Kurzemes Vārds

07:15 Sestdiena, 24. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Visas lietas
No kauluzāģa nešķirsies

Kādas tik naudas summas un visādus citādus labumus Ziemupes Tautas nama vadītājai Dainai Vītolai nav piedāvājuši precinieki! Nē, ne jau viņu tie grib precēt. Šos preciniekus vairāk interesē viņas atrastā relikvija – īsts kauluzāģis jeb vācu armijas slavenākais ložmetējs MG–42 (Universal–Maschinengewehr Modell 42). Laika zoba sagrauztu, taču aizvien vēl savu formu saglabājušu, Daina to nejauši atrada Ziemupes kāpās, kur kara laikā stāvējis vācu armijas postenis.

Nu un tagad visi, kas par šo atradumu padzirdējuši, izsaka Dainai dažādus piedāvājumus, lai tikai iegūtu kauluzāģi savā īpašumā. Taču viņai pašai ir citi, savā ziņā pat par lokālpatriotiskiem dēvējami plāni.

"Ko tas Ziemupei dos, ja ložmetējs stāvēs kaut kur tālu prom? Es ceru, ka ar laiku mēs paši varētu izveidot kaut ko līdzīgu muzejam, kur izstādīt interesantas ar Ziemupi saistītas lietas. Ložmetējs jau ir, drīz būs klāt no jūras izskalotās zobenzivs atlējums. Tātad sākums ir," smaidot secina Daina.

Atvēl naudu arī celtniecībai
Viktors Ulberts,
Pēteris Jaunzems

Vienas pašvaldības, šā gada budžetu veidojot, tajā iekļāvušas lielākus darbus, piemēram, siltumapgādes sistēmas pārkārtošanu, turpretī citām pietiek tikai nepieciešamo pašvaldības funkciju uzturēšanai.

Modernizēs pagasta siltumapgādi

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas piešķirtos 200 tūkstošus latu Cīravas pašvaldība šogad ieguldīs siltumapgādes sistēmas sakārtošanas otrajā kārtā. Tā paredz mazo katlumāju likvidēšanu un centrālapkures nodrošināšanu ar vienu modernu katlumāju, pastāstīja Cīravas Pagasta padomes priekšsēdētājs Artis Čanders.

Bet tas ir tikai papildinājums pašvaldības pamatbudžetam, kas šogad ieplānots 482 tūkstošu latu apmērā, tas ir, par 23 procentiem lielāks nekā pērn. A.Čanders norādīja, ka šogad plānots īstenot vairākus projektus, kur nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums.

Visvairāk naudas paredzēts Dzērves pamatskolai – 109 tūkstoši latu, pirmsskolas izglītības iestādei – 69 tūkstoši latu. Dažāda veida sociālajiem pabalstiem pašvaldība atvēlējusi 15 tūkstošus latu. Lielāks finansējums nekā parasti ir paredzēts Kultūras nama vajadzībām. Šogad tiks izstrādāts tehniskais projekts šīs ēkas rekonstrukcijai, tāpēc Kultūras namam piešķirti 40 tūkstoši latu.

Papildu naudu meklēs projektos

Lažas pagasta budžets šogad ir par 10 procentiem lielāks nekā pērn. Taču ar šiem līdzekļiem pietiek tikai, lai nodrošinātu pašvaldības funkcijas līdzšinējā apmērā. Papildu nauda attīstībai tiks meklēta ar projektu palīdzību, pastāstīja Lažas Pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Vētra.

Ieņēmumu daļa pašvaldības budžetā tiek plānota 208 tūkstošu latu apmērā. Vēl 200 tūkstoši latu paredzēti no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas par piedalīšanos novadu veidošanā.

Komunālajai un dzīvokļu saimniecībai, kur ietilpst arī pašvaldības transports un zemes lietu kārtošana, atvēlēti 122 tūkstoši latu, no kuriem daļa ir arī ministrijas piešķirtā nauda. 62,8 tūkstoši latu paredzēti izglītības jomai. Veselības aprūpei – 10,5 tūkstoši latu, sociālajiem pabalstiem – 10 tūkstoši latu, bāriņtiesai – 8 tūkstoši latu, pašvaldību savstarpējos norēķinos Lažas Pagasta padomei būs jāšķiras no 11 tūkstošiem latu, savukārt skolas virtuvei izlietotā kredīta atmaksai paredzēti 4 tūkstoši lati.

Samērā neliels šogad ir Ceļu fonds – 25,6 tūkstoši latu, jo, kā zināms, valsts nolēma lielu daļu šīs naudas novirzīt Dienvidu tilta būvniecībai Rīgā, bet citām pašvaldībām jāsavelk jostas.

Darbība būs jūtamāka nekā pērn

Dunikas pagastā šogad paredzēts ieņemt 289339 latus, informēja pašvaldības grāmatvede Ilga Paura. Tas esot par 50 tūkstošiem vairāk, nekā bija pērn. Tādējādi darbība visās dzīves sfērās varētu kļūt jūtamāka.

Blakus Sikšņu skolai uzsākta sporta halles celtniecība, ēku pabeigt paredzēts līdz nākamā gada sākumam. Tas savā ziņā noteicis izglītībai atvēlētā finansējuma lielumu – vairāk nekā 104 tūkstoši latu. Šajā summā ietilpināti arī tēriņi sporta inventāra iegādei un būvdarbu uzraudzībai, teica grāmatvede. Savukārt sociālajiem mērķiem paredzēti 9 tūkstoši latu, no kuriem 3800 latu plānots izmaksāt pabalstos.

Šogad iecerēts pabeigt Tautas nama remontu. Tāpēc kultūras vajadzībām novirzīti 12 tūkstoši latu, bet sportam tikai 1700 latu. Bibliotēkas fondu papildināšanai un citām tās vajadzībām novirzīti 8 tūkstoši latu.

"Mēs būvēsim savas attīrīšanas iekārtas," pavēstīja pašvaldības grāmatvede. To celtniecība notikšot aiz Sikšņiem, bijušajā purva daļā, kas tagad nosusināta. Šim nolūkam pagasts ņems aizdevumu, kā arī izmantos dotāciju, ko valsts piešķir par iesaistīšanos novadu veidošanā, pastāstīja Pagasta padomes priekšsēdētājs Andis Rolis.

Komunālajai saimniecībai atvēlēti 12 tūkstoši latu, šo naudu izmantos malkas iegādei, kanalizācijas un ūdens saimniecības uzturēšanai, kā arī ceļu un ielu braucamās daļas remontam un apgaismojuma uzlabošanai. Ar tām summām, kādas ir pašvaldības rīcībā, neko vairāk, viņaprāt, uzsākt neesot iespējams.

Ar valsts dotāciju vēl nerēķinās

"Šā gada budžetā ietvērām tikai tīros ienākumus, ja Ministru kabinets lems, ka mums pienākas vēl kāda nauda, par tās izmantošanu spriedīsim atsevišķi," raksturojot pašvaldībā pieņemto finansiālās darbības programmu, teica Otaņķu pagasta vadītāja Anda Veidele. Kopumā paredzēts iztērēt 304835 latus, kas ir par 41 tūkstoti vairāk, nekā izlietots pērn.

Lielāko līdzekļu daļu plānots novirzīt izglītībai. Naudu izmaksās ne tikai algās, bet finansējumu sadalīs tā, lai varētu iegādāties arī jaunu tehniku datorklases aprīkošanai un vairākās klasēs paveikt kosmētisko remontu. Kultūras un sporta vajadzībām atvēlēti 25958 lati. Domāts gan par pašdarbības kolektīviem, gan tradīciju uzturēšanu, gan jaunu sarīkojumu iedibināšanu, uzsvēra Pagasta padomes priekšsēdētāja. Etnogrāfiskais ansamblis, pagasta lepnums, saņemšot jaunas villaines, kurās tērpsies, dodoties uz Dziesmu svētkiem. Jaunus tērpus šūdinās arī Tautas nama dejotāju grupām, kas pēdējā laikā rāda lielisku sniegumu un gūst uzvaru pēc uzvaras. Lai bibliotēka varētu iegādāties jaunas grāmatas un abonēt preses izdevumus, tai piešķirti 10967 lati. Bet 16649 latus iecerēts izlietot sociāliem mērķiem, pabalstiem vien izmaksās 10255 latus. Domāts arī par komunālās saimniecības vajadzību apmierināšanu.

"Gribam šogad visas pašvaldības ēkas pievienot atjaunojamās enerģijas sistēmai," pavēstīja pagasta vadītāja. Ja izdosies iegūt šim nolūkam plānoto finansiālo palīdzību, apsildei tiks izmantots zemes siltums.

Kalnus gāzt negatavojas

Nelielajā Bārtas pagastā deputāti pirms apvienošanās novadā kalnus gāzt negatavojas. Budžeta naudu viņi sadalījuši pa plauktiņiem, ar tādu aprēķinu, lai tās pietiktu visām darbības sfērām.

Šogad plānots ieņemt 256784 latus, pastāstīja pagasta grāmatvede Nadežda Ceriņa. Tas esot par 31 procentu vairāk, nekā izdevās gūt pērn. Arī izdevumu daļa šogad paredzēta lielāka, jo viss taču sadārdzinājies. Pavisam paredzēts izlietot 262253 latus.

22 procenti izdevumu daļas tikšot novirzīti pašvaldībai un izglītībai. Salīdzinot ar citiem pagastiem, tas tiešām nav daudz. Arī kultūras veicināšanai un iedzīvotāju brīvā laika saturīgas pavadīšanas mērķiem Bārtā tērēšot tikai 18 procentu no gadam pieejamajiem līdzekļiem. Tomēr prāvāku finansējumu, proti, 19 procentu no budžeta saņems vides aizsardzība, atkritumu apsaimniekošana un komunālā saimniecība. Grāmatvede paskaidroja, ka izdevumi saistīti ar nepieciešamību uzturēt dzīvojamo fondu, sakārtot daudzdzīvokļu māju logus un jumtus. 9 procenti no naudas atvēlēti sociālajai aprūpei.

Tikai tad, ja viņu rīcībā nonāks novadu veidošanai no valsts paredzētie 200 tūkstoši latu, bārtenieki ķeršoties pie sava lepnuma – Kārļa Ulmaņa laikos celtā Kultūras nama – atjaunošanas.


Medniekiem jākārto eksāmens šaušanā
Pēteris Jaunzems

Kopš šā gada 12.janvāra spēkā stājušies grozījumi "Ieroču aprites likumā". Tie nosaka: medniekiem, kuri sasnieguši 21 gada vecumu un vēlas iegādāties medību vītņstobra ieroci, ir jānokārto arī eksāmens šaušanā.

Jaunā eksāmena prasības ir diezgan stingras, pastāstīja Dienvidkurzemes virsmežniecības Medību daļas darbinieks Ainars Dadzis. Šaujot 100 metru distancē pa aļņa figūru, ir jāsašauj četri stāvoši un seši kustīgi mērķi, kuru diametrs ir 64 centimetri, un jāiegūst vismaz 50 no 100 iespējamiem punktiem.

Taču lielākā problēma esot tā, ka Lejaskurzemē nav tādas šautuves, kur eksāmens varētu notikt. Tādēļ medniekiem būšot jāmēro ceļš uz Ziemeļkurzemes virsmežniecību, kur Tukuma rajona Kandavas novada Strautiņu šautuvē eksāmeni paredzēti 5. un 19.februārī pulksten 10. Pirms tam 4. un 14.februārī no pulksten 13 turpat būšot iespējams arī patrenēties.

Pirms eksāmena Ziemeļkurzemes virsmežniecībā jānogādā iesniegums un Valsts kasē jāsamaksā 10 latu liela valsts nodeva par mednieka eksāmenu šaušanā. Lielā pretendentu skaita dēļ varot gadīties, ka pirmajā dienā eksaminācijas komisija nespēs pieņemt visus kandidātus. Ziemeļkurzemes virsmežniecības adrese: Talsos, Raiņa ielā 17, LV 3201. Konts valsts nodevas iemaksai: LV83TREL1060000919900, kods TRELLV22.

Liepājas rajonā par medniecību interesējas ļoti daudzi. Pavisam rajonā ir 87 medību iecirkņi, kuros darbojas vairāk nekā 75 medību kolektīvi, tie savās rindās apvieno ap 2000 šī vaļasprieka cienītājus. Izveidota arī jauno mednieku skola, ko vada bijušais mežzinis Edvīns Porciks. Tādējādi katru gadu mednieku apliecības saņem ap 20 jauno mednieku.


Skolās pusdienas ēd vairāk, tomēr ar kuņģa čūlu slimo agrāk
Ilze Šķietniece

Gaitenī valda puskrēsla. Pagaidām vēl kluss. Taču virtuvē darbs rit pilnā sparā. Garaiņi. Karsts. Uz galda sarindotas maizes šķēles. Pie kastroļiem rosās sieviete baltā virssvārcī. Kāda gados vecāka sieviete blakustelpā kapā lociņus. "Sakņu zupa," apmaisot lielo katlu, paskaidro Vecpils pamatskolas ēdnīcas vadītāja Valda Sovinska. Jau pēc pusstundas to notiesās visi 67 pamatskolas audzēkņi.

Kamēr Liepājas pilsētas skolās daudzi sūdzas par ne pārāk kvalitatīvu un visai dārgu ēdināšanu, rajona mācību iestādēs kompleksās pusdienas kļūst aizvien iecienītākas. Tomēr mediķi norāda, ka kuņģa čūlu konstatē aizvien jaunākiem pacientiem.

Iedarbina kontroles mehānismu

Mans bērns ēd siltas pusdienas, apstiprina Nīcas vidusskolas 2.klases audzēkņa mamma Inese Kalnišķe. Skola piedāvā gan kompleksās, gan izvēles pusdienas. Tas nozīmē, ka bērns pats var izvēlēties, kādu silto ēdienu vēlas, viņam nav jāēd pie kopgalda. Direktors Gunārs Grīnbergs uzsver, ka arī tās ir ļoti lētas, piemēram, karbonāde maksā 36 santīmus. I.Kalnišķe saka – 2.klases skolēnam ar 30 santīmiem pusdienām pietiek. "Taču arī tad ne viss garšo, kas nāk priekšā. Pati esmu tur bijusi pusdienās un zinu, ka ēdiens ir tiešām garšīgs," viņa vērtē.

Taču mamma zina arī bērna kaprīžu iemeslu: "Dodu viņam kabatas naudu, un līdz pusdienas laikam viņš ar kaut ko jau ir panašķojies." To, vai bērns pusdienās vispār apēd ko siltu, mamma zina. Ir iedarbināts kontroles mehānisms – pazīstama kasiere. "Un vajag stingri noteikt, ka citādi kabatas naudu nedabūs," atklāj nīceniece.

Tomēr biežāk sākumskolas klasēs vecāki izvēlas samaksāt par kompleksajām pusdienām, stāsta G.Grīnbergs. "Tad nav jāstāv rindā, pašam jānorēķinās," viņš min iemeslus. Skolā mācās aptuveni 300 bērnu, un teju visi izvēlas vienu vai otru silto pusdienu veidu.

Pilns vēders veicina zināšanu apguvi

Vecpils pamatskolas direktore Kristīne Karele informē, ka no šī semestra pašvaldība visiem 67 skolēniem nodrošina brīvpusdienas. Viņa uzslavē Pagasta padomi, kas ir tik pretimnākoša un saprotoša.

Līdz šim dienā bija jāmaksā 18 santīmu. Tik lēti paēst iespējams tādēļ, ka vecākiem tiek iedots saraksts, cik daudz kartupeļu, biešu, burkānu un citu dārzeņu nepieciešams sarūpēt. "Ja kaut kā nav, virtuvē var sarunāt, ko vēl vajag," norāda K.Karele. Produktu vietā var nest arī naudu – 18 latu. Tomēr vecpilnieki labprātāk izvēloties pirmo variantu, jo daudziem ir sava saimniecība. Ēdnīcas vadītāja skaidro, ka virtuvē ir jāsaimnieko gudri – kādu dienu pagatavo ko tādu, kas prasa lielākus izdevumus, kādu dienu to, kas sanāk lētāk. Piemēram, ja vienu reizi nedēļā ir kotletes vai gaļas mērce, otro reizi pie kartupeļiem jāēd desu mērce.

"Ēdiens ir garšīgs. Zupu bērni var liet, cik vēlas, saldais ir sadalīts porcijās," stāsta direktore. V.Sovinska pastāsta, ka nepieciešams izvārīt aptuveni 30 litru zupas, lai visiem pietiktu: "Ir zupas, ko ēd briesmīgi, ir tādas, ko ne tik daudz. Lielajiem jau tāpat kaut kas negaršo. Skolēniem topā ir skābeņu, kāpostu, frikadeļu un piena zupa." Divas dienas nedēļā ir sausais ēdiens, tad papildu porciju var dabūt kartupeļiem, ne gaļai.

Līdzīga kārtība ir daudzās citās rajona skolās. Arī Aizputē, kur par pusdienām dienā jāmaksā 32 santīmi. Direktore Liveta Sprūde paskaidro, ka tās ir izmaksas tikai par pārtikas produktiem. Darbinieku algas, elektrības rēķinus un citus izdevumus sedz pašvaldība. Ēdienkarti saskaņo ar skolas medicīnas māsu un regulāri maina. Viens un tas pats ēdiens atkārtojas ik pēc mēneša. "Lai tā būtu, ir strādāts ļoti ilgu laiku," darbiniekus uzslavē direktore.

Ikdienā pusdienas skolā gatavo 500 – 550 audzēkņiem, pavisam vidusskolā mācās aptuveni 700 bērnu. "Būtu dīvaini, ja par tādu naudu neēstu!" saka L.Sprūde. Turklāt neesot tā, ka vecāko klašu audzēkņi izvēlas tuvējā veikalā pirktu pārtiku. "Varbūt kādam septītajā, astotajā klasē uznāk kāds niķis," pasmaida direktore. Viņa arī pamanījusi likumsakarību – jo mācībās motivētāki jaunieši, jo labāk ēd pusdienas.

Modernais dzīves ritms ievieš korekcijas

Kaut gan pedagogu un vecāku teiktais norāda uz pozitīvu tendenci uztura jomā, Priekules slimnīcas Bērnu nodaļas vadītāja Margarita Asriance apgalvo – mazo pacientu ar gremošanas traucējumiem ir ar katru gadu vairāk. Un nopietnas slimības skar aizvien jaunākus bērnus. Agrāk bija gadījumi, kad kuņģa čūla tika konstatēta arī gadus piecpadsmit veciem pusaudžiem, tagad šāda diagnoze gadoties pat vienpadsmit gadu veciem bērnam.

Vecpils pamatskolas direktore K.Karele saka: "Ir bērni, kam skola ir vienīgā vieta, kur paēst siltu ēdienu." To apstiprina arī V.Sovinskas teiktais: "Ir bērni, kas izēd kartupeļus divas porcijas un grib vēl trešo, ir, kas zupu neēd nemaz. Te var redzēt, kam mājās pietrūkst, kam paliek pāri." Taču Priekules slimnīcas vecākā māsa Irēna Grāve uzsver: "Ne vienmēr skolas pusdienas ir vienīgais siltais ēdiens dienā tādēļ, ka bērns nāk no maznodrošinātas ģimenes. Šādu kārtību ieviesis arī modernā cilvēka dzīves ritms. Vecāki, pārnākuši no darba, nesteidz gatavot siltas vakariņas, ir noguruši, tādēļ cenšas iztikt ar pusfabrikātiem." Pelmeņi, piemēram, esot bieži lietots, viegli un gana ātri pagatavojams, taču smags ēdiens, kas bērniem var radīt vēdera darbības traucējumus. Vienā no intelektuālajām televīzijas spēlēm I.Grāve pat sadzirdējusi kuriozu. Kāds no jaunās paaudzes pārstāvjiem uz jautājumu, kas ir latviešu nacionālais ēdiens, atbildējis – pelmeņi. "Bērniem dod ēst to, ko ir vieglāk iedot," spriež Priekules slimnīcas diētas māsiņa Inta Rubīna.

M.Asriance arī novērojusi, ka nodaļas pacientu vidū reti ir bērni, kas ēd visu: "Daudzi vārītu ēdienu ignorē." Pie tā, ka bērniem negaršo šis un tas, daļēji ir vainīgi vecāki – paši ir izvēlīgi, tāpēc atvase ātri saprot: var arī neēst.

Daudzi izvēlas lētāko

I.Grāve uzskata, ka daudzi uzturā lieto par maz dārzeņu: "Salāti nevienam negaršo." Slimnīcas diētas māsiņa I.Rubīna piebilst, ka dārzeņu salātus uzturā nelieto aizņemtības dēļ – lai tos pagatavotu, nepieciešams laiks. Bet augļus ziemā, pēc I.Rubīnas domām, uzturā lieto mazāk tādēļ, ka cilvēki tos nevar atļauties.

"Tāpat jautājums par pienu. Kas tur tik daudz ko cilāt – ir jāiemāca dzert no bērnības," uzskata I.Grāve. Tomēr I.Rubīna spriež, ka cilvēki par veselīgu uzturu domā aizvien biežāk: "Tagad jau daudz kur par to runā, tāpēc cilvēki pievērš uzmanību tam, ko ēd. Taču tas ir arī maciņa jautājums." Veselības ministrijas pamatnostādņu "Veselīgs uzturs. 2003.–2013." ieviešanas plānā minēts, ka 60 procentu Latvijas iedzīvotāju kā galveno pārtikas izvēles kritēriju min cenu.

Pagājušajā mācību gadā tika pieņemti noteikumi, kas aizliedz skolās pārdot neveselīgu pārtiku un gāzētos dzērienus. Nīcas vidusskolas audzēkņa mamma gan neuzskata, ka tas bērnu ēšanas paradumus ir mainījis: "Ne visur tas darbojas. Nīcā netālu no skolas ir vairāki veikali, bērns starpbrīdī pa taciņu prom."

I.Grāve brīdina, ka nepareiza uztura sekas cilvēki sāks just pēc gadiem 15, kad sāksies dažādas veselības problēmas. "Vecākiem vajag domāt ar galvu. Piedāvāt savam bērnam īstu ēdienu," M.Asriance aicina.

Uzziņai

Skolas pusdienu porcija dienā maksā:
* Vecpilī – 18 santīmu;
* Nīcā – 27 santīmi;
* Aizputē – 32 santīmi;
* Pāvilostā – 50 santīmu.

Ieteikumi veselīga uztura pagatavošanai bērniem vecumā no diviem līdz 18 gadiem.
* Tā kā trijās ēdienreizēs nepieciešamo uzturvielu daudzumu ir grūti uzņemt un bērni ēdienreižu starplaikos jūt izsalkumu, nepieciešamas otrās brokastis un launags.
* Saldumus nevajadzētu izmantot kā balvu par labiem sasniegumiem vai kā mierinājumu.
* Bērns pats jūt, cik daudz ēst, tāpēc nevajadzētu piespiest apēst visu, kas ir uz šķīvja.
* Liela nozīme ir ēšanas kultūrai. Bērnam jāiemāca ar ēdienu nespēlēties un pie galda nerisināt problēmas.

No www.vm.gov.lv