Kurzemes Vārds

23:49 Pirmdiena, 16. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis – Simulanti? Varbūt tomēr nē?

Par daudz ko saka – viss sākas galvā. To jau neviens nenoliedz, tikai dažkārt ir grūti saprast, vai patiešām mēs sevi tik ļoti varam iespaidot, ka to, kas mums galvā iesēdies, tik grūti dabūt ārā. Kaut vai par slimībām runājot...

Slimība klāt kā saukta!

Savulaik Liepājā populārais bērnu ārsts Gunārs Jaunzems, stāstot par dažādiem ticējumiem un māņticībām sacīja, ka nekad nevajagot priecāties par stipro veselību. Ka nenoskauž... Pateikts pa jokam, tas Vijai (42 gadi) drīz vien aizmirsās, taču šo sarunu viņa atcerējās šoruden, kad pašas dzīvē iezīmējās tāda kā melnā svītra – saaukstēšanās un vīrusi jau vairākas sezonas sekoja cits citam. Kā pienāca rudens, tā sākās, un tā līdz pavasarim. Bet pats trakākais – sievietei veidojās iespaids, ka viņa šīs slimības ar savām domām pievilina. Vijai nepatīk paunāties biezās drēbēs, tāpēc rudeņos viņa labprāt skraida plānās drēbēs un arī zeķbikses velk tikai tad, kad kļūst pavisam dzestri. Bet pietiek vienudien iedomāties – redz, cik labi es šoruden turos, kad nākamajā dienā vai pat tās pašas dienas vakarā degunā sāk kņudināt, un jau parādās temperatūra. Izveseļojusies, Vija, kura ir dzīvespriecīga sieviete, turpina iesākto dzīvesveidu: dodas uz baseinu un trenažieru zāli. Un pēc pāris nedēļām atkal priecājas – redz, tas vīruss tikai tāds joks vien bija. Bet tas atkal atgriežas.

Sagaidījusi šo gadu jautrā kompānijā un labā noskaņojumā, 2.janvārī dodoties uz darbu, Vija atkal nopriecājās, cik jauki iesācies gads! Un nekādu slimību! Ar to arī pietika, lai sieviete atkal uz nedēļu salaulātos ar deguna pilieniem, pulverīšiem un zāļu tējām. Kā noburta – viņa domā.

Psihiatre un psihoterapeite DAINA PORIŅA:
– Lai arī Vijai šķiet, ka viņa vīrusus un citas slimības pievilina ar savu domu spēku, tā tomēr nav. Izskaidrojums šai situācijai ir ļoti racionāls – sievietei ir novājināta imūnsistēma, kas var būt noticis stresu, pārslodzes, nepietiekamas atpūtas un citu iemeslu dēļ. Un, lai cik braši viņa turas, kamēr pamatpropblēma nebūs likvidēta un imūnsistēma atjaunota, šī slimošana turpināsies. Turklāt tas vien, ka sievietei ienāk prātā doma – redz, cik es labi jūtos, cik labi, ka neslimoju –, jau var liecināt par slimības priekšsajūtu.

Nedomā par savām sāpēm!

Dace (35) jau ilgstoši mokās ar nepatīkamām galvas sāpēm. Tās sākās pēc kādas slimošanas. Starp citu, arī šī slimošana bija kā burvestība. Sieviete, kas savā mūžā bija pārslimojusi tikvien kā obligātās bērnu slimības, nesaprata, kas tā ir par izlikšanos, ja cilvēks slimo ar gripu. Tīrā simulēšana! Un tad gripa reiz viņu pašu nolika gultā. Tik nopietni, ka jau pagājuši vairāki gadi, bet galvassāpes kopš tā arī nav pārgājušas. Ko tikai Dace nav izmēģinājusi, kādus izmeklējumus nav veikusi, taču bez rezultātiem. Bojājumu nav – tā apgalvoja ārsti un ieteica beigt raizēties par savām galvassāpēm, nedomāt par tām, un tās pazudīšot. Tā arī notika. Tagad tās uzpeld vienīgi lielu stresu brīžos. "Vai tiešām es tās biju iedomājusies?" nesaprot Dace.

DAINA PORIŅA:
– Daci nekādā gadījumā nevar saukt par iedomu slimnieci. Manā kā psihiatres vērtējumā šāds termins vispār neeksistē. Jo, ja cilvēks sūdzas, ka viņam kaut kas sāp, ka ir reiboņi vai citas nepatīkamas sajūtas, tas nozīmē, ka viņš no tā cieš. Taču, ja izmeklējumos vainu neatrod, tas nenozīmē, ka cilvēks ir vesels. Visticamāk te runa ir par maskēto depresiju, ko radījušas kādas problēmas, arī stress, pārslodze vai cits, kas izpaužas caur sāpēm. Un šos cilvēkus nevar saukt par simulantiem. Ja Dacei sāpes pārgāja, tas vistiešāk norāda, ka savu problēmu viņa atrisināja. Viņa jau pati dod atbildi – tagad galvassāpes uzpeld tikai liela stresa brīžos.

Pārslimo visu enciklopēdiju

Tas, ka topošie ārsti pārslimo gandrīz vai visu enciklopēdiju, ir vecs joks, taču dzīvē tā notiek. Rīgas Stradiņa Universitātes rektors profesors Jānis Gardovskis nesenā intervijā atzina, ka ir pat topošie ārsti, kas ne tikai studiju laikā atrod sev dažādus simptomus, kas raksturīgi slimībām, par kurām studenti tobrīd mācās, bet jau kā nobrieduši ārsti nespēj šai problēmai tik pāri. Piemēram, kāds kolēģis neēd sēnes kopš tā laika, kad slimnīcā no saindēšanās ar tām nomira pacients. Bet tepat Liepājā praktizējošs ārsts atzinās, ka ļoti smags posms studiju laikā viņam bijis, kad mācīja par dažādām ādas slimībām – viņš ar aizdomām aplūkojis katru pumpiņu uz sava ķermeņa, kasījies vienā laidā, turklāt slimīgi bieži skrējis mazgāt rokas. Viņa kolēģe atceras, ka, mācoties Medicīnas institūtā, viņai vistrakāk klājies tieši ar vēdera dobumu – viņa bijusi pilnīgi pārliecināta, ka katrā no tur esošajiem orgāniem kādu kaiti viņai atrast varētu: kā mācīja par aknām, tā sāpēja tās, kā par nierēm – tā smaguma sajūta to atrašanās vietā, spieda pakrūtē un bija citas nepatīkamas sajūtas.

DAINA PORIŅA:
Nenoliedami, ka medicīnas studenti, mācoties par dažādām slimībām, tās simptomus izlaiž caur sevi. Tas ir tāpat, kā apģērbu veikalā uzlaikot drēbes. Protams, par to var pasmaidīt, bet no tā nevar izbēgt. Taču, runājot par bailēm, redzot letālu iznākumu, – manuprāt, tās ir tīri cilvēciskas. Arī man ir kolēģe, kura pēc tam, kad bija redzējusi, cik smagi pacientei norisinās ērču encefalīts, vasarā ar kailām kājām pļavā iebrist nevarēja. Saprotami, vai ne?

Sagatavojusi Kristīne Pastore