Kurzemes Vārds

14:18 Piektdiena, 23. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sienas, caurules, lifti

Kirils Bobrovs

Novembra beigās par namu pārvaldes "Vecliepāja" izpilddirektoru sāka strādāt VILNIS DOBELIS. Taču tur viņš nebija jauns darbinieks – pirms tam viņa pārziņā bija celtniecība. Agrākā specifika bija tāda, ka visus darbu vadīja valdes priekšsēdētājs. Aizgājušā Laimoņa Kivlenieka vietā pagaidām vēl neviens nav ievēlēts. Droši vien to izdarīs 15.februārī, kad sapulcēsies kapitāla turētāji. V.Dobelis nodarbojas tikai ar iekšējām saimnieciskām lietām. Tādēļ arī viņam daži savā ziņā tradicionāli jautājumi.

Ko jūs varētu pastāstīt par "Vecliepājas" attiecībām ar "Liepājas enerģiju" ar tās augstajiem tarifiem?
– Attiecības ir visnotaļ normālas. Sarežģījumi rodas vienīgi ar maksājumiem. Diezgan grūti noteiktā termiņā savākt nepieciešamās summas. To ietekmē iedzīvotāju zemā maksātspēja. Jo mēs visi taču esam nonākuši inflācijas spīlēs. Un tomēr arvien vairāk līdzekļu vajag dzīvojamā fonda apsaimniekošanai.

Kas šodien ir raksturīgākais jūsu saimnieciskajā darbībā?
– Organizatoriskie pasākumi, kuri padarītu darbu ekonomiski efektīvāku. Vēlams, lai mūsu brigādes būtu vienādi noslogotas gan ziemā, gan vasarā. Jo, kā zināms, ne jau visu var darīt ziemas apstākļos. Tādēļ pat pārvaldes speciālisti dažbrīd varētu palikt bez darba. Mēs esam mazliet izmainījuši struktūru, apvienojot, piemēram, celtniecības un sanitārtehnisko pakalpjumu dienestus. Ar dzīvojamām mājām noslēgtie pilnvarojuma līgumi par konkrētu pakalpojumu sniegšanu paredz tāmju sagatavošanu laikus, bet tas savukārt ļauj plānot, kas un kad tiks darīts. Kārtējo darbu veikšanai esam atstājuši minimālu remontstrādnieku skaitu. Mēs nomainām ūdens skaitītājus. Ja kāds sanitārtehniķis vai cits speciālists ir brīvs, ļaujam sniegt individuālos pakalpojumus ar mūsu kvītīm.

Kā sokas ar siltināšanu? Jo līdz šim "Vecliepāja" bija vienīgā namu pārvalde, kas veica šādus darbus.
– Jā, lepojāmies ar to, ka esam apmācījuši cilvēkus. Bet viņi aizgāja strādāt firmās. Viens no iemesliem ir krasa izmantojamo materiālu sadārdzināšanās. Un, ja runājam par māju galasienām, tad efekts no to siltināšanas ir pavisam nenozīmīgs. Nav mazāk svarīgi citi uzdevumi. Tiek veikta apkures tīklu un karstā ūdens cauruļvadu izolācija, taču ne pilnībā. Ar to es domāju nepieejamās vietas šahtās un pat sienās, mēdz gadīties, ka arī dzīvokļos pēc tā saucamo eiroremontu veikšanas caurules ir apslēptas ar dažādiem saplākšņiem. Bet, ja puse cauruļu ir izolētas, bet otra puse nav, tad šādam darbam ir maz jēgas. Tādēļ būtu labāk tērēt naudu nevis kosmētikai kāpņu telpās, bet gan šādām caurulēm. Vienas mājas visām komunikācijām var iztērēt 25–30 tūkstošus. Bet, ja kādam būs pieejama liela nauda, tad varētu pāriet arī uz horizontālo siltumtīklu ierīkošanu.

Bet kā ir ar zudumiem karstā ūdens tīklos, jo runas par to joprojām neapsīkst?
– Kārtējos maksājumu paziņojumos norādītās summas veicina šādas sarunas. Taču ar to vien problēma nav izsmelta. Katru mēnesi mēs no "Liepājas enerģijas" saņemam rēķinus arī par dzīvokļiem, kuros apkure ir atvienota. Tie ir desmit procenti no summas, kas jāmaksā par pilnu apkuri. Šie procenti ir maksa par stāvvadiem no grīdas līdz griestiem, pa kuriem plūst siltums. Kas varētu apgalvot, ka šis aprēķins ir pareizs? Manuprāt, šo daļu droši varētu divkāršot. Starpību taču sedz kaimiņi, jo vairāk nav kam. Ir daudz arī cita veida pašdarbības. Piemēram, grīdu apsildīšana ar karsto ūdeni. Lai arī šāds racionalizators maksā pēc skaitītāja, tomēr kopējie siltuma zudumi mājā vienalga palielinās, un tie tiek sadalīti uz visiem iedzīvotājiem. Vai nu citādi daži dzīvokļu īpašnieki negribētu nelaist pie sevis mūsu pārstāvjus. Bija pat tāds gadījums, ka starpsezonā viens trešā stāva iemītnieks savā dzīvoklī pārgrieza stāvvadu un uztaisīja cilpu savā dzīvoklī. Kad sākās apkure, mēs nekādi nevarējām saprast, kādēļ augšējos stāvos ir auksti. Bet Graudu ielā 14 vienā dzīvoklī bija pamanījušies ierīkot ūdens skaitītāju, kas griezās pretējā virzienā! Lūk, cik dažādi mēdz būt zudumi.

Vai nebūt laiks pāriet uz citu aprēķinu metodiku un vispār atteikties no paša jēdziena zudumi? Dārdzība nevienu nepriecē, taču visiem ir saprotama. Bet zudumi tikai uzbudina, jo ir neizprotami.
– Kā pāriet uz citu kārtību, jau skaidrojām. Par to visiem stāstījām sapulcēs, bija rakstīts avīzē. Katras mājas iemītniekiem savā starpā ir jāvienojas. Ja par to paziņosim, tā teikt, no augšas, tad, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju psiholoģiju, man bail, ka sāksies tracis, sak, mūs visu laiku krāpuši, jo patiesībā nekādu zudumu nav un nav bijis! Tas jau ir psiholoģijas aspekts.

Tik tiešām. Bet vai pašreizējo darbu neietekmē māju atdalīšanās patstāvīgai saimniekošanai?
– Rodas jauns apkalpošanas veids pēc pilnvarojuma līgumiem. Šādu sadarbību veicina aktīvākie māju vecākie. Viņu pastāvīgā kontrole liek strādāt kvalitatīvāk, bet tā ir arī savas markas goda lieta. Mēs paši palīdzam jaunu biedrību izveidē un pēc to nodibināšanas piedāvājam savas tāmes, un šīs biedrības vēl vienu gadu paliek kopā ar mums. Pašlaik mums ir 16 tādu māju. Bez tam visi turpina izmantot mūsu stabilā avārijas dienesta pakalpojumus. Un vēl mums ir pašiem sava logu ražotne. Ar tiem mēs pat izejam ārpus Liepājas rajona robežām.

Apsaimniekošanas vienotie tarifi droši vien jau zaudējuši savu jēgu.
– Tie vēl darbojas. Taču svarīgāk ir tas, ka atsevišķu māju iedzīvotāji, vadoties pēc tur nepieciešamiem, svarīgiem un dārgiem darbiem, paši nosaka ikmēneša maksājumus. Dažviet maksā 66 santīmus par kvadrātmetru, bet dažviet pat 72 un 80 santīmus. Bieži vien šādu maksu nosaka konkrētam laikam – vienam vai diviem gadiem. Gribu uzsvērt, ka ir izdevīgi rīkoties ar saviem uzkrājumiem, neizmantojot banku palīdzību. Procentu likmes tagad ir augstas, un maksājumi, varētu sacīt, pat divkāršojas. Daudz naudas vajadzēs liftu nomaiņai. Mums ir 38 tādi bezcerīgi novecojuši lifti.

Bet vai privatizācija būs?
– Nekādas oficiālas informācijas nav, un no mums tas nav atkarīgs. Nevadīsimies taču pēc baumām. Kaut gan tās liek dažiem bažīties par savu nodarbinātību. Jo jaunam saimniekam parasti vajadzīga sava komanda.