Kurzemes Vārds

05:26 Otrdiena, 16. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Bikšu gumijas stiepšanas princips
Dina Belta

Temperatūra ceļas. Vēl ne pārāk sen ziņas par klimata pārmaiņām plašsaziņas līdzekļos parādījās atsevišķās, vides un dabas aizsardzībai veltītās rubrikās. Nupat jau tās ir ieņēmušas pilntiesīgu ziņu vietu arī avīžu pirmajās lappusēs. Protams, tas attiecas uz mums visiem. Pasaule taču ir vieta, kur mēs visi dzīvojam. Bet – vai patiešām attiecas? Diezin, cik daudz ļaudis savā ierastajā dzīves ritmā būtu gatavi mainīt, lai uzlabotu klimata stāvokli... Mazāk braukt ar lieliem automobiļiem. Mazāk ēst gaļu, jo tās ražošana rada pārāk daudz piesārņojošu vielu. Un tā tālāk. Īpaši jau tāpēc, ka nebūt nav skaidri zināms, vai tas vispār vairs var ko uzlabot un mainīt.

Vēl viena joma, kurā temperatūra ceļas un ceļas un pagaidām vēl nekrīt, ir novadu reforma. Un tā ir mums tuvāk nekā plašā pasaule, kas kaut kur savā nodabā sasilst. Un tā arī nupat nonāk aizvien tuvāk pirmajām lapām.

Ministru prezidents Ivars Godmanis pirms dažām nedēļām norādīja, ka novadu veidošanai būs sekas, kuras nevienā mācību grāmatā nav aprakstītas un kuras visos sīkumos paredzēt nevar. Kā jau tas mēdzot būt ar reformām. Masu saziņas līdzekļiem, protams, tāds izteikums patika, tas labi iederas publikācijās, piešķir tām dramatismu. Tāpat kā izteikums – ja novadi nespēs pārņemt rajonu padomju funkcijas, tad šie novadi vienkārši ir nepareizi izveidoti.

Liepājas rajons uz valsts vispārējā fona izceļas ar to, ka nākotnes administratīvi teritoriālā iedalījuma kartē tā teritorijā iezīmēti veseli astoņi novadi. Vēl vairāk ir tikai tagadējā Rīgas rajonā – trīspadsmit, bet tā jau ir gandrīz vai cita valsts un salīdzināšanai nepakļaujas.

Un tagad veidojas situācija, kad ir skaidrs, ka principā nekas tā īsti skaidrs nav. Otrā līmeņa pašvaldību, tas ir, rajona padomju, vairs nebūs. Likumdošana paredz, ka tagad tām jāizstrādā pašām savas reorganizācijas plāns. Bet, lai tādu izstrādātu, atkal pietrūkst attiecīgas likumdošanas bāzes. Kad nu beidzot šīs abas lietas varētu sakrist, tad, visticamāk, izrādīsies, ka laika līdz 2009.gada vasarai, kad rajona padomēm jābeidz sava darbība, ir palicis pavisam maz. Tik maz, ka var sanākt viens atkal stipri par daudz sasteigts darbs. Tā kā tāda bikšu gumija, ko stiepj un stiepj, un stiepj... un tad vienā brīdī kā palaiž vaļā!

Turklāt – sarunās ar pašvaldību vadītājiem nebūt negadās dzirdēt, ka viņiem beidzot būtu pavisam skaidrs, kāpēc tāda reforma vajadzīga. Atbildes, kas saņemtas no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kad vaicāts, kādi ieguvumi ļaudīm būs pēc reformas, esot vienādojamas apmēram tā: "Būs labāk tāpēc, ka būs labāk." Un varbūt arī būs – kas zina. Bet būtu jauki, ja tādas lietas reiz varētu izdarīt arī ne pēc bikšu gumijas stiepšanas principa.

Lai būtu kā būtu, kaut kā taču būtu, jo nekad tā nav bijis, ka nekā nav bijis – tā nemirstīgās Jaroslava Hašeka grāmatas latviešu tulkojumā sacīja Šveiks. Tas mierina. Laikam.