Kurzemes Vārds

14:14 Piektdiena, 23. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Bijušie pašvaldību vadītāji varēs saņemt pabalstus
Dina Belta

Ar janvāri stājušies spēkā grozījumi likumā, kas paredz ikmēneša pabalstus tiem bijušajiem pašvaldību vadītājiem, kuri šajā amatā nostrādājuši vismaz divus sasaukumus, apstiprināja Liepājas Rajona padomes vadītājs Aivars Šilis.

Nav uzskaitīts, cik bijušo padomju un domju vadītāju Liepājas rajonā varētu pretendēt uz šādu pabalstu, sacīja A.Šilis. "To risina katrā pašvaldībā."

Ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā var saņemt bijušais pašvaldības vadītājs vai algots viņa vietnieks, kurš pēc 1990.gada 4.maija bijis šai amatā divus sasaukumus. Šobrīd minimālā alga ir 160 latu, tātad pabalsts būtu 320 latu.

Pabalstu piešķir, ja tā pretendents neveic saimniecisko darbību, ja saņem pensiju, kas mazāka par 320 latiem. Tam var pieteikties arī tad, ja līdz pensionēšanās brīdim palikuši pieci vai mazāk gadu un bijušajam pašvaldības vadītājam pašlaik darba nav.

Šādus grozījumus likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" ierosinājusi Latvijas Pašvaldību savienība. Taču, atzīst arī Rajona padomes priekšsēdētājs, vēl nav izstrādāti nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi šā likuma ieviešanai dzīvē.

Informācijas par iespēju saņemt šādu pabalstu bijušajiem pagastu vadītājiem ir par maz, jo LPS materiāli vairs nav viņu ikdienas lasāmviela, atzina Alma Kāle. Viņa bija Gaviezes pagasta padomes priekšsēdētāja no 1990. līdz 1997.gadam un tagad varētu pretendēt uz pabalstu. Viņa sazinājusies ar divām bijušajām kolēģēm un uzzinājusi, ka tām par šādu iespēju nekas nav zināms. "Man gan visu laiku par to atgādina pagasta priekšnieks," viņa pasmējās.

"Mans viedoklis ir, ka vairāk zina tie, kas tagad strādā, jo tas likums, iespējams, ir speciāli pieņemts kādiem piecsimt cilvēkiem," A.Kāle ar to domājusi patlaban strādājošos pašvaldību vadītājus, kas zaudēs darbu pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas. "Un mazāk tas attiecas uz tiem vecajiem, kas, līdzīgi kā es, piemēram, savulaik aizgāja pensijā ar 58 latiem." Taču, ja valsts šādu iespēju piedāvā, A.Kāle ir apņēmības pilna to izmantot.

"Varētu būt, ka bijušajiem pagastu vadītājiem nepietiek informācijas par šiem likuma grozījumiem," piekrīt A.Šilis. Bet tikko spēkā stāšoties MK noteikumi, Rajona padome par tiem informēšot pašvaldības.


Sakārtotība kā postulāts
Pēteris Jaunzems

Pērn Bārtas pagastā sarīkotajā sakoptāko lauku sētu konkursā pirmo vietu ieguva Gunta un Aivars Meļķi. Viņi saimnieko "Līvās", kas jau deviņpadsmit gadu ir Meļķu ģimenes ligzda, un laika gaitā vērsuši apkārtni jauku un mājīgu. "Ne jau tamdēļ, lai izrādītos citu priekšā cenšamies, paši savā labā vien to visu darām," viņi teica, stāstot par paveikto. Sakārtotība abiem palīdzot uzturēt savstarpējo saskaņu un vērst dzīvošanu laukos patīkamāku.

Īstenu bārtenieku tandēms

Atšķirībā no viena otra tuvākā kaimiņa Meļķi pēc Atmodas nav kļuvuši par vērienīgiem lauksaimniekiem, bet uz zemes, kas mantota no Guntas vecākiem, izveidojuši tikai pieticīgu piemājas saimniecību. Tur viņi patlaban aprūpē trīs gotiņas, izaudzē kādu gaļas bullēnu un cūciņu, bet dārzā kopj zemeņu dobes, ābelītes un bumbieres.

"Abi esam īsteni bārtenieki. Arī mūsu vecāki tādi ir. Šis ir mūsu novads, pie kura turamies," sacīja Aivars. Bet Gunta steidzās vīru papildināt, ka abi sapazinušies vēl gados ļoti jauni, kopā apmeklējot tautisko deju kolektīvu, viņai toreiz bijis 18, bet Aivaram – tikai 16 gadu.

Gandrīz divdesmit gadi aizvadīti "Līvās". Šī mājiņa viņiem ierādīta kopsaimniecības laikā, bet nosaukumu izraudzījušies paši.

Saimniekošana vēršas plašumā

Pirms diviem gadiem Meļķi iesaistījušies Eiropas Savienības atbalstītajā naturālo saimniecību pārstrukturizācijas programmā. "Apstāties nevar. Ir jāiet uz priekšu. Gribējās arī pamēģināt, ko vēl varam," atzinās Gunta. Līdzdarbošanās projektā mudinot rosīties, lai attīstītu ražošanu un palielinātu apgrozījumu, tādēļ ganāmpulku esot nolemts paplašināt, šovasar izaudzējot vai iegādājoties vēl kādu piena devēju. Kaut arī novietne nav plaša, gan jau tai vietas pietikšot.

Slaukumu, ko paši vien nespēj patērēt, agrāk nodevuši a/s "Bauskas piens". Taču pirms kāda laika šis pārstrādes uzņēmums izputējis. Tikai pēc gara un nogurdinoša tiesāšanās procesa bārteniekiem izdevies saņemt pienākošos naudu. Tāpēc tagad viņi vienojušies sadarboties ar Tukuma uzņēmumu "Pienava". Tas esot tāds kā kompromisa lēmums, jo ar citiem pārstrādātājiem to liedzot darīt "Līvu" nepilnīgā piena atdzesēšanas ierīce. Ja to izdosies nomainīt, nākotnē viņi, iespējams, varētu izraudzīties arī kādu citu partneri.

Meļķu ģimenes īpašumā ir arī četri hektāri meža. To Aivars apņēmies sakārtot ne sliktāk kā apkārtni pie mājas. Arī šonedēļ viņš tur vaiga sviedros strādājot, jo no mājas darbiem šajā laikā jūtas svabadāks. Mežs būšot tā bagātība, ko abi varēs atstāt bērniem un mazbērniem, bet kopšanas cirtēs izņemtie koki lieliski noder apkurei, jo līvāniete, kam plānas sienas un mūžu nokalpojuši logi, aprij ļoti daudz malkas. Bet viena autokrava malkas šoziem jau maksājot 130 latu.

Dubļi nav jābrien

Salīdzinot ar citiem kaimiņiem, Meļķu pagalms esot diezgan plašs, taču mājas atrodas tādā kā ieplakā, kur lietainākā laikā augsne kļūst mīksta un staigna. Tāpēc celiņiem atvestā grants, ko Aivars izlīdzinājis, gluži kā iejūgts zirgs velkot aiz sevis dzelzs rulli, ar laiku iegrimst zemē un nākas veidot atkal jaunu uzbērumu. Tomēr tā panākts, ka dubļi "Līvās" nav jābrien. Arī zāliens iekopts biezs kā labs akots uz meža zvēra muguras, jo tiekot appļauts vismaz vienreiz nedēļā. Skaistumam kalpo akmensdārzs un mūžzaļo krūmu stādījumi, kas sakuplojuši, ka prieks skatīties. Bet dzīvžoga aličās ligzdas katru pavasari no jauna vijot žagatas. Zinātāji apgalvo, ka šo putnu klātbūtne liecina par gaisa tīrību. Dīķītī plānots iestādīt ūdensrozes.

1989.gadā, kad Meļķi pārnākuši šeit dzīvot, te bijis pilnīgi klajš lauks, tāpēc lieliski varot redzēt, kas izdarīts. Gunta piebilda, ka sētas sakopšana nav tāds darbs, ko var vienreiz paveikt un tad sēdēt šūpuļkrēslā un priecāties. Nē, šis uzdevums esot jāveic diendienā gadiem ilgi un paralēli citiem darbiem.

Sētas uzturēšana kārtībā prasot ļoti daudz laika, jo visus darbus, kas vien stājas priekšā, nākoties paveikt pašu rokām, un naudas lieliem ieguldījumiem apkārtnes sakopšanā nav. Aizvien vēl jāpalīdz arī bērniem, kam pilsētā neklājas viegli. Dēli, strādājot celtniecībā privātfirmā, neko lielu nopelnīt nespējot.

"Tā, rau, te aizritējušas mūsu dienas, un pat tālākā ekskursijā kopā ar Guntu nav izdevies aizbraukt. Tik vien kā apciemojam dēlus Liepājā un aizbraucam uz Durbi, kur Lieģos veikalā strādā meita," sacīja Aivars.

Kaimiņu rosība pamudina

Meļķiem esot palaimējies, jo visapkārt dzīvo čakli, rosīgi un kārtību mīloši kaimiņi. Tādi ir augkopēji Inta un Antans Vanagi, kas plašus laukus aprūpē zemnieku saimniecībā "Rukuši". Tādi – piensaimnieki Balceri un ne mazāk neatlaidīgie Ceriņi, Čudes un Antošini.

"Bārtā cilvēki saticīgi, par otru nesūdzas. Uzticas cits citam. Taču atpalicējos atrasties arīdzan šeit nav pieņemts," sacīja Aivars. "Tiklīdz savu zālienu neesmu laikus nopļāvis, tūlīt dzirdu pamudinājumu, ka kaimiņš mums aizsteidzies priekšā."

Guntas dienas aizpilda vēl kāds pienākums. Neraugoties uz laika apstākļiem, katru dienu viņa pa dangainu ceļu mēro četrus kilometrus turp un atpakaļ uz "Gulbju" mājām, kur dzīvo Aivara tēvamāsa Katrīna Putika. Večiņai ir deviņdesmit divi gadi un nepieciešams gan atbalsts, gan siltas pusdienas. Protams, daudz vienkāršāk būtu, ja sirmā māmuļa pārnāktu dzīvot uz "Līvām", bet viņa gribot dzīvot tikai savos "Gulbjos", no kurienes savulaik ar varu aizvesta uz Sibīriju, kur pēc septiņiem gadiem atgriezusies un visu pārējo dzīvi aizvadījusi. Bet vai tad viņa tāda vienīgā? Tā daudzi cilvēki saaug ar savu novadu. Un nav pasaulē spēka, kas tos varētu šķirt.


Uzvar skolēni
Ilze Šķietniece

Pāvilostas vidusskolā notikušajā debašu turnīrā, kurā spēkiem mērojās bērni un vecāki, uzvarēja skolēni, informē skolas direktores vietniece audzināšanas darbā Daiga Jēkabsone.

Debašu tēma bija "Līdz pulksten 13 skolēniem pārdot/nepārdot pārtikas produktus". Vecāki izlozēja, ka viņiem jāaizstāv viedoklis nepārdot, skolēni palika opozīcijā. D.Jēkabsone norāda, ka daži debašu dalībnieki bija pārpratuši tēmu – domāja, ka runa ir tikai par skolai tuvējo veikalu vai ka veikali jāslēdz vispār.

"Tā kā opozīcija veiksmīgi atspēkoja ministru teikto, tā saņēma uzvaru," tiesnešu vērtējumu komentē D.Jēkabsone. Tika nosaukti arī labākie runātāji – ministru prezidente Daina Arāja un opozīcijas pārstāvji Aldis Anševics un Paula Sekača. Pedagoģe gan ir izbrīnīta, ka debates vērot ieradušies maz vecāku, tāpat arī skolotāji šoreiz nav bijuši aktīvi apmeklētāji. "Labi, daudzi tagad slimo, bet nav jau epidēmija!" viņa nosaka.

Paredzēts, ka notiks arī debašu trešā kārta. Pirmajā bijis neizšķirts, otrajā uzvarējuši skolēni, nu kārta labu rezultātu parādīt vecākiem.

Pirmais turnīrs starp vecākiem un skolēniem notika pērn novembrī, kad tēma bija "Pēc vidusskolas beigšanas ir/nav jāstudē".

Tie, kas lasa, to dara čakli
Ilze Šķietniece

Daži Vecpils pamatskolas audzēkņi, iesaistoties lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu žūrija", šogad izlasījuši pat divreiz vairāk grāmatu, nekā prasīts. Programmas 2007.gada aktivitātes ir noslēgušās, tagad tiek gaidīts, kad izsludinās jauno konkursu.

Ne visiem pietiek pacietības

Vecpils pamatskolas 2.klases audzēknei Keitai Žanetei Balodei no izlasītajām 13 grāmatām visvairāk patikusi "Pasaka par baltajām ķepām". "Tā bija interesanta. Par kaķiem," viņa saka. Par dzīvniekiem vispār ļoti patīkot lasīt. Arī mājās Keitai Žanetei ir bagātīgs pulks kustoņu: suņi, kaķi, vistas un virtuvē – papagaiļi.

Lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu žūrija" aktivitātes jau trešo gadu īsteno Vecpils pagasta bibliotēka, lai gan grāmatas pieejamas skolas bibliotēkā. "Te bērnu ir vairāk," pamato pedagoģe un pamatskolas bibliotekāre Solvita Aigare. Programmā pērn iesaistījušies 36 bērni, taču ne visiem pieticis spēka un pacietības tikt līdz galam. Anketas aizpildītas par 26 skolēniem.

Anketu sistēmu nolemts ieviest, lai būtu pārskatāmāk – pie kā katra grāmata atrodas, cik kurš ir izlasījis utt. Noteikumi paredz, ka ikvienam žūrijas loceklim jāizlasa vismaz septiņas grāmatas. "Bet grāmatas ir labas, arī tādas, kas pat grāmatnīcā nav redzētas," vērtē Vecpils pagasta bibliotēkas vadītājs Jānis Aigars. Solvita norāda, ka aktīvāki ir sākumskolas klašu audzēkņi: "Vecāko klašu grāmatas ir visai apjomīgas un brīžam grūti lasāmas, domātas pieredzējušam lasītājam."

Par labākajām dažādās vecuma grupās atzītas: Ineses Zanderes "Māsa un brālis", Ulda Ausekļa "Pasaka par baltajām ķepām", Zelmas Kroderes "Lauvu zēns" un Džonatana Stouda "Samarkandas amulets".

Grāmata – tas ir estētiski

Liepājas rajona Bibliotēku dienesta vadītāja Ilga Tālberga informē, ka pērn "Bērnu žūrijā" iesaistījās 22 rajona bibliotēkas. Skaits gadu no gada krasi nemainoties – pa vienai, divām nākot klāt. Grāmatas vērtējuši aptuveni 720 eksperti. "Bērniem patīk lasīt. Tas, ka prasa viņu viedokli, ceļ pašapziņu," novērojusi I.Tālberga. Viņa gan atzīst – kopumā grāmatu lasīšanas apjoms mazinās. Taču tam iemesls ir ne tikai tas, ka bērniem nepatīk lasīt vai viņi labprātāk sērfo internetā, bet tas, ka samazinās iedzīvotāju skaits. Vecie aiziet Aizsaulē, jaunie dodas uz Īriju. Dati rāda, ka pērn, piemēram, bērnu skaits Liepājas rajonā samazinājies par aptuveni 700.

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma "Bērnu žūrija" tiek īstenota jau piecus gadus. 2002.gadā tā sāka darboties 245 Latvijas bibliotēkās, iesaistot 5425 jaunos lasītājus. Mērķprogramma popularitāti ieguva strauji: jau pēc trim gadiem par ekspertiem kļuva 13 tūkstoši bērnu. Katram dalībniekam jāparaksta īpašs līgums – rakstveida apņemšanās noteiktā laikā izlasīt savas vecuma grupas grāmatas. Pēc tam nepieciešams nominēt trīs labākās.

I.Tālberga ir pārliecināta, ka lasīšanas veicināšanas programma interneta laikmetā ir vajadzīga: "Labāk lasīt grāmatu nekā atvērt interneta mājaslapu. Jā, arī tur lasa. Taču paņemt rokā skaistu grāmatu – tas ir estētiski."

Uzziņai

Visvairāk grāmatu izlasījuši:
* 1.–2.klašu grupā: Aivita Brūvere (2.kl.) – 15, Diāna Lasmane (2.kl.) – 11, Kintija Pelcere (2.kl.) – 10 grāmatas;
* 3.–4.klašu grupā: Keita Žanete Balode (3.kl.) – 13;
* 5.–7.klašu grupā: Mārtiņš Meļķis (7.kl) – 13, Līva Aigare (5.kl.) – 12.
* 8.–9.klašu grupā: Arta Reinfelde (9.kl.) – 6 grāmatas.


Aicina pieteikties "Cālim"
Ilze Šķietniece

Līdz 18.februārim divus līdz piecus gadus vecos dziedātājus var pieteikt konkursam "Grobiņas cālis – 2008", pastāstīja Pilsētas domes kultūras darba organizatore Sanda Zālīte. Aizputē mazie vokālisti vietējam konkursam var pieteikties līdz 12.februārim.

Konkursa nolikums paredz, ka dalībniekam jāizpilda divas dziesmas pēc brīvas izvēles, taču tām jābūt atbilstošām bērna vecumam un balss spējām. Mūzika var būt ieskaņota CD vai MD, kasetē, taču iespējams arī klavieru un citu mūzikas instrumentu dzīvais pavadījums. Bērnu vokālo sniegumu vērtēs neatkarīga žūrija, kas noteiks uzvarētājus dažādās nominācijās. Galvenās balvas ieguvējs tiks izvirzīts uz rajona mēroga konkursu, kas 2.martā notiks Nīcā.

Grobiņnieki pieteikuma anketas var saņemt domē pie S.Zālītes līdz 11.februārim. Iesniegt tās var līdz 18.februārim. Sīkāka informācija pieejama domē vai arī zvanot pa tālruni 29488739. "Grobiņas cālis – 2008" notiks 24.februārī pulksten 11 Grobiņas vidusskolas zālē.

"Konkurss notiek jau kuro gadu, un grobiņnieki aktīvi piedalās," to, ka "Cālis" būtu zaudējis popularitāti, noliedza S.Zālīte. Piedaloties gan tādi bērni, kurus konkursam sagatavo vecāki, gan tādi, kuri dziedāšanu apgūst bērnudārzā, gan tādi, kas darbojas kādā popgrupā vai ansamblī vai kuriem vecāki algo privātskolotāju.

S.Zālīte piebilda, ka "Grobiņas cālis" tiek organizēts kā vesels sarīkojums – pēc konkursa ir našķošanās, danči un rotaļas.

Savukārt "Aizputes cālis – 2008" notiks 23.februārī pulksten 13 pilsētas Kultūras namā. Pieteikšanās noritēs līdz 12.februārim. Anketas pieejamas Kultūras namā vai pie domes sekretāres. Par konkursu vairāk var uzzināt, zvanot Intai Rudzītei pa tālruni 29373185 vai Līvijai Jansonei – 29950424.


Atļauj audzēt pretrunīgi vērtētos augus
Pēteris Jaunzems

Kaut gan pasaulē šī nodarbe tiek vērtēta nevienprātīgi un pret tās aizstāvjiem nostājušies kategoriski noliedzēji, Latvijas valdība akceptējusi noteikumus. Tādēļ no nākamā gada arī mūsu valstī atļauts audzēt Eiropas Savienībā atzītos ģenētiski modificētos kultūraugus – kartupeļus, bietes, rapšus un kukurūzu. Apstiprināta arī to audzēšanas uzraudzības kārtība.

Līdz šim ar ģenētiski modificētiem produktiem, piemēram, kukurūzas un sojas eļļu, pircēji varēja iepazīties, iegādājoties importa preces. Latvijā ir atļauts izplatīt pārtiku, kas atzīta ES. Turpmāk šādas preces kļūs pieejamākas, jo lauksaimnieki tās drīkstēs audzēt savos tīrumos. Intereses netrūkst, jo audzētājus vilina augu izturība pret kaitēkļiem, herbicīdiem, vīrusiem un sēnīšu slimībām.

Noteikumi gan paredz, ka personām, kas vēlēsies nodarboties ar ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu, jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegums, kurā pausts lūgums iekļaut saimniecību ģenētiski modificēto augu audzētāju reģistrā. Ja darbošanās gaitā paredzamas kādas izmaiņas, arī par tām iestāde jāinformē. Plānotas arī mācības audzētājiem.

Noteikumu ievērošanu nodrošināt uzdots trīs struktūrvienībām – Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts vides dienestam un Valsts augu aizsardzības dienestam.

Liepājas rajonā par ģenētiski modificēto kultūraugu īpašībām un ietekmi uz patērētāju veselību daudz interesējies Bioloģisko lauksaimnieku biedrības vadītājas vietnieks, durbenieks Jānis Pakalns. Vērtējot valdības akceptētos noteikumus, viņš atzina, ka sekas var būt neprognozējamas. "Ja tas notiktu kādā stingri noslēgtā laboratorijas telpā, vēl varētu saprast. Taču ģenētiski modificētos augus ir paredzēts sēt blakus konvencionālo un bioloģisko lauksaimnieku laukiem. Tas nozīmē, ka noplūdes būs neizbēgamas un ģenētiski modificētie augi, kā mēdz sacīt, izies tautā. Tas ir tas pats, kas veselos un slimos cilvēkus laist pērties vienlaikus vienā pirtī. Neviens nevar pasacīt, kā ģenētiski modificētie augi un no tiem iegūtā pārtika atsauksies uz cilvēku veselību. Tas būs redzams tikai pēc desmit un vairāk gadiem," teica pazīstamais augļkopis. Viņš uzskata, ka amatpersonas nerēķinās ar tautu, bet akli izpilda to, ko prasa partijas un to finansiālie atbalstītāji. Ne viss esot pareizi, ko rekomendē ES.

1990.gadā līdzīgā veidā Eiropā tika atļauts izmantot 240 veidu augu aizsardzības līdzekļu, tikai 80 no tiem bijuši pārbaudīti.