Kurzemes Vārds

08:53 Sestdiena, 24. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pastāsts

Operācija X
Ilze Šķietniece

"Viss, kas man šķiet jautrs, citiem varbūt nemaz ne," saka Pāvilostas vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā DAIGA JĒKABSONE. Viņa ir no tiem cilvēkiem, kuri bieži iekuļas visādās nepatikšanās un ar kuriem parasti kaut kas jautrs atgadās. Šoreiz – bērnības ainiņa.

"Tas bija, kad mācījos piektajā vai sestajā klasē. Tolaik vecāki atļāva arī pulksten divpadsmitos naktī staigāt pa lauku. Tā nu mēs ar vienu traku draudzeni, kas bija divus gadus vecāka par mani, izdomājām iet zagt ķiršus no privāto māju dārziem. Tā bija izplānota operācija X. Aizgājām, paņēmušas līdzi maisiņus.

Pie vienas no privātmājām žogs. Nu, tāds kā zīmējumos grāmatās. Uzrāpāmies augšā, bet jāuzvedas klusi – mājā cilvēki dzīvo, suņi arī apkārt. Mēs sēdējām uz žoga un rāvām ogas. Pēkšņi brauca mašīna. Protams, vajadzēja sastingt, lai mūs nepamana. Bet draudzene tai brīdī nolauza žoga dēli, tas nokrita pie zemes, viņa savukārt palika karājamies gaisā, ieķērusies koka zaros. Kad mašīna aizbrauca, gājām prom. Uz citu māju. Tur ķiršus varēja raut, stāvot uz zemes.

Kad darbiņš bija pabeigts, gājām uz gaišāku vietu novērtēt guvumu. Izrādījās, ka no kādiem simt piecdesmit ķiršiem desmit varbūt bija gatavi, pārējie – zaļi, vēl lapu klāt daudz. Tāpēc izdomājām, ka jāiet vēl.

Devāmies uz vienu pavisam klusu Pāvilostas ielu. Tur kalns, tam pāri taka, mājas tikai vienā pusē. Bet pie mājas aug skābie ķirši. Paradīze – tumšs, neviena suņa un cilvēka nav, ogas mīkstas, gatavas. Sēdējām pie žoga un lasījām. Tad pēkšņi pamanījām – pa kalnu gabalu no zemes mūsu virzienā nāk balts spoks. Man bailēs ātras kājas. Aizbēgām prom, bet sajūta pēc tam tāda, ka gribas zināt, kur tas spoks īsti palika, jo redzējām, ka tas turpina ceļu pa taku. Līdām gar to pašu žogu skatīties. Izrādījās, ka tas ir kaimiņš, galīgi piedzēries un baltā kreklā...

Tagad man ir žēl to cilvēku, kam toreiz ķiršus izplūkājām. Taču nebija domāts ļauni, tas tikai tāds bērnības nedarbs. Vēl tagad acu priekšā viss, kā tas notika."