Kurzemes Vārds

23:17 Pirmdiena, 16. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Gadi pēc sporta

Kam pateicas Broņislava
Andžils Remess

Savulaik žurnālistikā modē bija tāds žanrs kā mākslinieciskais apraksts. Tajā par apraksta varoni tika stāstīts cik vien tēlainā valodā iespējams, publikācijas sākot un beidzot ar dramatiskām epizodēm, kas vislabāk raksturo šī cilvēka sasniegto un beidzas laimīgi. Tas varēja būt pirms gadiem 40, kad Latvijā populārais laikraksts "Sports" šādu aprakstu publicēja par tenisa un galda tenisa treneri Edgaru Ernestsonu, bet par viņu raksturojošām epizodēm bija izvēlētas Ernestsona audzēknes Broņislavas Galdikas izšķirošā cīņa Latvijas meistarsacīkstēs galda tenisā.

Galdika tolaik bija pats spilgtākais piemērs, kā parādīt trenera panākumus, jo daudzējādā ziņā arī Galdikas uzvaru dēļ Ernestsonu atzina gan par gada otro labāko treneri Liepājā, gan pašu labāko. Bet Galdika pati pilsētas sporta laureātu sarakstā iekļuva divus gadus, konkurējot ar leģendāro riteņbraucēju Gaļinu Aleksandrovu, izcilo basketbolisti Dzintru Baku un vieglatlēti Ingrīdu Verbeli, kura jau posās piedalīties Mehiko olimpiskajās spēlēs.

Tajā laikā Liepājas sieviešu sporta virsotnē atradās riteņbraukšana, basketbols, vieglatlētika, teniss, mākslas vingrošana, un bija jābūt tiešām nozīmīgiem panākumiem, lai šo sporta veidu vidū iekļūtu galda tenisa pārstāve. Bet varbūt Galdika tik augstu novērtējumu guva tāpēc, ka viņa bija pirmā, kas Liepājas galda tenisam izcīnīja tik stabilus panākumus. Jau pirms Galdikas savu vārdu Latvijas meistarsacīkstēs bija teikuši Irēna Audare, Ivars Reinholds, Edmunds Pavārs, taču Galdika medaļas šāda ranga sacensībās izcīnīja septiņu gadu garumā. Protams, par to jāpateicas arī Larisai Ārentai, ar kuru kopā dubultspēlēs viņa arī vienīgo reizi kļuva par Latvijas čempioni, un tomēr piecas godalgas Galdikai bija vienspēlēs.

Tagad Ernestsons brīnās, kā ar tik mazām treniņu slodzēm un tik pieticīgos treniņu apstākļos varēja gūt tik labus panākumus. Arī Broņislava saka, ka trenējusies galvenokārt sava prieka pēc. Un, ja jau pēc divu gadu trenēšanās sākusi turnīros izcīnīt 1.vietas, tad acīmredzot galda teniss bijis viņai piemērotāks sporta veids nekā vieglatlētika, ar kuru meitene sāka nodarboties vispirms. Arī Ernestsons uzsver Galdikas dotības galda tenisā, tikai papildina, ka Broņislava bijusi cītīgāka nekā viņas treniņu partneres. Ja viena otra meitene varējusi arī neatnākt uz treniņu, tad Galdikai pat aizkavēšanās par dažām minūtēm bijis ārkārtējs gadījums.

Nu jau trīsarpus gadu desmitus viņas uzvārds vairs nav Galdika, bet Šakiniene. Un arī šis uzvārds savulaik bija pazīstams Liepājas sporta dzīvē, jo Broņislavas dzīvesbiedrs Tomass Šakinis bija viens no pilsētas labākajiem svarcēlājiem. Ir izaudzināts dēls Andriuss un meita Daiva, aug mazbērni Dana, Tomass un nesen viņiem pievienojies Emīls. Par Emīla izvēli vēl nevar spriest, taču no pārējiem neviens nav gājis pa sporta ceļu. Dēls gan pamēģinājis trenēties boksā, pat piedalījies sacensībās, taču uzskatījis, ka šis sporta veids viņam par raupju. Acīmredzot Andriuss no mātes mantojis mākslinieka dvēseli, un Broņislava ar lepnumu rāda dēla mākslas fotogrāfijas un izgatavoto kalendāru ar tajā iekombinētiem ģimenes locekļu attēliem.

Arī Broņislava labprātāk iet skatīties izstādes nevis sporta sacensības. Kad tūlīt pēc 5.vidusskolas beigšanas sākusi strādāt rūpnīcas "Sarkanais metalurgs" metālizstrādājumu cehā, vēlāk turpinājusi enerģētiskajā cehā par kompresoru operatori un ieguvusi Goda metalurga nosaukumu, vēl kādu laiku piedalījusies sacensībās starp cehiem galda tenisā, novusā, dambretē. Bet viņu vairāk interesējusi adīšana un šūšana, un Broņislavas darbi bijuši eksponēti arī izstādēs. Ja nu ko ar sportu saistītu darījusi regulāri, tad vingrojusi un braukusi ar velosipēdu. No dzīvokļa Ezerkrastā uz darbu rūpnīcā, no darba rūpnīcā uz dārzu Cimdeniekos.

Bet pirms dažiem gadiem nācies sākt no jau mācīties staigāt. Divu nedēļu laikā divas smagas operācijas mugurai un pusgads uz gultas. "Ja tagad atkal varu staigāt, tad man jāpateicas Dievam, dakterim Mauriņam un vīram," saka Broņislava Šakiniene. Kaut arī pēc operācijas bijusi iegādāta speciāla ierīce, kas palīdz staigāt, vīrs nav ļāvis to izmantot. Ar automašīnu vedis uz pludmali, paņēmis zem padusēm un licis spert soļus pašai. Tā pamazām iestaigājusies, un tagad Broņislava katru dienu izmet līkumu pa pludmali, parku un caur Pētertirgu dodas mājup. Bet vai tad par to nav jāpateicas arī Broņislavas pašas uzņēmībai, ticībai un gara spēkam?

Dārzā Cimdeniekos aug puķes, kartupeļi, tomāti, gurķi. Broņislava sūkstās, ka pagājušajā vasarā viss applūdis. Bet priecājas par skaisto skatu, kas no dzīvokļa logiem paveras uz Liepājas ezeru un pāri tam, un tāpat priecājas par saulrietu jūrā. It sevišķi, ja izdevies to nofotografēt.

Vizītkarte
Broņislava Galdika
Latvijas meistarsacīkstēs galda tenisā vienspēlēs un dubultspēlēs 11 medaļas – 1 zelta, 5 sudraba un 5 bronzas, Liepājas izlases sastāvā 1.vieta republikas komandu čempionātā un kausa izcīņā.
Palīdzējusi Latvijas izlasei iegūt 6.vietu PSRS komandu meistarsacīkstēs.
Individuālās sacensībās 2.vieta PSRS "Dinamo" meistarsacīkstēs, 3.vieta PSRS skolēnu spartakiādes zonas turnīrā, Latvijas skolēnu, jaunatnes un sporta biedrības "Dinamo" čempione.
Liepājas čempiones nosaukumu ieguvusi 26 reizes, tai skaitā vienspēlēs 12 gadus pēc kārtas – no 1962. līdz 1973. gadam.
Liepājas sporta laureātu saraksta pirmajā trijniekā iekļuvusi 1964. un 1967. gadā