Kurzemes Vārds

23:43 Pirmdiena, 16. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Pagastveci izseko trīs ēnas

Trīs jaunieši sekoja līdzi Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētāja Andreja Radzeviča gaitām pagājušo piektdien, kad Dunalkas pamatskola pagastā bija sarīkojusi "Ēnu dienu".

Savulaik, kad "Ēnu dienu" projekts aizsākās, tas vienā dienā tika rīkots visas Latvijas mērogā, lai jaunieši varētu iepazīties ar dažādu nozaru darbinieku ikdienu. Tagad jau šis projekts kļuvis tik populārs, ka to rīko arī atsevišķos pagastos.

A.Radzevičs pastāstīja, ka iepriekš skolēni rakstījuši pamatojumu, kāpēc viņus interesē kāda no profesijām, un tad pedagogi meklējuši iespēju kļūt par ēnu kādam šīs profesijas pārstāvim. Jaunieši tiešā tuvumā vērojuši darbu pasta nodaļā, skolas virtuvē, pašvaldībā. Pie savām ēnam tikuši arī skolotāji, savukārt A.Radzeviča gaitām sekojuši uzreiz trīs jaunieši – Diāna Briede, Jānis Kiršteins un Jānis Lagzdiņš. "Iepazīstinājām viņus ar likumu par pašvaldībām, skaidrojām pašvaldību nozīmi valstī un demonstrējām arī dažādas praktiskas lietas, piemēram, kā notiek elektroniskie norēķini ar klientiem. Domāju, ka visiem jauniešiem, kas piedalījās "Ēnu dienā", tas bija ļoti noderīgi, jo viņi uzzināja daudz jauna. Paši jau mēs arī tam gatavojāmies un bijām mazliet satraukti," atzīst A.Radzevičs.


Ar dāsnu sirdi un rokām
Pēteris Peičs

Agrita Heidemane ir viena no piecpadsmit aprūpētājām Grobiņas Pilsētas domes Sociālajā dienestā. Regulāri, jau piecus gadus viņa ierodas Gaidas Akimovas un Kārļa Grietēna vienistabas dzīvoklītī atvieglot abu veco un slimo cilvēku ikdienišķās rūpes un vajadzības. "Ar savu precizitāti, noteiktību un iejūtību Agrita pelnījusi patiesu cieņu un atzinību," vērtē domes darbiniece Anita Laiveniece.

Mākoņi bērnības debesīs

Pavasarīgā priekšpusdienas stundā Agrita Heidemane "Kurzemes Vārdu" sagaida pie savas ģimenes mājiņas vārtiem Grobiņā, Uzvaras ielā. Tikai pirms maza brīža viņa atgriezusies no šā rīta aprūpētājas vizītes, paveikusi kārtējo mājas soli, un nu mūsu sarunu siltajā istabā nedaudz patraucē vienīgi divi omulīgi minkas, kas nebaidās ielēkt klēpī arī svešam atnācējam.

"Viņi nav vienīgie, ar kuriem kontaktējos," smejas saimniece. "Dzīvojam kopā ar dēlu Nori, kurš, tāpat kā es, strādā tepat Grobiņā, uzņēmumā "Aile". Darbs man iekārtots maiņās, tāpēc jau iepriekš zinu, kad varēšu apciemot savus aprūpējamos," turpina Agrita. Un piebilst: "Neko darīt – pensija jāsagaida. Tad vairāk laika atliks arī mīlestības darbiem citu labā."

Agrita neslēpj, ka cilvēciskas sāpes izjutusi jau savā bērnībā. "Man bija tikai divpadsmit gadu, kad Viņsaulē aizgāja tētis. Pēc neilga laika ģimenē nāca jauns trieciens – braucot apraudzīt slimnieku, autokatastrofā dzīvību zaudēja mana vecākā māsa, medicīnas darbiniece Daina. Daļēji arī smago pārdzīvojumu iespaidā māte daudz slimoja, un manas studijas Universitātes Juridiskajā fakultātē palika nepabeigtas. Vajadzēja strādāt par tiesu izpildītāju un tulku Liepājā, vēlāk dienišķo maizi pelnīt tepat Grobiņā."

Aprūpētājas prieks un gandarījums

"Dzīvē ēnainie brīži man mainījušies ar gaišiem mirkļiem, taču optimismu saglabāt esmu centusies vienmēr. Atrasties garīgā līdzsvarā īpaši palīdzējušas un arī tagad palīdz manas aizraušanās." Viena no tām – ceļošanas prieks. "Redzēt svešas vietas un cilvēkus ir īsts baudījums, kas paliek mūžam atmiņā. Krievu laikā šīs iespējas bija vienpusīgas, tomēr "plašo dzimteni" izbraukāju krustām šķērsām, līdz pat Klusajam okeānam. Tagad skatīta arī Vācija, Austrija, Itālija, Francija, Ungārija. Parasti ceļojam kopā ar dēlu, galvenokārt organizētās ekskursijās."

Otrs Agritas vaļasprieks, kas jau kļuvis par dzīvesveidu, ir cenšanās praktiski palīdzēt cilvēkiem viņu grūtajās dienās, negaidot īpašu atlīdzību. "No domes saņemtie nedaudzie lati par Gaidas un Kārļa aprūpi ne tuvu neatsver šim nolūkam veltītās pūles un laiku. Galvenais ir gandarījums un prieks, izjūtot labā darba vērtību," viņa ir pārliecināta.

Ar Gaidu Akimovu un Kārli Grietēnu aprūpētāja pazīstama jau gadus piecpadsmit, tāpēc satriecoši bijis vērot, kā abi darbaspējīgie cilvēki pamazām kļūst par slimību upuriem. "Gaidai situācija stipri traģiska. Vēnu varikoze rada brūču asiņošanu un stipras sāpes abās kājās. Sieviete nu jau gadu gandrīz pilnīgi piesaistīta gultai. Vīram Kārlim deformējusies labā kāja, zaudējot kustības spēju, tāpēc pārvietošanās iespējama tikai nelielos attālumos."

"Viņa mums ir labais gariņš"

Saruna ar Gaidu norit pa telefonu. Pēc balss noskaņas klausulē pat grūti pateikt, ka runātājai jau tuvojas septītais gadu desmits un ļaunā slimība viņu ieslēgusi šaurajā istabiņā.

"Televīzijā es vislabprātāk skatos "Panorāmu" un pasaules notikumus. Naudiņas dēļ varu pasūtīt tikai vienu avīzi, un "Kurzemes Vārdu" izlasu līdz pēdējai lapaspusei. Tā es uzzinu visu par savu Liepāju," stāsta Gaida.

Liepājā viņa dzimusi, augusi, skolojusies un vairākus gadu desmitus strādājusi par pārdevēju dažādos tirdzniecības uzņēmumos. Tagad par Liepāju pastāsta arī meita Irīna, kura tur izmācījusies par pavāri un bieži apciemojot vecākus Grobiņā.

No bibliotēkas atnestās grāmatas Gaida izlasa "vienā elpas vilcienā", sevišķi jau romānus par mīlestību. Te stāstītāja atceras, kā spēka gados dzīvošanu Liepājā samainījusi pret Grobiņu, blakus mūža draugam Kārlim. Kāju vaina abus satuvinājusi vēl vairāk, un tagad Agritas aprūpējamais vīra cilvēks daļēji aprūpējot paša sievu. "Viņš uzkopj istabu, pagatavo ēdienu, ienes malku un ūdeni. Arī pašreiz izgājis pagalmā. Pēc dabas Kārlis tāds kluss, nemīl daudz runāt," raksturo Gaida.

Vislielākie pateicības vārdi tomēr tiek veltīti Agritai Heidemanei. "Viņa mums abiem ir labais gariņš. Atnes no veikala produktus un man nepieciešamās zāles, izmazgā veļu, nokārto visus maksājumus un vajadzīgos dokumentus. Visu jau tāpat neuzskaitīsi. Taču galvenais – viņa ir īsts sirdscilvēks, kurš par tevi domā un jebkurā brīdī palīdzēs."


Par aizstājējiem domā visā Baltijā
Pēteris Jaunzems

No brauciena uz Lietuvu atgriezusies biedrības "Liepājas lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane. Baltijas valstu lauksaimnieku seminārā Kauņā viņa ziņoja par to, kā vairākos mūsu valsts rajonos, arī Liepājas pusē, norit izmēģinājuma projekts, kura mērķis ir nodrošināt zemnieku saimniecības ar to vadītāju aizvietotājiem. Šī problēma esot vienlīdz aktuāla visā Baltijā.

No Liepājas rajona divi pretendenti

Ja pērnā gada sākumā rūpēs par lauku saimniecību aizvietotājiem Latvijai priekšā bija aizsteigušies igauņu kolēģi un mūsu pārstāvji brauca pieredzi smelties uz Tartu, tad tagad varam droši sacīt, ka arī mūsu valstī ir uzkrāta vērā ņemama pieredze, kas spēj ieinteresēt kaimiņzemju lauksaimniekus. Aizvietotāji lauku saimniecības vadību uzņemas saimnieka prombūtnes laikā. Viņi ir pašnodarbinātas personas, kam atalgojumu nodrošina saimniecības un daļēji valsts atvēlētais finansējums. Starp saimniecību, aizvietotāju un koordinatoru paredzēts noslēgt trīspusēju līgumu. Par aizvietotāja radītajiem zaudējumiem ir atbildīgs tikai viņš pats.

Paredzēts, ka aizvietotājiem jābūt speciālistiem ar profesionālu izglītību nozarē, kā arī spējīgiem patstāvīgi pieņemt lēmumus. Šo amata veicēju pienākumos pagaidām ietilpst darbība piena lopkopības saimniecībās – lopu barošana, slaukšana un novietnes uzturēšana kārtībā. Viņiem jāpārzina dzīvnieku labturības noteikumi un prasības vides saudzēšanai.

Lauku konsultāciju un izglītības centrā Jelgavas rajona "Ozolniekos" šomēnes beidzās aizvietotāju amata pretendentu apmācības kurss. Mūsu rajonu tur pārstāvēja divi cilvēki. Viņi apguva govju slaukšanas māku trīs dažāda mehanizācijas līmeņa novietnēs, jo ir liela atšķirība, vai govju slaukšanas procesā pielieto piena vadu, izmanto piena kannas, vai arī visas darbības notiek īpaši aprīkotā zālē. Liepājas rajonā, kā uzsvēra Ā.Jerumane, lielākoties slaukšana tiek veikta kannās. Tāpēc šim veidam pievērsta vislielākā uzmanība.

Vistuvākajā laikā potenciālajiem aizvietotājiem sāksies prakse. Liepājas rajonā tā risināsies Nīcas pagasta zemnieku saimniecībā "Birzmaļi", kur saimnieko Dainis un Inga Skrodi, Priekules pagasta zemnieku saimniecībā "Ašmi" pie Aivara Ķera un Durbes novada "Jaunsanderos" pie Jāņa Jerumaņa. Praksei beidzoties, pretendenti saņems sertifikātu un varēs stāties darbā.

Galvenais – pārvarēt šaubu barjeru

Latgalē un Vidzemē apgūt aizvietotāja prasmi pieteikušies vairāk kandidātu nekā pie mums. Tomēr Ā.Jerumane domā, ka arī mūsu pusē interese par šo arodu kļūs lielāka, tiklīdz būs redzami pirmie darbošanās rezultāti. Tā tas noticis arī Igaunijā, kur aizvietotāji jau iemantojuši zemnieku saimniecību vadītāju uzticību.

Galvenais esot pārvarēt šaubu barjeru. Referente lieliski saprotot arī ganāmpulku īpašniekus, kas satraucas par piena kvalitāti. Paļauties uz nepazīstamu cilvēku nav viegli. Nozīmīgs būs arī valsts atbalsts, jo aizvietotāju atalgojumam ir jābūt tādam, lai tas ieinteresētu cilvēkus. Tātad ne mazākam par 300 latiem mēnesī.

Pirmais solis ir sperts, bet, kā uzsvēra biedrības "Liepājas lauksaimnieku apvienības" valdes vadītāja, projekts turpinās. Tagad tajā aicināšot iesaistīties mehanizatorus, jo arī šajā jomā zemnieku saimniecībās ir izjūtams darbinieku trūkums. Mehanizatoru apmācības programmā 48 stundas paredzēts veltīt profesionālo iemaņu noslīpēšanai, bet 24 stundas pretendenti apgūs saskarsmes psiholoģiju, ētikas mācību, darba tiesisko attiecību jautājumus.

Pavisam Latvijā ir četri lauku saimnieku aizvietotāju koordinēšanas biroji. Tie atrodas Jelgavā, Tukumā, Preiļos un Valmierā.