Kurzemes Vārds

14:57 Otrdiena, 7. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Budžetu pieņem, lai gan par Ceļu fondu skaidrības nav
Ilze Šķietniece

Vakar deputāti apstiprināja Liepājas Rajona padomes 2008.gada budžetu un speciālo budžetu. Tajā gan aizvien nav skaidrības par vienu – cik daudz naudas valdība piešķirs Ceļu fondam. Par to vēl notiek cīņa.

Atbalstīs arī grāmatu izdošanu

Liepājas Rajona padomes budžets 2008.gadā sasniegs gandrīz deviņus miljonus latu. "Taču pieredze rāda, ka gada gaitā nauda vēl nāk klāt," sacīja Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš. Papildu finansējums, piemēram, varētu tikt iegūts tad, kad palielinās skolotāju algas. Nepieciešamo summu valsts pārskaitīs Rajona padomei.

Ienākumu daļā vislielākā summa ir valsts budžeta mērķdotācijas 6,7 miljonu latu apmērā un dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda – 1,8 miljoni. Ienākumi 66 tūkstošu latu apmērā plānoti no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Izdevumu daļā visvairāk naudas paredzēts izlietot izglītības jomai – 7,1 miljonu latu. Tur ir skolotāju algām, pieaugušo mācību projektam, Liepājas rajona un pilsētas skolēnu Deju svētkiem paredzētā nauda utt. Rajona mazpulku organizācija saņems atbalstu aptuveni 2000 latu apmērā. 25 tūkstoši latu būs līdzfinansējums Vaiņodes Internātpamatskolā esošā ģimenes atbalsta centra "Dialogs" darbībai, bet 50 tūkstoši latu – šīs pašas mācību iestādes energoefektivitātes paaugstināšanai un sadzīves apstākļu uzlabošanai.

Aptuveni 162 tūkstošus latu paredzēts atvēlēt kultūrai. Visvairāk – 88,6 tūkstošus – saņems Kultūras nodaļa. 35 tūkstoši latu tiks izlietoti dalībai Dziesmu svētkos. Paredzēts atbalsts arī rakstnieka Olafa Gūtmaņa "Rakstu" trešajai grāmatai (Ls 1300) un grāmatas "Kazdangas parks un tā Dieviņš" (Ls 1000) izdošanai.

Sportam tiks novirzīti 132,8 tūkstoši latu. Vislielākā summa – 42 tūkstoši latu – paredzēti SIA "Lejaskurzemes sports" uzturēšanai. 22 tūkstoši – sacensību organizēšanai un sportistu līdzdalībai. 15 tūkstoši latu paredzēti dalībai Latvijas olimpiādē.

Sociālajām vajadzībām atvēlēti 286,6 tūkstoši latu, no tiem SIA "Pansionāts "Rokaiži"" saņems 259 tūkstošus. Tur paredzēts izveidot dienas aprūpes centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī vecajai ēkai nomainīt jumtu. "Līdz ar to būsim pabeiguši nozīmīgu darbu," uzskata I.Ozoliņš.

Rajona padomei šogad no kopējā budžeta tiks 670,8 tūkstoši latu, pašvaldību apvienotajai Būvvaldei – 105,2 tūkstoši. Pozīcijai "Attīstība" atvēlēti aptuveni 59 tūkstoši. 43 tūkstoši no tiem tiks izlietoti, nodrošinot Rajona padomes līdzfinansējumu pašvaldību projektiem. 13 tūkstoši latu paredzēts balvās sakoptākajām rajona pašvaldībām, 16 tūkstoši – kredīta atmaksām Valsts kasei.

Ir vēl arī citas jomas un iestādes, kam paredzēts novirzīt Rajona padomes finansējumu.

Cīņa vēl nav galā

Rajona padomes speciālajā budžetā ieņēmumi tiek plānoti 2,26 miljonu apmērā. Vislielākās neskaidrības ir par Ceļu fondam paredzētajiem līdzekļiem.

"Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka šogad Ceļu fondam atvēlētā summa krasi palielinājusies, sasniedzot 70,9 miljonus latu. Taču nesamērīgi daudz – 36 procentus – no šīs naudas paredzēts novirzīt galvaspilsētai – Dienvidu tilta būvniecībai. Pārējo pašvaldību pārstāvji pauda lielu neapmierinātību par šādu nodomu.

"Mēs vēl aizvien cīnāmies," situāciju raksturoja Liepājas rajona Ceļu fonda priekšsēdētājs Mārtiņš Bite. Viņš norādīja, ka pašvaldībām atvēlētā summa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nesamazināsies, taču mazāk varēšot padarīt. "Inflācija taču, cenas visam palielinās!"

Jautājumu pat atbalstu ceļiem paredzēts skatīt kādā no tuvākajām Ministru kabineta komitejas sēdēm, "Kurzemes Vārds" uzzināja Latvijas Pašvaldību savienībā. Tajā aicināti piedalīties arī domju un padomju vadītāji. "Arī es Pašvaldību savienībai esmu piedāvājis savu līdzdalību," neslēpa M.Bite. Pašvaldību nostāju atbalstot arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

"Kamēr noteikumi nav spēkā, pašvaldībām ir neskaidrības par budžetu – ko un kā plānot," sacīja LPS padomnieks Aivo Salmiņš. I.Ozoliņš skaidroja, ka rajona Ceļu fondam pagaidām ieplānots tikpat daudz naudas, cik tika saņemts pērn, jo normatīvie akti nosaka – mazāk nekā iepriekš nedrīkst būt. Ja būs vairāk, budžetā varēs izdarīt izmaiņas.


Atrod Kultūras nama vadītāju

No 1.janvāra darbu sākusi jaunā Dunalkas Kultūras nama vadītāja Iluta Biele, pastāstīja Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs.

Jau rakstīts, ka Dunalkas pašvaldība apmēram gadu meklēja Kultūras nama vadītāju, jo nevarēja atrast piemērotu kandidatūru, arī atsaucība nebija nekāda lielā. Taču tagad A.Radzevičs uzskata, ka izvēle ir bijusi veiksmīga. "Ilutai Bielei ir augstākā pedagoģiskā izglītība, Grobiņas pirmsskolas izglītības iestādē viņa strādāja par muzikālo audzinātāju. Pie darba ķērās ar lielu entuziasmu, tāpēc domāju, ka rezultāti neizpaliks un kultūras dzīve pie mums aktivizēsies," sacīja A.Radzevičs.

Pagājušajā gadā I.Bieles audzēknis Arturs Gruzdevs tika atzīts par labāko mazo vokālistu Liepājas rajonā un izvirzīts konkursam "Cālis – 2007". Pirmais darbs jaunajai Kultūras nama vadītājai jau uzdots – viņai jāsagatavo kultūras pasākumu plāns 2008.gadam.


Sodu bardzība var izputināt zvejniecību
Pēteris Jaunzems

Pagājušā gada nogalē Saeima apstiprināja, bet gadumijas dienās prezidents Valdis Zatlers parakstīja tagad jau spēkā esošās izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.pantā, kas būtiski izmaina sodus par medību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem. Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns uzskata, ka viņa viedoklis šoreiz saskan ar Latvijas Zivsaimniecības asociācijas vadītāja Inārija Voita domām, jo grozījumi izdarīti pa kluso, bet to īstenošana zvejniecībai var kļūt liktenīga.

Šogad sodi kļuvuši stipri bargāki

Iekšējo ūdeņu kontroles sektora vadītājs Ģirts Liepiņš pastāstīja, ka 80.pantā ir četri apakšpunkti. Šoreiz runāsim tikai par diviem pirmajiem, jo pārējie attiecas uz medībām un malumedniecību.

Par makšķerēšanas vai licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu tagad ir paredzēts naudassods no 20 līdz 500 latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā nelikumīgi iegūto lomu, kā arī peldlīdzekļus ar visu aprīkojumu. Konfiskāciju var arī nepiemērot.

Par zvejas noteikumu neievērošanu vainīgajām fiziskajām personām turpmāk tiks uzlikts naudassods no 200 līdz 500 latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā iegūtās zivis, kā arī peldlīdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, atņemot zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam. Juridiskās personas var sodīt ar naudassodu no 200 līdz 3000 latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā iegūtās zivis, kā arī peldlīdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, atņemot zvejas tiesības uz laiku līdz trīs gadiem.

Noteikumus pieņem bez apspriešanas

Zvejnieku federācija uzskata, ka šoreiz gan piekrastes, gan atklātās jūras plašumos strādājošo zvejnieku satraukumam ir pamats. Kurzemes pusē viņu arodam ir senas tradīcijas. Daudziem joprojām zveja ir vienīgais iztikas nopelnīšanas un ģimenes uzturēšanas avots. Tādēļ vispirms cilvēki jāinformē par jauno noteikumu stāšanos spēkā. Jo vairāk tāpēc, ka tie šoreiz tikuši pieņemti, nerīkojot nekādu apspriešanu sabiedrībā. Arī Saeimas Juridiskajā komisijā, kā rāda interneta mājaslapā pieejamā sēdes stenogramma, nekādas diskusijas nav notikušas. Šķiet, ka rīkojušies pēc principa: sarunā un aizliedz, kaut arī izmaiņas noteikumos ir pieņemtas balsojot.

"Tādējādi mēs tikām nolikti fakta priekšā. Kad iebilstam, mums saka, ka viss jau ir izsludināts un vairs neko labot nav iespējams. Būtu interesanti papētīt, vai kaut kas tāds Latvijas vēsturē ir noticis arī agrāk. Man radies iespaids, ka zvejniekiem paredzētie sodi ir pat bargāki par maluzvejniekiem un malumedniekiem noteiktajām sankcijām. Tie liekas bargāki pat par sodiem, kas draud šoferiem, kuri pie stūres sēžas dzērumā," Ēvalds sprieda.

Nepieciešams ierosināt izmeklēšanu

Zvejnieki uzskatot, ka noteikumi ieinteresētajām personām ļauj diezgan viegli atbrīvoties no nevēlamiem konkurentiem. Iemeslu, lai piesietos, vienmēr var atrast.

Ja kuģis tiek arestēts, zvejnieks un viņa komanda teorētiski zaudē iespēju saņemt arī Eiropas Savienības maksājumus, kas paredzēti peldlīdzekļu sagriešanai. Lai murdu vai tīklu licencētajam īpašniekam atsavinātu, pietiek, ja zvejas rīkam nozaudēts marķējums. Noteikumu grozījumi tāpat neizslēdz korupciju.

"Es nekādā gadījumā neaizstāvu maluzvejniecību un neapgalvoju, ka sodi nav vajadzīgi, taču ir jāievēro samērojamība," uzsvēra federācijas priekšsēdētājs, kurš nevēlējās komentēt inspektoru lomu grozīto noteikumu kontrolē, jo cilvēki esot dažādi.

Šī neesot pirmā reize, kad deputātu lēmumi, kas pieņemti, neņemot vērā nozares pārstāvju un sabiedrisko organizāciju domas, apdraud zvejnieku darbību. Šoreiz tas esot pat solis zvejniecības likvidēšanas virzienā. Tādēļ Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs uzskata, ka šo gadījumu ir nepieciešams rūpīgi izmeklēt, lai noskaidrotu, kā demokrātiskā valstī tādas lietas var notikt. Viņš domā, ka ar sabiedrisko organizāciju atbalstu ierosināt izmeklēšanas procedūru būtu jāuzņemas zemkopības ministram Mārtiņam Rozem, jo viņa pārziņā atrodas zvejniecība. Ar solījumu uzmanīgi sekot, kā Administratīvo pārkāpumu grozījumi ietekmēs nozari turpmāk, esot par maz.


Konsultēs būvinspektora palīgs

No 5.februāra Priekules domē būs sastopams Liepājas rajona pašvaldību apvienotās Būvvaldes būvinspektora palīgs Andris Brencis, vēstīts pilsētas interneta mājaslapā.

Ar speciālistu varēs konsultēties otrdienās no pulksten 9 līdz 15. Viņš pieņems iesniegumus, kas saistīti ar būvniecību, varēs konsultēt par būvniecības procesu un veiks būvju apskati, pēc tam sagatavos nepieciešamos dokumentus, kā arī kontrolēs būvniecību. Sīkāka informācija pieejama, zvanot pa tālruni 29507397.

Būvinspektora palīga pārraudzībā esošā teritorija būs topošais Priekules novads. Tajā ietilps sešas pašvaldības – Priekules pilsēta un pagasts, Bunkas, Virgas, Gramzdas un Kalētu pagasts.


Iemācās strādāt ar jaunu programmu
Ilze Šķietniece

Piektdien beidzās bibliotēkas informācijas sistēmas "Alise 4i" mācību kursi Liepājas rajona bibliotekāriem, "Kurzemes Vārds" uzzināja rajona Bibliotēku dienestā.

Jau divas nedēļas daudzas rajona bibliotēkas palikušas bez saimniekiem tāpēc, ka viņi regulāri dodas uz mācībām Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā. "Es savā vietā atstāju cilvēku no bezdarbnieku projekta," sacīja Kalētu pagasta bibliotēkas vadītāja Mirdza Liepiņa.

Bibliotēku dienesta vadītāja Ilga Tālberga piebilda, ka mācības notiek visu to bibliotēku darbiniekiem, kam ir jaunās programmas licences. Tādas rajonā ir 25 bibliotēkas no 41.

"Alise 4i" ir programmas "Alise" jaunākā versija. "Tā mazajām bibliotēkām ir labāka – uzturēšana nav tik dārga," uzzinājusi M.Liepiņa. Kursu laikā tiek apgūts, kā elektroniskajā kopkatalogā ievadīt datus par grāmatām un citas specifiskas lietas.

Kaut gan kopkatalogs arī bibliotēkas apmeklētājiem ļauj atrast vajadzīgo grāmatu, viņi to lielākoties nedarot. Neesot vēl apguvuši nepieciešamās prasmes. M.Liepiņas vadītās bibliotēkas klienti atnākot ar sarakstu, kādas grāmatas vēlas, un speciālistes uzdevums ir grāmatas atrast. Ja kopkatalogā redzams, ka vēlamā literatūra ir citā bibliotēkā, pasūtot. Lielākoties grāmatu apmaiņa notiekot ar Centrālo zinātnisko un Grobiņas pilsētas bibliotēku. "Transporta ziņā izdevīgāk. Pagasta šoferis jau zina, kas un kā jādara, pie viena brauciena uz pilsētu atved," klāstīja kalētniece. Ja vajadzīgā grāmata būtu, piemēram, Aizputes bibliotēkā, sūtītu pa pastu. Taču tad klientam pašam būtu jāsedz piegādes izdevumi.


Pērk jaunu autobusu

Lažas Pagasta padome iegādāsies mikroautobusu "Mercedes", kas tiks izmantots skolēnu pārvadāšanai, kā arī saimnieciskām vajadzībām, pastāstīja Lažas Pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Vētra.

"Mikroautobuss, ko izmantojām līdz šim, brauca pa lauku ceļiem. Tas nepārtraukti bija jālabo, uzturēšanas izmaksas nepārtraukti palielinājās. Tad mums izteica labu piedāvājumu, ko atzinām par pieņemamu," skaidroja M.Vētra. Pašvaldība par 5625 latiem pirks 2000.gada izlaiduma mikroautobusu "Mercedes".

Tuvākajā nākotnē Lažas Pagasta padome plāno iegādāties arī lielākas ietilpības autobusu. "Mēs laikam rajonā esam vienīgie, kas lieto tādu retro mantu kā autobusu "Kubaņ". Lai gan jāatzīst, ka spēkrats ir ļoti izturīgs, laiks iet uz priekšu un tehnika agrāk vai vēlāk ir jānomaina," norādīja M.Vētra.

Nauda abu transportlīdzekļu iegādei tiks ņemta no valsts piešķirtās dotācijas 200000 latu apmērā, ko saņem katra pašvaldība, kas piekritusi piedalīties novadu veidošanā.