Kurzemes Vārds

16:44 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Cimdi, zeķes, zābaciņi … Vai tie kaktā rātni dus?
Daina Meistere
Ita Cērmane

Mācību iestādēs garderobe ir vieta, kur nolikt virsdrēbes. "Kurzemes Vārds" ielūkojās tajās, lai uzzinātu, cik droši tur atstāt jakas, mēteļus, apavus vai lietussargus, cik tās ērtas un pieejamas skolēniem vajadzīgā laikā.

Visa iedzīve jānēsā līdzi

J.Čakstes 10.vidusskolas skolēna mamma Jūlija Cīrule–Galuza dalījās pārdomās, kas viņai radušās tieši skolas garderobes sakarībā. "Esmu pārliecinājusies, ka bērniem nav kur atstāt savas personīgās mantas. Kopš manam dēlam skolas ģērbtuvē no jakas kabatas pazuda naudas maks, kurā bija arī dokumenti, viņš izvairās tur atstāt virsdrēbes un skrien uz skolu bezmaz vienā krekliņā. Taču tagad laukā ir ziema," pastāstīja mamma. Viņa sacīja, ka zādzība, protams, ir lieta, kas jāizmeklē policistiem, taču viņai radušās arī citas idejas šajā sakarībā. Mamma zina, ka vietas, kur pārģērbties, mācību iestādēs visbiežāk ir nelielas, šauras, visām drēbēm pat vietas nepietiek, ka garderobiste arī nevar spēt pārlūkot virsdrēbju rindas, it sevišķi, ja telpā vienā laikā ienākušas vairākas klases. Tāpat trūkst vietas, kur atstāt ielas apavus, bet tas nebūt nav labi, ka skolēni staigā pa klasi un gaiteņiem ar smagiem zābakiem, taču labus apavus atstāt skolas garderobē nav droši.

"Tad nu skolēni visu savu iedzīvi nēsā līdzi. Somas jau tā ir smagas un, īpaši, ja vēl tajā ir ieliktas drēbes! Bet es kā mediķe zinu, cik daudziem zēniem un meitenēm ir stājas traucējumi, un tas arī tāpēc, ka bērni un pusaudži nēsā līdzi pārmērīgus smagumus," sacīja J.Cīrule–Galuza. Viņai ir vēl viens vērojums – bērni bieži vien, steigā ģērbjoties, samet cepures, cimdus vienā kaudzē, brīžiem drēbes nokrīt no pakarināmā. "Cik viegli tā var tikt pie utīm! Ja vienā cepurē tās ir, tad skaidrs, ka drīz būs visai klasei, jo parazīti pārrāpo no vienas galvassegas otrā," paskaidroja mediķe.

Nepatīk, ka šaurība un ka nelabi ož

Lai uzzinātu pašu skolēnu domas, "Kurzemes Vārda" Jauno žurnālistu skolas dalībnieki iztaujāja cits citu, kāda ir virsdrēbju glabāšanas pieredze un situācija dažādās pilsētas un rajona mācību iestādēs. Liepājas 1.ģimnāzijas, Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolas, Pāvilostas vidusskolas, Liepājas Mūzikas vidusskolas audzēkņi atbildēja, ka drēbes tur atstāt var un nav dzirdēts, ka kaut kas būtu nozagts, jo stundu laikā šo telpu aizslēdz, bet atslēgu var dabūt jebkurā laikā. Skolēni gan piebilda, ka garderobes ir mazas un saspiestas, bieži vien atrodas pagrabtelpā.

"Mani neapmierina situācija garderobē, tur ož pēc pelējuma, netīrām zeķēm, jo tur atrodas maiņas apavi. Durvis tiek slēgtas, bet atslēgu dabūt ir ļoti vienkārši. Garderobiste ģērbtuvē atrodas reti. Gadās, ka virsdrēbes ir sasmērētas un apspļaudītas," pastāstīja Beate.

"Neapmierina, ka garderobe atrodas pagrabā. Tur smird, ir netīrs, maz vietas, neērti. Garderobiste uz lūgumiem atslēgt telpu stundas laikā nereaģē, tādēļ jāsauc skolotājs," savus novērojumus pauda Katrīna.

"Katru dienu ir cits dežurants, viņi savā starpā pļāpā, bet noliktās mantas paliek bez uzraudzības," sacīja Ieva.

"Garderobē mantas atstāt var, nozagts nekas nav, bet labāk atstāt tikai drēbes, nevis kabatās naudas makus un vēl ko citu. Reizēm, kad izceļas kāda drūzma, vai ir daudz skolēnu, mūsu skolā pie garderobes dežurē arī policists," novērojis Aksels.

Jautāti par to, kas būtu jāmaina, zēni un meitenes izteicās, ka vietām, kurās gan paši audzēkņi, gan skolas viesi atstāj savas virsdrēbes, ir jābūt izbalsinātām, tīrām, arī plašākām. Viņi vēlas arī iejūtīgākas garderobes tantiņas, kuras jūt atbildību par sev uzticētiem pienākumiem.

Turpretī kāda sieviete, kura savulaik pati ir strādājusi par dežuranti skolas garderobē, dalījās savā nebūt ne pozitīvajā pieredzē. "Tikko atskanējis zvans un beigušās stundas, visa klase kliegdama, bļaudama skrien pēc mēteļiem, lielākie pagrūž nost mazos, vēlēdamies pirmie ieskriet un ātrāk tikt ārā. Tieši pamatskolas bērni arī uzvedas visnerātnāk, viņi, raudami savas drēbes no pakarināmā, nogāž citu mēteli vai jaku, kas pakabināts blakus. Kur tad vēl tie izmētātie cimdi un šalles. Visiem vecāki laikam ir kaut kādi bagātnieki, jo es salasīju izmētātos apģērba gabalus, reizēm man atvilktnē bija vesela kaudze ar cimdiņiem, šallītēm, bet reti kāds meklēja savu pazaudēto mantu. Bet to, ka kāds pa burzmu iegrābjas svešā kabatā, ir grūti novērot. Es ne reizi vien teicu klašu audzinātājiem un citiem skolotājiem, lai runā ar bērniem, lai neatstāj maciņus, santīmus vai vēl kādas citas mantas virsdrēbēs," pastāstīja bijusī garderobiste.

Ceturto daļu telefonu nozog skolās

Kā informēja Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute, gadījumus, kad mācību iestāžu ģērbtuvēs notikušas zādzības, izmeklē Valsts policija, Pašvaldības policijas darbinieki reaģē uz vietas skolā, par šādiem gadījumiem informējot kolēģus no Valsts policijas. "Garderobēs ir garderobistes, policijas darbinieki atbild par kārtību skolā – ja audzēkņi uzvedas nepiedienīgi, rupji izturas pret klasesbiedriem vai skolotāju, izraisa konfliktsituācijas u.c. šāda tipa pārkāpumus, nevis par nozagtajām mantām," skaidro I.Mikute. "Protams, ja garderobēs notiek kaut kādas nekārtības un garderobiste aicina palīgā policijas darbinieku konkrētajā situācijā, tad palīdzību neatsaka."

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse pastāstīja, ka Valsts policija regulāri saņem sūdzības par zādzībām mācību iestāžu garderobēs. Aizvadītajā gadā no visām reģistrētajām mobilo tālruņu zādzībām, kurās vainīgi, cietuši vai iesaistīti nepilngadīgie, 25 procentos gadījumu tie nozagti mācību iestādēs. Šādi gadījumi fiksēti gan rajona, gan pilsētas izglītības iestādēs – vidusskolās, sākumskolās, internātskolās, arodvidusskolās. Par zādzību upuriem galvenokārt kļuvuši skolēni, taču bijuši arī gadījumi, kad apzagtas skolotājas. Reģistrēts ap desmit gadījumu, kad no skolu garderobēm nozagtas virsjakas.

Notikušā atklāšana likumsargiem vislabāk veicas gadījumos, kad policijas darbinieks var rīkoties nekavējoties, ja par notikušo paziņo laikus, atzīst J.Knīse. Piemēram, pērnā gada nogalē bija gadījums, kad kādā mācību iestādē pamatskolas klases zēnam nozaga mobilo telefonu. Mātes gājiens uz policiju nekavējoties vainagojās panākumiem – jau nākamajā dienā puisis mantu atguva. J.Knīse aizrāda: "Jaunāko klašu skolēni nereti arī neizprot starpību starp mantu aizņemšanos, paņemšanu un zādzību. Tomēr visbiežāk rokas niez tā saucamajiem problēmbērniem, kuri tādā veidā cer tikt pie kārotā un kuri neatšķir pareizu rīcību no nepareizas vai vienkārši alkst uzmanības." Amatpersona aizrāda, ka mācību iestāžu ģērbtuvēs garderobistam bieži vien ir pārāk liela atbildība. Viņš ir viens, bet bērnu – daudz. Zādzības biežāk notiek, ja nav numuriņu sistēma, bet skolēni paši ņem savas drēbes: "Domājam, ka ne visas skolas tā vienkārši to var ieviest."

Ja jāapģērbjas uzreiz 300 bērniem

"To, ka bērni nevāc savas mantas, var redzēt, kad mācību gada beigās mēs tīrām telpas un arī ģērbtuvi," sacīja J.Čakstes 10.vidusskolas direktore Vilija Varanauska. Viņa pastāstīja, ka garderobē ir atstāti ne tikai cimdi, bet arī maisiņi ar sporta tērpiem un apaviem, kas nereti tiešām nelabi ož. Runājot par nolikto mantu drošību, direktore paskaidroja, ka bērnus brīdina, lai neatstāj visiem pieejamās vietas naudu vai, piemēram, mobilo telefonu, kuru var iekārot kāds cits. Tāpat ģērbtuvē ir darbiniece, pie šīs telpas dežurē policists. "Bet pēc 6. un 7.stundas, kad uz mājām dodas vairāk nekā trīssimt bērnu, katra darbībai izsekot nevar," pamatoja direktore un pastāstīja, ka ir domāts par dažādiem variantiem. Apsvērta arī doma izveidot numuriņu sistēmu, bet, atkal pamatojoties uz bērnu skaitu un viņu kustību kā stundu laikā, tā starpbrīžos, tā nav nerealizējama.

Jūlija Cīrule–Galuza domā, ka vajadzētu ierīkot slēdzamus skapīšus, kādi redzēti ārzemju filmās par skolu dzīvi. Tie varētu būt pat divos stāvos un neaizņemtu daudz vietas, toties skolēns būtu atslogots no mantu nēsāšanas sev līdzi. Vismaz būtu kāda drošība. Un vēl, teica mamma, tā kā bērni mēdz zaudēt savas lietas, arī atslēgas, rezerves atslēgas varētu glabāties pie kāda no skolas personāla, piemēram, dežuranta. Direktore pastāstīja, ka arī par to ir domāts. Bet jārēķinās ar telpām. "Pirmkārt, tas ir dārgi, otrkārt – kur es ņemšu telpu vismaz 100 kvadrātmetru platībā? Jo lielajā skolā mācās vairāk nekā 600 zēnu un meiteņu, un nepietiks taču tikai ar to, ka katram būs savs slēdzams skapītis, vajag taču vietu, kā tam piekļūt."

Līdzīgas problēmas ir arī citās pilsētas skolās, kurās direktori meklē dažādas iespējas, lai bērniem būtu, kur atstāt virsdrēbes, un lai tās būtu drošībā. Un līdz šim ir palikuši pie ierastajām garderobēm, kuras aizslēdz, kurās sēž garderobiste, pie kurām dežurē skolas policists…