Kurzemes Vārds

15:20 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Liepājas budžets 2008

Naudas tērcītes – uz pilsētas kasi lielā straumē
Kāda būs Liepājas alga 2008.gadā?
Nora Driķe

Jo lielāka alga, jo bagātāki jūtamies. Ja savu algu nenodzeram, nenospēlējam vai vienkārši – nepalaižam pa vējam, mūsu alga palīdz mums dzīvot labāk, veselīgāk, justies laimīgākiem, izskatīties labāk. Kāda būs Liepājas alga jeb cik daudz naudas pilsēta plāno ieņemt šogad? Un no kurienes?

No manis un no tevis

Pašvaldības budžetu veido divas galvenās daļas: pamatbudžets un speciālais budžets. Galvenais pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 56,5% no kopējiem ieņēmumiem jeb 91,5% no nodokļu ieņēmumiem, skaidro Liepājas domes Finanšu pārvaldes priekšniece Dace Gertsone.

No šā gada Latvijā pašvaldības saņems 80% no katra pašvaldības iedzīvotāja iemaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (iepriekš pašvaldību daļa bija 79%), pārējo saņems valsts budžets. Tāpēc pilsētai ir svarīgi, lai tās iedzīvotāji pelnītu vairāk un lai būtu vairāk darba vietu un nodokļu maksātāju. Pērnais gads šajā ziņā bijis necerēti labs. 2007.gadā Liepājas budžetā iemaksāti par 2,2 miljoniem latu vairāk ienākuma nodokļa nekā plānots. Ienākumus analizējot, Finanšu pārvalde secinājusi, ka nodokļa pārpilde ir saistāma daļēji ar vidējās algas pieaugumu, daļēji – ar ēnu ekonomikas samazināšanos. Bez tam pērn iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksātāju – juridisko personu – skaits Liepājā palielinājies par 180. 2007.gada septembrī Liepājā bija 2242 nodokļu maksātāji – darba devēji (uzņēmumi un iestādes) un 33747 strādājošo iedzīvotāju.

D.Gertsone uzskata: "Mazāk algu ticis aploksnēs, nodokļu maksātāji nopietnāk izturas pret nodokļu maksāšanu," un uzsver, ka Liepājai par labu nāk arī tas, ka pašvaldība, viena no retajām Latvijā, pati administrē iedzīvotāju ienākumu nodokļa iekasēšanu sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu. Katru mēnesi Finanšu pārvalde seko līdzi arī parādnieku sarakstam. D.Gertsone: "Sūtām pretenzijas, aicinām uz pārrunām. Ja maksātājam ir finansiālas grūtības, pašvaldībai ir tiesības nodokļa maksāšanas termiņu pagarināt, apturot kavējuma un sodanaudas aprēķinu."

Taču – vai šogad nodokļa iekasēšana veiksies tikpat labi? Liepājas domes 17.janvārī apstiprinātajā šā gada budžetā prognozēts, ka pašvaldība šogad pavisam saņems 26,05 miljonus latu tieši iedzīvotāju ienākuma nodokļa jeb par 19,4% vairāk nekā pērn. Pilsētas budžetu negatīvi var ietekmēt gan tas, ka no šā gada ar nodokļiem neapliekamais minimums palielināts līdz 80 latiem un nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām – līdz 56 latiem, līdz ar to no katras algas tiks maksāts mazāks ienākumu nodoklis. Toties minimālā darba alga palielināta līdz 160 latiem.

Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzskata, ka arī šogad gan valstī, gan Liepājā palielināsies darba algas, un viņš cer, ka arī šogad "turpināsies budžeta pārpilde". D.Gertsone savukārt ir piesardzīgāka un šaubās, vai uzņēmējiem būs iespējams tik strauji palielināt algas. Viņa uzsver, ka Finanšu pārvaldei būs vēl vairāk jāstrādā ar nodokļu maksātājiem, un "rezervi" saskata ēnu ekonomikas samazināšanā – presē izskanējis, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir 11%, Liepājā tas droši vien nav mazāks.

Pilsētas iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze ir saskaņota ar Finanšu ministriju. Ja pašvaldībai neizdotos iekasēt plānotos š nodokļa ienākumus, iztrūkstošo naudu Liepājai kompensētu valsts – šādu piesardzību paredz Liepājas domes un Finanšu ministrijas septembrī parakstītais vienošanās protokols. Pēdējo desmit gadu laikā tādas situācijas, ka pilsētas plānotie ienākumi netiktu piepildīti, nav bijis.

No īpašuma un azartspēlēm

Pašvaldības pamatbudžetu vēl nedaudz – par 5,2% – papildinās arī citi nodokļi. Pērn nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju skaits palielinājās par 100, tagad šo nodokli maksā 9000 maksātāju, un parādnieku "tikpat kā nav". Šogad paredzēts iekasēt 840,2 tūkstošus latu nekustamā īpašuma nodokli par zemi – vairāk nekā pērn, tas saistīts ar zemes kadastrālās vērtības pieaugumu; un 1,3 miljonus par ēkām un būvēm – mazāk nekā pērn, jo ir samazināta nodokļa likme. Pašvaldībā tiek gatavoti jaunie saistošie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem noteiktām iedzīvotāju grupām – līdzīgi, kā tas bijis citus gadus.

Bet no spēļu ellēm ienākumi nemainīsies – tie būs 250 tūkstoši latu, tāpat kā pērn. Azartspēļu zāļu īpašnieki pašvaldībai gadā maksā 420 latu azartspēļu nodokļa par katru spēļu automātu.

Mazāk valsts dotāciju

Valsts mērķdotācijas un pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem veidos 33,9% pamatbudžeta ienākumu jeb par 2 miljoniem latu mazāk nekā pērn. Tas tādēļ, ka šogad nav plānots valsts finansējums tādam lielam projektam kā sporta multihalles būvniecība pērn. Šā gada dotāciju lielāko daļu veidos izglītībai, galvenokārt pedagogu darba samaksai paredzētais valsts finansējums – 11,28 miljoni latu jeb par 1,68 miljoniem vairāk nekā pērn (Liepājas pašvaldībai ir 20 bērnudārzu, 17 vispārizglītojošo skolu, viena mūzikas, piecas sporta skolas, trīs interešu izglītības iestādes). Kultūrai paredzētas 7,13 miljonus latu lielas dotācijas (par 3,3 miljoniem vairāk nekā pērn): tajā skaitā šogad valsts solītie 3 miljoni latu koncertzāles būvei (papildus pērn dotajiem 3 miljoniem), arī Liepājas teātra un Liepājas Simfoniskā orķestra uzturēšanai paredzētā nauda.

Mazāk naudas nekā pērn paredzēts arī ailē ar nosaukumu "Nenodokļu ieņēmumi": šogad tādus plāno 2 miljonus latu (pērn – 2,4 miljoni). Šos ieņēmumus veido nekustamā īpašuma pārdošana izsolēs, pašvaldības brīvo līdzekļu noguldījumi depozītā, budžeta iestāžu maksas pakalpojumi, zemes noma, Pašvaldības policijas uzliktie naudassodi, procenti no bankas konta atlikumiem. Paredzēts, ka nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumi samazināsies, jo pašvaldībai kļūst mazāk ko pārdot. Bez tam jau pērn vairākas ēkas domei neizdevās pārdot vispār. Savukārt ieņēmumi no budžeta iestāžu maksas pakalpojumiem tiek plānoti 1,3 miljonu latu. Maksas pakalpojumus sniedz, piemēram, Kapsētu pārvalde, bibliotēkas, muzejs, Izglītības pārvalde un citas iestādes.

Īpatnējs pašvaldības ienākumu veids ir ieņēmumi no noguldījumiem depozītā. Šogad tie plānoti 293625 lati – mazāk nekā pērn. D.Gertsone skaidro, ka pērn ar šiem ieņēmumiem pilnīgi nokārtoti pašvaldības kredītu procentu maksājumi – pērn, noguldot brīvos līdzekļus depozītā, pašvaldība ieņēmusi 627542 latus, lai gan izsekot līdzi banku piedāvājumiem, kuri ik dienu mainās, ir "liels, piņķerīgs un sīks darbs", kuru veic pašvaldības Norēķinu kases darbinieki. Par noguldījumiem depozītā ir pilnvarota lemt domes Finanšu komiteja. Neesot jābaidās, ka noguldījums depozītā varētu kavēt pašvaldībai tikt pie naudas, kad tā nepieciešama: pašvaldība izmantojot tikai atvērtos depozītus un naudu nogulda uz īsu laiku – pat tikai uz diennakti.

Speciālais budžets – mazāks

Speciālajā budžetā šogad plāno 3,37 miljonus latu ienākumu jeb par 1,55 miljoniem mazāk nekā pērn. Speciālo budžetu galvenokārt veido Privatizācijas fonda, Vides fonda, Autoceļu fonda, Dzīvojamo māju privatizācijas fonda ieņēmumi, ienākumi no ostas nodevām, dotācijas pasažieru pārvadājumiem, ziedojumi un dāvinājumi.

Pērn lielu daļu speciālā budžeta piepildīja tieši Privatizācijas fonda ieņēmumi – tie bija 1,83 miljoni latu. Turpretī šogad plāno ieņemt tikai 271 tūkstoti latu. Savukārt dzīvojamo māju privatizācijas fondā būs tikai 60 tūkstoši (pērn – 110 tūkstoši latu). D.Gertsone samazinājumu pamato ar to, ka privatizācijas process tuvojas beigām.

Vides fondā plānots ieņemt 116,7 tūkstošus latu, šo naudu veido dabas resursu nodokļa atskaitījumi.

Palielināsies Autoceļu fonda ieņēmumi – tie būs 1,8 miljoni latu (pērn – 1,78). Dotācijas pasažieru pārvadājumiem būs 322 tūkstoši latu (pērn – 103 tūkstoši) – palielinājums saistīts ar izmaiņām "Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā".

Plānoti 138,6 tūkstoši latu ziedojumu un dāvinājumu. Lielāko daļu no šīs naudas – 90 tūkstošus latu – no Liepājas uzņēmējiem un citiem sponsoriem plāno saņemt Sporta pārvalde sportistu atbalstīšanai un pasākumu organizēšanai.

Kopā šā gada Liepājas budžeta ieņēmumi plānoti 67,2 miljonu latu apmērā, to skaitā būs 8 miljonu latu kredīts un 9,7 miljonu latu atlikums, kāds pilsētas kasē bija gada sākumā.

"Kurzemes Vārdā" turpmāk – par to, kā Liepājas pašvaldības naudu šogad paredzēts izlietot.


Vai jūs zināt, cik lielu nodokli maksājat pilsētas kasē? Kā jūs gribētu, lai šo naudu izlieto?

Zoja Antoņenko, pārdevēja, audzina divus bērnus:

"Vecajā darbavietā no manas algas atvilka 18–21 latu ienākumu nodokļa, alga nebija liela. Tagad esmu darbu nomainījusi, alga būs lielāka. Es redzu, zinu, ka pilsētā labo ielas, naudu iegulda komunālajā saimniecībā. Tomēr uzskatu, ka pilsēta nav īpaši labi sakopta, kaut kas tiek darīts, svētki ir skaisti, bet ielas joprojām ir šausmīgas pat pilsētas centrā."

Varis Jansons, jaunsargu instruktors, ģimene audzina vienu bērnu un gaida otru:

"Nekad neesmu rēķinājis, cik naudas ienāk pilsētā tieši no manas algas... Nodokļi ir lieli... Varētu būt kādi 100 latu mēnesī. Jā, kādu bedri par to naudu varētu aizlāpīt! Ceru, ka no manas naudas aiziet ceļu sakārtošanai, infrastruktūras uzlabošanai, māju atjaunošanai. Vēl varētu investēt veselības aprūpē. Tās ir manas prioritātes. Jā, un kādu jaunu bērnudārzu atvērt."