Kurzemes Vārds

13:02 Ceturtdiena, 12. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Vai inflācija jau apkarota?
Roberts Remess, ekonomists

Šonedēļ valdības un Latvijas bankas vadītāji paziņoja, ka papildu pasākumi inflācijas apkarošanai Latvijā vairs netikšot veikti. Vai tas nozīmē, ka inflācija jau samazināta? Diemžēl nē. Jo paši valdības pārstāvji un eksperti tās mazināšanos gaida labākajā gadījumā šā gada otrajā pusē.

Ekonomiskās politikas akcentu maiņa liecina, ka pašlaik valdības pārstāvji par lielāku draudu sākuši uzskatīt nevis inflāciju, bet ekonomiskās attīstības tempu pārāk strauju piebremzēšanos. Pēdējo mēnešu statistikas rādītāji, it īpaši tirdzniecības, kreditēšanas, nekustamā īpašuma jomās un rūpniecībā apstiprina šīs bažas. Apstrādes rūpniecībā kritums turpinās jau četrus mēnešus, decembrī šajā nozarē tika saražots par 9% mazāk nekā pirms gada.

Ja ekonomikas tempu samazināšanās būs pārāk strauja, iespējams smagās piezemēšanās variants, ar ko mūs jau labu laiku baida daži ārvalstu eksperti. Tas nozīmētu arī biznesa ieņēmumu un algu pieauguma tempu apsīkumu. Lai gan pēc kāda laika šādā situācijā arī inflācija varētu kristies, vismaz perioda sākumposmā tā apsteigtu ieņēmumu un algu pieaugumu. Šis posms, kad iedzīvotāju reālie ieņēmumi samazinātos, ievērojot to kredītu nastu, ko pagājušajos gados ir uzņēmušās Latvijas mājsaimniecības, būtu visai nepatīkams. Samazinātos arī ienākumu pieaugums valsts un pašvaldību budžetos, apdraudot šā gada budžeta plānu izpildi, ierobežojot valdības iespējas sociālajā jomā un apdraudot iepriekš uzņemto algu paaugstināšanas saistību izpildi. Tas vēl vairāk saasinātu darbaspēka trūkuma problēmu daudzos sektoros un radītu papildu motivāciju darbaspēka aizplūšanai uz Rietumiem.

Tādēļ valdības centieni nepieļaut šāda scenārija iestāšanos ir saprotami. Tomēr, tāpat kā inflācijas apkarošanas gadījumā, jautājums ir par to, vai valdībai un Latvijas bankai ir pietiekami daudz instrumentu, lai ietekmētu situāciju un cik savlaicīgi tie tiek pielietoti. Attiecībā uz inflāciju valdībai bija maz šādu instrumentu un tos pašus tā pielietoja ar lielu vilcināšanos. Tomēr inflācijas apkarošanas plāna ietvaros tika beidzot iekustinātas tādas lietas, kas iepriekšējos treknajos gados tika atliktas uz vēlāku laiku, kā, piemēram, kopējā kredīta reģistra izveide.

Tāpat arī šoreiz, smagās piezemēšanās draudi stimulē valdību mobilizēties un veikt tādus strukturālus pasākumus, kas tai šā vai tā būtu jādara plānotas, konsekventas ekonomiskās politikas ietvaros. Piemēram, budžeta un valsts pasūtījumu sistēmas sakārtošana, konkurences veicināšanas pasākumi, inovāciju stimulēšana. Kāds scenārijs Latviju sagaida tuvākajā laikā, to pašreiz nevar pateikt neviens eksperts. Pilnīgi novērst krīzes draudus ekonomikā nevar pat pasaules varenāko valstu valdības. Tikai pastāvīgi, nevis kampaņveidīgi, īstenota ilgtermiņa politika, uz attīstību vērsti pasākumi ekonomikas jomā var mazināt gan inflācijas, gan smagās piezemēšanās draudus un nodrošināt stabilu Latvijas attīstību.