Kurzemes Vārds

08:38 Piektdiena, 3. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Varas prostitūcija
Ilze Šķietniece

"Korupcija ir varas prostitūcija!" vēsta reklāmas sauklis. Taču varas prostitūcija nav tikai korupcija. Tā ir varas izmantošana daudzos un dažādos veidos, lai panāktu labumu sev vai sev tuvu stāvošām (izdevīgām) personām.

Šajā sakarībā jāmet akmens arī spalvas brāļu dārziņā. Nedēļas sākumā tika savērpta milzīga ažiotāža ap pirmklasnieku reģistrēšanu Rīgas prestižajās skolās. Jau svētdien pētnieciskajos raidījumos televīzijā parādījās materiāli par to, cik vecāki ir uztraukušies par deklarēšanos ar viltu un iespēju šādā kārtā iedabūt bērnu smalkā skolā. Nākamajā rītā to pārstāstīja vēlreiz, vakarā ziņās parādīja, ka pie skolām pagaidām viss ir mierīgi, un piebilda – dežuranti vecākus ielaidīs skolā, nebūs jāsalst pie ārdurvīm.

Tagad iedomāsimies – es esmu mamma bērnam, kuram pienākas sākt mācīties vienā no apdraudētajām skolām. Ir visi priekšnosacījumi, kas pirmklasniekam nodrošina tur vietu: dzīvoju attiecīgajā mikrorajonā un šajā mācību iestādē jau iet citi mani bērni. Taču noskatos vairākus šādus sižetus, un, loģiski, rodas bažas. Drošības labad vakarā tomēr aizeju uz skolu apskatīties, vai vajag stāvēt rindā. Tur izrādās, ka tādas pašas bažas iesētas arī citos vecākos. Sniega pika veļas, veļas un pārvēršas lavīnā. Līdz nākamajā vakarā ziņās jau stāsta, cik lielas rindas izveidojās pie durvīm, kur notika pirmklasnieku reģistrācija.

Kur ir varas prostitūcija? Pirmkārt, mediji ir producējuši sensāciju, no kuras paši pēc tam barojas. Otrkārt, visticamāk, pirmais sižets radās tikai tāpēc, ka par sava bērna tikšanu pareizajā skolā bija nobažījies kāds no žurnālistiem vai citiem televīzijas darbiniekiem.

Vēl viens piemērs. No 1.janvāra maršutniekiem, kā mazos autobusus dēvēja agrāk, ir aizliegts apstāties ārpus autobusa pieturām. Manuprāt, pietiekami bija ar to, ka aizliedza apstāties vietās, kur tas nav atļauts "Ceļu satiksmes noteikumos". Kādēļ man tagad maksāt 5–15 santīmu vairāk? Tādēļ, ka mazie autobusi brauc pa ielām, kur lielie nekursē? Bet, ja drīkst apstāties tikai pieturās, tātad tur brauc arī parastais autobuss. Tādēļ, ka mazie autobusi kursē biežāk? Ātrāk virzās pa ielām? Nav tik pilni?

Ir vairākas iespējas, kā jaunie noteikumi varēja rasties. Viens variants ir lobēšana. Kādam jaunā kārtība bija izdevīga, viņš atrod vajadzīgos cilvēkus un izstāsta savu ideju. Otrs variants. Kāds varasvīrs no rīta steidzas uz darbu. Priekšā viņam gadās maršruta mikroautobuss. Tas apstājas pie katra staba, bet satiksme ir tik intensīva, ka apdzīt nav iespējams. Varasvīrs ar savu auto ir spiests vilkties aiz sabiedriskā transporta, viņu tas nokaitina. Sākas šķendēšanās, lamāšanās, un galu galā rodas doma – tas ir jāizbeidz. Ideja pārtop likumprojektā, likumprojekts – likumā. Un tam nav nekāda sakara ar saukļiem par satiksmes drošību.

Varas prostitūcija vienkāršotā nozīmē ir visur. Bērnudārzā, skolā, ministrijā, domē, tiesā, veikalā, ostā, bārā... Un tas ir tikai normāli, jo homo sapiens pēc definīcijas vispirms mīl sevi un rūpējas par savu vajadzību nodrošināšanu. Nevajag liegties! Ja tā nebūtu, neviens nesatrauktos par savu dzīvību, drošību un labsajūtu. Un cilvēce aizietu bojā.