Kurzemes Vārds

12:46 Piektdiena, 24. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kultūra

Atjauno kinolektoriju tradīciju

Bijušajā kinoteātrī "Liepāja" savulaik notika kinolektorijs, kas vienmēr bija labi apmeklēts. Kino vēstures un teorijas pētniecei Kristīnei Jākabsonei kāds cilvēks ierosinājis atjaunot šo tradīciju. Pēc sarunas ar Kultūras pārvaldes vadītāju Leldi Vīksnu radusies doma, ka šāds lektorijs varētu notikt klubā "Fontaine Palace", kur svētdienās jau rāda kino.

Pirmais K.Jākabsones vadītais pasākums klubā sāksies pulksten 19 šosvētdien un būs veltīs šausmu filmām. Gandrīz divu stundu garumā apmeklētāji varēs klausīties stāstījumu par šausmu filmām un redzēt no tām fragmentus, arī no darbiem, kas tapuši teju pirms simt gadiem. Iecerēts, ka šāds lektorijs notiks visa gada garumā reizi mēnesī. Ja par šiem kinovakariem būs interese, tie varētu turpināties arī nākamgad. Ieeja uz pasākumu būs bezmaksas.

K.Jākabsone pačukstēja, ka nākamā mēneša kinolektorijs būs par Austrumeiropas kino. Viņa uzsvēra, ka mēs zinām filmas no Krievijas, kuras ir mākslinieciski augstvērtīgas, bet mazāk esam pazīstami, piemēram, ar Dienvidslāvijas un Bulgārijas kino. Īpaša uzmanība tikšot veltīta daudzos kinofestivālos godalgotajam režisoram Emīram Kusturicam, kura pēdējā filma "Novēlējums" izpelnījusies daudzu kino pazinēju uzslavas.


Centrs pārcelsies uz multihalli
Indra Imbovica

Bērnu un jauniešu centrs rudenī saņems jaunu mājvietu vēl topošajā olimpiskajā multihallē, informēja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone. Tur centra vajadzībām atvēlētas deviņas telpas, no kurām sešas lielākās paredzētas pulciņu nodarbībām, trīs – administrācijai un BJC metodiķiem.

Tas ir nozīmīgs solis un atbalsts Bērnu un jauniešu centra attīstībai, jo tā ir ne tikai pašvaldības interešu izglītības iestāde, bet arī skolu audzināšanas darba organizatoriski metodiskais centrs, kas rīko un koordinē valsts nozīmes pasākumus interešu izglītībā pilsētā, pedagogu tālākizglītību un metodisko darbu interešu izglītības un audzināšanas jomā.

Kā zināms, sākot multihalles būvniecību 2006.gadā, BJC pulciņi no kādreizējās Metalurgu kultūras pils telpām pārcēlās uz dažādām pilsētas skolām. BJC direktore Mārīte Tarziera skaidro, ka pašlaik centrā darbojas 31 pulciņš, no tiem populārākie ir Erudīcijas klubs, ģitāristu pulciņš, brīvās mākslas darbnīcas, apģērba kultūra un dizains, mūzikas studija, tautiskās dejas, aerobika, ādas apdares un floristikas darbnīcas. BJC par pulciņu vadītājiem 16 pedagogi strādā pamatdarbā, 16 – amatu savienošanas kārtībā.

Tagad bērniem laiks gatavoties, lai atgrieztos jaunās multihalles modernajās un mājīgajās telpās. Jaunajā mācību gadā skaistajās, labiekārtotajās telpās darbu varētu sākt vairāk nekā 30 pulciņu un studiju. Pulciņu telpas olimpiskajā multihallē pašlaik tiek plānotas deju nodarbībām, informācijas tehnoloģiju apgūšanai, vizuālās un lietišķās mākslas nodarbībām, apģērbu dizaina, kultūras un estētikas pulciņiem, mūzikai un teātrim, vizuālai un lietišķai mākslai. BJC pulciņi rudenī turpinās darboties arī Liepājas 2.vidusskolā, 3.pamatskolā, 12.vidusskolā, klubā "Labie draugi" un "Kurzemes Vārda" redakcijā.

Pašvaldības uzdevums tagad ir rūpīgi izplānot telpu maksimālu noslogotību. Šā iemesla dēļ Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde tikusies ar Izglītības pārvaldes vadītāju Ludmilu Molčanovu un Bērnu un jauniešu centra direktori Mārīti Tarzieru, lai pārrunātu interešu izglītības darba organizāciju jaunajā multihallē. Iecerēts veikt arī plašu aptauju pilsētā, lai uzzinātu, kādus jaunus pulciņus un nodarbes brīvajā laikā vēlētos paši jaunieši. S.Golde rosinājusi Izglītības pārvaldi un BJC vadītājus piedāvāt jaunus pakalpojumus interešu izglītībā, izzinot pašu jauniešu intereses un vajadzības. Šim nolūkam BJC direktore Mārīte Tarziera lūgta divu nedēļu laikā sagatavot aptaujas anketu liepājniekiem. Pašvaldība gaida priekšlikumus ne tikai no jauniešiem, bet arī bērnu vecākiem un pilsētas radošajiem cilvēkiem, kuri labprāt nodotu savas prasmes un iemaņas bērniem un jauniešiem, vadot pulciņus un studijas BJC.


Borisa Bērziņa sieviešu muguras kā pakalni Vecpiebalgā
Indra Imbovica

Vizītkarte
Boriss Bērziņš
dzimis 1930.gadā Rīgā;
1952.g. beidzis Rīgas J.Rozentāla Mākslas vidusskolu,
  1959.g. – Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju;
izstādēs piedalījies kopš 1955.gada;
kopš 1988.gada vadījis PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības radošo darbnīcu Rīgā;
nozīmīgi apbalvojumus Latvijā un ārvalstīs: Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Triju Zvaigžņu ordenis, Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva par mūža ieguldījumu mākslā;
ar 2002.gada testamentu visus savus darbus novēlējis Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam;
miris 2002.gada 11.februārī.

Mākslas galerijā "Promenāde", 2.stāva semināru zālē "Spīķeris", ar VKKF atbalstu apskatāma gleznotāja, grafiķa, zīmētāja, pedagoga Borisa Bērziņa personālizstāde "Muguras" no Latvijas Nacionālās mākslas muzeja fonda.

Borisa Bērziņa bagātīgais radošā mantojuma klāsts sniedz pārliecinošu priekšstatu par mākslinieka mūža veikumu. Gaišu noskaņu un stabilitātes starojumu apliecina gan viņa mākslas darbi, gan sulīgie izteikumi: "Mani interesē plastiskums. Muguru gleznojot, zīmējot, mani piesaistīja sievietes figūra, kas atgādināja zemes reljefu – kā pakalni Vecpiebalgā." Mākslinieka memoriālās kolekcijas glabātāja un izstādes kuratore Gundega Cēbere uzsver, ka Bērziņa personība un dzīvā uztvere dzirkst darbos vai to uzmetumos, rāda smalkās novērotāja spējas, prasmi attēlot raksturu un vidi. Kompozīcijās mākslinieka izdoma plūst izšķērdīgi un krāsaini, tēlaini un asprātīgi tvertās improvizācijās uzplaiksnī bagāta izteiksmes līdzekļu palete.

No darbiem vēdī kaut kas vārdos grūti pasakāms, kaut kas tāds, kā "vēja glāsts saulē satvīkušā upes krastā, ūdens piles pieskāriens vai ķermenim pielipušas lapas smarža". Boriss Bērziņš izpaužas brīvi un droši jebkurā tehnikā un tēmu risinājumā. Ik līnijas vilcienā, smalkā ēnojumā un krāsu gammā mākslinieks spēj saliedēt izteiksmīgu formu plastiku un raksturu.

Cik sulīgs un izteiksmīgs Boriss Bērziņš bija savā mākslā, tik mazrunīgs un strups savos izteikumos saskarsmē ar pasvešiem cilvēkiem. Savulaik populārs bija kāds mākslinieka un rakstnieka Ulda Zemzara stāsts, kurā visi skaidri pazina smalki attēloto Borisu Bērziņu. Stāsts fabulā tāds, ka pie mākslinieka ierodas jauna žurnāliste un augstā stilā izjautā par viņa glezniecību un tās intelektuāli filozofiskajiem dziļumiem. Bet nabaga korespondente tik vien spēja izspiest no mākslinieka kā – "nu, es tā, nu mālēju". Gluži pretēji var teikt par mākslas zinātnieces Laimas Slavas nesen izdoto izcilo monogrāfiju par Borisu Bērziņu un viņa mākslu.

Runājot par Liepājas izstādi "Muguras", ekspozīcijas kuratore Gundega Cēbere pievērsa uzmanību tam, kā Borisam Bērziņam izdevies attēlot šos glezniecības cienīgos objektus: "Zīmējumos un gleznās galvenais izteiksmības nesējs ir plastiski veidotie figūru silueti un apjomīgo formu un līniju ritmi. Uzmanību saista detaļu tēlojumi, mazie ieskicējumi, kas uzrunā ne tikai paši par sevi, bet to vienreizība un negaidīto vienojumu burvība valdzina, uzdzirkstī asprātīgā aizrautībā. Īpašu tonalitāti darbiem piešķir arī rakstītās piezīmes, kas precizē tēlojumu, pastiprina vienas vai otras detaļas nozīmi."

Visprecīzāk par sievu mugurām, protams, pateicis pats Boriss Bērziņš: "Vispār ar figūrām, kur ir izteikta stipra forma, tāpat kā klusā dabā ar sižetisku motīvu, var parādīt lielu izjūtu skalu – sēdoša figūra var radīt vitālu, priecīgu iespaidu, var robustu un smagnēju, pat dramatiski saspringtu. Šoreiz es vēlējos parādīt prieku. Vispār mani ārkārtīgi interesē it kā vienveidīga mugura, bet dažādās situācijās – pieslējusies pie krēsla, ieģērbta krūšturī vai apģērbta, tā pati muguras forma ir tik dažāda, ka man nekad nav garlaicīgi to gleznot. Bez tam pleci, viduklis – forma nekad neatkārtojas. Ne tikai apaļš, apaļš, bet tas apaļums ir dažāds. Tas ir interesantākais un grūtākais".