Kurzemes Vārds

14:53 Svētdiena, 20. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Grūtais ceļš līdz atzīšanai

Ļoti šaubos, vai daudzi bez ilgas domāšanas zinās pateikt, ko Latvijai nozīmē šodienas datums. Var diskutēt par to, vai 26.janvāris nozīmības ziņā liekams līdzās 18.novembrim, taču fakts paliek fakts, ka 1921.gada 26.janvārī Latvijā valdīja lielāka sajūsma un pacilātība nekā 1918.gada 18.novembrī. Jo 18.novembrī ne visi vēl izprata, kas tas ir – sava valsts, taču līdz 1921.gada 26.janvārim šī pārliecība bija nostiprinājusies un šajā dienā Antantes Augstākās padomes lēmums starptautiski atzīt neatkarīgo Latvijas valsti kļuva par tautas svētkiem.

Šis 26 mēnešus garais posms bija pats sarežģītākais Latvijas neatkarības laikā. Kaut arī lielvalstis sludināja tautu pašnoteikšanās tiesības, kaut arī pēc Pirmā pasaules kara radās ne viena vien jauna valsts, tomēr savu otro dzimšanas dienu 1920.gada rudenī Latvija sagaidīja situācijā, kad tās neatkarību juridiski bija atzinušas tikai divas valstis – Lietuva un Igaunija. Pārējās to darīt kavējās.

Jā, lielvalstu vadītāji uzklausīja Latvijas diplomātus, kuri devās uz Eiropas galvaspilsētām kopš 1919.gada sākuma no Liepājas, kad šeit atradās Pagaidu valdība. Gan Miera konferencē Parīzē, gan Tautu Savienībā izskatīja jautājumu par neatkarīgas Latvijas valsts atzīšanu, taču katrai lielvalstij savas intereses bija tuvākas, un šīs intereses saistījās galvenokārt ar Krievijas nākotni.

Protams, vilcināšanās iemesli bija arī citi. Viens – Latvijā turpinājās karš, pēc šīs teritorijas tīkoja gan Vācija, gan Krievija, un Berlīnē pat apsprieda plānu Latviju sadalīt starp četrām valstīm. Otrs – lielvalstīm nebija ticības, ka latvieši spēs valdīt savā valstī un sakārtot Pirmajā pasaules karā izpostīto saimniecību. Un tomēr galvenais bija tas, kas būs pie varas Krievijā. Tur risinājās pilsoņu karš, Eiropas stabilitātes nolūkā lielvalstis bija ieinteresētas, lai saglabātos vienota Krievijas impērija tās agrākajās robežās, bet šajos apstākļos atzīt Latvijas atdalīšanos no Krievijas nozīmētu veicināt boļševiku uzvaru. Latvijas valsti juridiski atzina tikai tad, kad bija zudušas cerības atjaunot veco Krieviju.

Tādi mēdz būt vēstures paradoksi. Boļševiku palikšana pie varas Krievijā bija izšķirošais, lai starptautiski atzītu neatkarīgu Latvijas valsti, taču boļševiku vara bija tā, kas pēc pāris gadu desmitiem šo neatkarību Latvijai atņēma.

Andžils Remess