti. Taču aizvien biežāk uzmācas domas, ka mēs ar saviem pakalpojumiem, ar to, ka pasažieri izvēlas mūs, kādam esam kā dadzis acī un nīdējams konkurents. Valda uzskats, ka mēs "atņemam pasažierus". Kā var pa varītēm kaut ko atņemt! Cilvēks taču pašam vien zināmu iemeslu dēļ izvēlas, kurā transportlīdzeklī kāpt!

Kurš gan to nezina, ka tagad visu, kas izdevīgi un kas ne, nosaka nauda. Maršrutniekiem vienmēr bijusi lielāka biļešu cena nekā autobusiem. Taču mēs savus pasažierus esam ar kaut ko nopelnījuši, ja izvēlas mūs! Tagad likums saka: jāapstājas tikai un vienīgi autobusu pieturās. Zūd maršrutnieku piedāvājums – ātri, ērti, izkāpšana tuvāk vajadzīgajai vietai. Piemēram, rīta agrumā ved māmiņa bērnu uz bērnudārzu "Delfīns", lūdz maršrutnieku apstāties uz Ziemeļu un Elizabetes ielas stūra, lai līdz dārziņam varētu aiziet ātrāk. Šoferis apstāties nedrīkst. Viņam par to draud 30 latu liels naudassods, kas jāmaksā no paša kabatas. Aizved sievieti un bērnu līdz autobusu pieturai Ventspils ielā. No turienes līdz dārziņam gandrīz puskilometrs. Kas ir šoferis pasažieres acīs? Vienkārši – pēdējais maita... Un tādu piemēru bez gala. Nav runa par apstāšanos tur, kur ceļa zīmes to aizliedz. Tad nebrīnieties, ka cilvēki iegādāsies aizvien vairāk personīgo automobiļu, lai pārvietoties būtu ērtāk. Uzskatu, ka mēs maršruta taksometru pārvadātāji, esam savus pasažierus godīgi nopelnījuši ar savu darbu. Ka uzticību zaudē politiķis vai kāds uzņēmums, tas noiet no skatuves, izput. Reputācija katram svarīga. Maršrutnieki joprojām brauc pa Liepājas ielām, jau divdesmit gadu! Jā, celsies biļešu cena. Paaugstinās maksa par degvielu, paceļ minimālo algu utt. Par to man attaisnoties būtu muļķīgi.

Kādēļ pa šo laiku mums, Liepājā, nav radies neviens cits alternatīvs transports? Lai no kaut kā laba atteiktos, manuprāt, kaut kas cits ir jāliek vietā. Kas? Liepājas metro? Jauni zemo grīdu autobusi? Kas vēl? Vai Latvijas neatkarības gados Liepājas pasažieri izmantojuši vai tagad izmanto kaut vienu pavisam jaunu transportlīdzekli – autobusu vai tramvaju? Jaunu, nevis nopirktu jau citās zemēs nolietotu. Lai kaut ko iznīdētu, šajā gadījumā maršrutniekus, kaut kam jānāk vietā. Kam tādam, kas no pasažieru pārvadājumu tirgus iepriekšējo aizslauka tieši ar savu pārākumu – ērtībām, lētumu, pieejamību utt. Kur tas ir?

Padomju Savienības režīmā dzīvojām vairāk nekā 50 gadu, bet joprojām Liepājā dzīvojam padomju laikos celtās dzīvojamās mājās, bērni iet tolaik celtās skolās un dārziņos, ārstējamies tā laika slimnīcās. Brīvā Latvijā dzīvojam nepilnus divdesmit gadus, un krīze seko krīzei. Ceļam pasaulē dārgāko tiltu. Bet vai labāko? Mums ir dārgākie ceļu remontdarbi, bet vai labākie ceļi? Utt. Pacietīgi esam. Mums ir dārgākais siltums. Viss, šķiet, turas uz iebiedēšanu: nemaksāsiet – nonāksiet parādu piedzinēju jūgā vai uz ielas. Bet kas notiks, ja vienā baltā dienā neviens liepājnieks nemaksās? Tad cietīs pilsēta, bet cilvēki izdzīvos.

Es esmu optimists. Es gribētu piedzīvot laikus, kad pašvaldība ir tā, kas rūpējas par savējiem. Par saviem iedzīvotājiem, par saviem uzņēmējiem. Lai mēs neskatītos mutē Rīgai kā savulaik Maskavai. Vai Rīga būs tā, kas Liepājas dzīvi sakārtos? Tā nevajadzētu būt, ka tie priekšlikumi, kas liepājniekiem svarīgi, pazūd kā akā...

Ja uzņēmējs dzīvotu, gaidot, kas notiks, viņa bizness ātri izputētu. Tad es nebūtu tas, kas esmu tagad. Arī sports to iemācīja. Kad klubā "Atlantika" savulaik braucu ar moci, tur viss bija skaidrs: izej pļavā, izej laukumā un vai nu cīnies, pierādi, ka esi pirmais, vai cits, labāks, tevi apsteigs. Tas pats sakāms par pasažieru pārvadājumiem, manuprāt. Ja ģimenē kas sasāpējis, piemēram, naudas trūkst, tad sanāk kopā, apspriežas, nolemj, kā rīkoties. Līdz šim Liepājas maršruta taksometru firmām domē šādu tikšanos nav bijis.