Kurzemes Vārds

11:47 Piektdiena, 24. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Prāta nespēks, dūru spēks

Nez vai man ir nācies savā mūžā dzirdēt absurdāku apgalvojumu, kas visbiežāk skandēts krievu valodā, bet, iztulkojot latviski, skan "sit, tātad mīl". Ja mīlestība iet caur dūrēm un caur vēderu, tad tā ir mīlestības noniecināšana līdz vardarbībai un miesīgiem vēderpriekiem. Šķita, ka tas tomēr ir kaut kas vairāk… Par šo tematu, protams, var paironizēt un pasmīkņāt, uztverot dūru un vēdera piesaukšanu par tādu kā melno humoriņu, taču ikvienu normāli domājošu Latvijas iedzīvotāju ir satriekušas pēdējo dienu ziņas par neģēlīgāko rīcību, kādu vien var iedomāties, – mazu bērnu nežēlīgu piekaušanu līdz nāvei.

Dažu dienu laikā gaismā nākuši divi vardarbības akti – Dobeles rajonā trīsgadīgs puisītis sists līdz nāvei, bet Saldus rajonā smagu galvas traumu pēc mīlestības izpausmēm no tēva puses guvusi nepilnus divus gadus veca meitenīte. Abos gadījumos ir pamats aizdomām, ka vardarbība ģimenē notikusi ilgstoši.

Kādam gan jābūt "cilvēkam", lai viņš paceltu roku pret maziem bērniem, kas savā īsajā mūžiņā no dzīves vēl neko nesaprot, kas nespēj izrādīt nekādu pretošanos. Droši vien psihiski slimam. Kādēļ mūsu valsts, kurā darbojas īpaša bērnu un ģimenes lietu ministrija, uzticības tālruņi, policija, psiholoģiskā, psihoterapeitiskā un psihiatriskā aprūpe, sociālie darbinieki, bāriņtiesas, dažādas sabiedriskās organizācijas (to vidū kustība ar zīmīgu nosaukumu "Par dzīvību"), nespēj šos nelaimīgos aizstāvēt un nodrošināt pašu galveno – ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā minēto "katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību"? Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Tad kāpēc likums šiem mazajiem nav stāvējis klāt?

Tagad jautājumu netrūkst. Droši vien nav daudz tādu cilvēku, kas uzdrošinātos skaļi pateikt, kurš vairāk vainojams pie tā, ka nonākts līdz tik bēdīgām beigām. Mūsu valsts sistēma bērnu tiesību aizsardzības jomā šajā gadījumā nav nostrādājusi. Arī bāriņtiesa nav palīdzējusi, lai gan tai bijusi informācija, ka nu jau bojā gājušajam puisītim bieži vien uz ķermeņa bijuši redzami zilumi.

Diemžēl arī ģimenes locekļi vardarbības faktus mēdz noliegt. Sitēju sievas vai civilsievas, kas bieži pašas ir vardarbības upuri, baidās no atriebības. Bet vai viņas nebaidās par savu bērnu dzīvību? Esiet stipras! Vienkārši paņemiet bērnus un aizejiet…

Ints Grasis